No 7. līdz 9. jūlijam Vidzemes plānošanas reģiona, septiņu Vidzemes pašvaldību speciālisti un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvis devās pieredzes apmaiņas vizītē uz Barselonu, lai iepazītu, kā viena no Eiropas vadošajām pilsētām pilsētplānošanā īsteno klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās principus.
Trīs dienu laikā delegācija tikās ar Barselonas pilsētplānošanas, arhitektūras un ilgtspējīgas attīstības ekspertiem, apmeklēja Barselonas Metropoles administrāciju (AMB), Katalonijas Progresīvās arhitektūras institūtu (IAAC), ELISAVA Dizaina un inženierzinātņu augstskolu, kā arī aplūkoja vairākus starptautiski atzītus pilsētvides attīstības piemērus. Vizītes programma apvienoja ekspertu prezentācijas, diskusijas un objektu apskati, sniedzot iespēju iepazīt risinājumus to īstenošanas vietās un diskutēt ar to izstrādātājiem.
Pieredzes apmaiņa Barselonā spilgti parādīja, ka klimata noturības un ilgtspējīgas pilsētvides attīstība nav atsevišķu projektu kopums, bet gan ilgtermiņa, konsekventa pieeja, kas ir vērsta uz pilsētplānošanu, mobilitāti un publiskās telpas attīstību. Lai gan Vidzemes pašvaldību mērogs un iespējas būtiski atšķiras no Barselonas, pārņemami ir tieši pamatprincipi – integrēta plānošana, starpdisciplināra sadarbība, publiskās telpas prioritizēšana un ilgtermiņa skatījums uz attīstību. Šāda pieredzes apmaiņa lielās metropolēs ir īpaši vērtīga arī Vidzemes pašvaldību speciālistiem, jo tā ļauj ieraudzīt, kā drosmīgas un sistemātiskas idejas tiek īstenotas praksē, rosina domāt plašāk par vietējo attīstību un palīdz kritiski izvērtēt, kurus risinājumus iespējams pielāgot Latvijas reģionu vajadzībām.
Pieredzes apmaiņas vizītes laikā bija iespēja iepazīt vairākus Barselonas piemērus. Apmeklētās vietas un ekspertu prezentācijas parādīja, kā ilgtermiņa plānošana, datos balstīti lēmumi, zaļā infrastruktūra, aprites ekonomikas principi un sabiedrības iesaiste tiek integrēti pilsētas attīstībā, radot kvalitatīvāku un noturīgāku dzīves vidi.
22@ rajons un Glòries laukums – kā pārveidot veselu pilsētas daļu
Barselonas 22@ rajons no pamestas industriālas teritorijas ir pārveidots par jauktas funkcionalitātes pilsētvidi ar uzņēmumiem, universitātēm, mājokļiem, parkiem un publiskajiem pakalpojumiem. Pašvaldība vispirms attīstīja transporta, inženiertehnisko un sociālo infrastruktūru, tādējādi piesaistot privātās investīcijas. Savukārt Glòries laukumā autotransports tika novirzīts pazemē, virszemē izveidojot plašu, zaļu un pret klimata pārmaiņām noturīgu publisko telpu.
Superbloki – prioritāte ir cilvēks, nevis satiksme
Superbloku koncepcija paredz tranzīta satiksmes novirzīšanu ārpus dzīvojamo kvartālu iekšējām ielām, atbrīvoto telpu izmantojot apstādījumiem, gājējiem, velobraucējiem, atpūtai un rotaļu laukumiem. Risinājumi sākotnēji tiek pārbaudīti ar pagaidu elementiem, un tikai pēc to darbības izvērtēšanas tiek veidots pastāvīgs labiekārtojums. Šo pieeju papildina zaļie koridori, kas savieno pilsētas apkaimes vienotā gājējiem un velobraucējiem draudzīgā tīklā.
Zaļā infrastruktūra ir daļa no pilsētas infrastruktūras
Barselonā zaļā infrastruktūra vienlaikus palīdz samazināt karstuma salu efektu, apsaimniekot lietusūdeņus, uzlabot gaisa kvalitāti un veicināt bioloģisko daudzveidību. Besòs upes apkārtnē izveidoti mitrāji, dīķi un dažādas dzīvotnes, bet apstādījumu uzturēšanai tiek izmantots attīrīts notekūdens, gruntsūdens un citi alternatīvi ūdens avoti. Tradicionālos zālienus aizstāj sausumizturīgi un vietējiem apstākļiem piemēroti augi.
Pilsētplānošana sākas ar datiem
Pilsētplānošanas lēmumi tiek balstīti datos par satiksmi, gaisa kvalitāti, troksni, temperatūru, nokrišņiem un cilvēku pārvietošanās paradumiem. Digitālie dvīņi ļauj pirms būvniecības simulēt projektu ietekmi uz vidi un pilsētas attīstību, savukārt sensori un mākslīgais intelekts palīdz novērtēt īstenoto risinājumu rezultātus. Platforma Superbarrio ļauj arī iedzīvotājiem virtuāli modelēt savas apkaimes un iesaistīties pilsētplānošanā.
Aprites ekonomika sākas jau projektēšanas stadijā
Ilgtspējīgā būvniecībā tiek vērtēts viss ēku un materiālu dzīves cikls, paredzot materiālu atkārtotu izmantošanu, esošo ēku pielāgošanu jaunām funkcijām un dabas elementu saglabāšanu. Vecais betons tiek izmantots jaunos labiekārtojuma elementos, industriālās ēkas tiek pārveidotas par sabiedriskām telpām, bet jaunās konstrukcijas tiek projektētas tā, lai samazinātu materiālu patēriņu un būtu pielāgojamas dažādām nākotnes vajadzībām.
Koprade sākas ar vietas un cilvēku izzināšanu
ELISAVA Dizaina un inženierzinātņu augstskolas pieredze apliecina, ka veiksmīgi risinājumi sākas ar vietējās situācijas, iedzīvotāju vajadzību un dažādu interešu izzināšanu. Pašvaldības, pētnieki, uzņēmēji un iedzīvotāji kopīgi izstrādā risinājumus, tostarp pagaidu un viegli demontējamas konstrukcijas, kas ļauj teritorijas izmantot vēl pirms pastāvīgas pārbūves. Ilgtspējīgām pārmaiņām nepieciešami ne tikai tehniski risinājumi, bet arī uzticēšanās un sabiedrības iesaiste.
Pieredzes apmaiņas brauciens tika organizēts Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.8. pasākuma projekta Nr.6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros.
