Rīga, 2023. gada 14. septembrī – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks atskatoties uz paveiktajiem darbiem ministra amatā, uzsver VARAM turpmākos izaicinājumus.
Ministrs norāda, ka Latvijas attīstības pamatā nevar būt nozares un to ministrijas, bet gan tās pilsoņi, viņu intereses un to iespējas. Valstij, pieņemot attīstības politiskos lēmumus, ir jābalstās uz valsts reģionos esošajiem resursiem un iedzīvotāju interesēm.
VARAM ir jāturpina pilnveidoties atbilstoši šodienas izaicinājumiem, ministrijai jākļūst par valsts attīstības un publiskās pārvaldes modernizācijas līderi, aptverot gan centrālo valsts pārvaldi, gan pašvaldības.
M. Sprindžuks: VARAM darbības mērķis - padarīt publisko pārvaldi lētāku un efektīvāku, datu apmaiņas procesi ir jādigitalizē un jāautomatizē. Kur iespējams, ir jāatsakās no klasiskās valsts pārvaldes organizācijas, kur katra ministrija, katra iestāde dzīvo savā pasaulē, savā ēkā, savā slēgtā informācijas sistēmā. Valsts pārvaldes platformai ir jākļūst pieejamākai un jāvirzās uz koplietošanas infrastruktūras izveidi. Ir būtiski turpināt uzlabot valsts digitālās attīstības pārvaldību, tostarp reorganizējot Valsts reģionālās attīstības aģentūru par Valsts digitālo aģentūru un uzticot tai visas valsts pārvaldes digitālās transformācijas koordinācijas lomu, kur tai būs izšķiroša loma visas valsts pārvaldes darbības efektivizēšanā. Valsts digitālajai aģentūrai, kuras veidošanu uzsākām, centralizēti jāuztur daudzas pārvaldes atbalsta funkcijas, piemēram, publiskos iepirkumus, publisko pakalpojuma portālu (latvija.gov.lv) u.tml., vēlēšanu platformu, tai jāattīsta publisko datu izplatīšanas un pārvaldības platforma (DAGRIS). Aģentūras attīstībai jābūt cieši saistītai ar valsts pārvaldes atbalsta funkciju centralizēšanu.”
VARAM jāuzsāk institucionālā reforma vides un dabas aizsardzības jomās, ar mērķi gan samazināt administratīvo slogu, vienlaikus lielākas pilnvaras nododot pašvaldībām, gan nodrošināt plašāku un nepastarpinātu sabiedrības iesaisti vides un dabas vērtību aizsardzībā.
Politiķiem un ierēdņiem lēmumu pieņemšanā jāiesaista reģionu iedzīvotājus un uzņēmējus, jo Latvijā ir izveidots gan tiesiskā, gan institucionālā ietvara pamats šādai rīcībai – darbojas pašvaldības un izveidoti plānošanas reģioni.
Ministra pieprasījums premjeram A.K.Kariņam, izveidot Ministru kabineta komiteju reģionālās attīstības jautājumos starpnozaru rīcībpolitiku saskaņošanai reģionos, diemžēl tā arī palika premjera atvilktnē.
Svarīgākās un turpināmās VARAM sektoru prioritātes:
- Sadarbībā ar Latvijas sabiedrību, izmantojot Biotopu kartēšanas rezultātus, jārada plāns harmoniskai Dabas atjaunošanas regulas ieviešanai.
- Pabeigt pašvaldību plānošanas sistēmas pārveidi, pakārtojot telpisko plānošanu attīstības plānošanai un padarot to elastīgāku, vienlaikus stiprinot pašvaldību atbildību par plānošanas dokumentu un saistošo noteikumu izpildi.
- Jāuzsāk darbs pie valsts attīstības plānošanas dokumentu (LIAS 2050, NAP 2034) ietvara izveidošanai, par pamatu ņemot plānošanas reģionu iedalījumu (Kurzeme, Zemgale, Rīga, Vidzeme, Latgale).
- Ieviest Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028. gadam noteiktos pasākumus un pilnveidot atkritumu apsaimniekošanas, dabas resursu nodokļa normatīvos aktus.
- Jāmaina zemes dzīļu un derīgo izrakteņu pārvaldības politiku.