Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību
- Vai finansējums noteikumos norādīts ar PVN?
- Finansējums norādīts ar PVN. - Kā tiek definēta iela, kas ietilpst ielas attīstībā?
· Vai pie transporta infrastruktūras būs iekļaujami arī ielu apgaismojuma projekti?
· Vai transporta infrastruktūras projektos nevar tikt pieskaitītas inženierkomunikācijas un kā rīkoties gadījumā, ja ielas būvprojektā ir paredzēta arī ūdensvada un kanalizācijas tīklu izbūve vai nomaiņa?
· Gadījumā, ja šīs komunikācijas nav iekļaujamas kopējās investīciju projekta būvniecības izmaksās, vai tās ir iespējams norādīt pie pašvaldības līdzfinansējuma atbilstoši MK noteikumu Nr.278 3.4.punktam?
· Vai Noteikumu p.3.1.2. investīciju projektos tiek atbalstīti ieguldījumi pašvaldības transporta infrastruktūras -tilta attīstībai?
- Visa veida satiksmes infrastruktūra tiek definēta likumā "Par autoceļiem".
- Skaidrojam, ka saskaņā ar likumu “Par autoceļiem” iela ir transportlīdzekļu satiksmei paredzēta inženierbūve pilsētas teritorijā (2.panta ceturtā daļa).
- Ielas funkcija ir satiksmes nodrošināšana, kas var būt saistīts ielas apgaismojums, drenāžu un viedās satiksmes vadības sistēmu.
- Lai nodrošinātu saimniecisku pieeju, pieļaujam satiksmes infrastruktūras projektos ietvert arī transporta būvju un ielu tīklam piegulošo inženiertīklu būvniecības izmaksas. Izmaksas ir attiecināmas tikai tad, ja tiek nodrošināts sertificēta būvinženiera ekspertīzes atzinums, kurā konstatēts, ka projekta ietvaros, veicot plānotos ieguldījumus noteiktās teritorijās, nav iespējams izvairīties no minētās infrastruktūras bojāšanas vai pārbūves, vienlaikus nodrošinot, ka investīcijas nerada priekšrocības šo inženiertīklu īpašniekam.
- Attiecībā uz autoceļiem atbilstoši likuma “Par autoceļiem” 2.pantā sniegtajai definīcijai autoceļu kompleksā ietilpst arī tilti. - Vai šie noteikumi turpmāk būs vienīgie, kas saistīti ar pašvaldību projektiem, kam nav ES finansējuma, un te būs finansējums gan siltināšanas projektiem, gan citiem infrastruktūras projektiem izmantojot aizņēmumu?
Noteikumi paredz atbalstu projektiem, kas vērsti uz ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanu un novēršanu saistībā ar Covid-19 izplatību. Noteikumu 3.1.apkšpunkts paredz četrus ieguldījumu mērķus:
- pašvaldības ēku energoefektivitātes pasākumiem (pārbūve vai atjaunošana), nodrošinot ēkas atbilstību ēku energoefektivitātes minimālajam pieļaujamajam un ar ēkas energosertifikātu pamatotam līmenim, ja investīciju projekta ietvaros veikto investīciju apjoms 1 kWh primārās enerģijas gada patēriņa samazinājumam nepārsniedz 4 euro;
- pašvaldības transporta infrastruktūras (ielas, ceļi, veloceliņi, stāvlaukumi, gājēju ietves, viedie risinājumi satiksmes drošībai un organizēšanai u. c. transporta infrastruktūra) attīstībai, ja investīciju projekta ietvaros veikto investīciju apjoms uz transporta infrastruktūras 1 km nepārsniedz 1 000 000 euro;
- jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai, ja tiek aizstāts kāds no esošajiem pakalpojumiem ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, nepārsniedzot 1 000 000 euro izmaksas uz vienu investīciju projektu;
- atbalsta pasākumiem iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja centralizētiem kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem (esošajiem maģistrālajiem vadiem, kuri izbūvēti Eiropas Savienības fondu projektu ietvaros), pamatojoties uz pašvaldības saistošajiem noteikumiem, ja pieslēguma izbūves izmaksas nav lielākas par 4 000 euro uz vienu iedzīvotāju.
Papildus spēkā ir arī citi normatīvie akti saistībā ar pašvaldību projektiem, piemēram, Ministru kabineta 2020.gada 31.marta noteikumi Nr.178 “Kārtība, kādā izvērtē pašvaldību investīciju projektus valsts budžeta aizņēmumu saņemšanai jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecībai vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai”. - Vai iesniedzot pieteikuma veidlapu ir jābūt veiktam būvniecības un būvuzraudzības iepirkumam, vai varam iesniegt ar kontroltāmes izmaksām?
Noteikumi neprecizē, vai jābūt veiktam iepirkumam - investīciju projektu VARAM var iesniegt pirms/paralēli iepirkuma procedūrai. Vienlaikus noteikumu 4.3.apakšpunkts uzdod pašvaldībai iesniegt investīciju projekta kopējās būvdarbu izmaksas.
Vēršam uzmanību, ka MK noteikumu 3.5.punkts nosaka, ka uz pieteikuma iesniegšanas brīdi plānotajiem būvdarbiem ir izstrādāts tehniskais projekts, un investīciju projekta būvdarbus paredzēts uzsākt līdz 2020. gada 31. decembrim un projektu īstenot ne ilgāk kā līdz 2021. gada 31. decembrim. Līdz ar to projektēšanai uz pieteikuma iesniegšanas brīdi jau jābūt veiktai un aizdevumu iespējams saņemt tikai būvdarbu izmaksām.
MK noteikumu 4.3.punkts un MK noteikumu pielikuma 3.punkts nosaka, ka jānorāda investīciju projekta kopējās būvdarbu izmaksas un šo noteikumu 3.1.3. apakšpunktā minētajā gadījumā kopējās investīciju projekta izmaksas, tai skaitā izmaksu sadalījumu pa finanšu avotiem – pašvaldības budžets un valsts budžeta aizdevums sadalījumā pa gadiem no 2020. gada līdz 2021. gadam. Atbilstoši Būvniecības likumam būvdarbi ir būvniecības procesa sastāvdaļa, darbi, kurus veic būvlaukumā vai būvē, lai radītu būvi, novietotu iepriekš izgatavotu būvi vai tās daļu, pārbūvētu, atjaunotu, restaurētu, iekonservētu, nojauktu būvi vai ierīkotu inženiertīklu. Līdz ar to būvuzraudzības un autoruzraudzības izmaksas netiek iekļautas būvdarbu izmaksās. - Vai ir pareizi, ka vispirms tiek ieguldīts pašvaldības finansējums un tad – aizņēmums?
Vai var slēgt līgumu ar būvnieku, kamēr aizņēmuma vēl nav un vai līgumu var slēgt par pašvaldības daļu?
Atbilstoši noteikumu 3.4.3. apakšpunktam, pašvaldības budžeta līdzfinansējums ir jāveic līdz aizņēmuma izmaksas pieprasījuma iesniegšanai vai vienlaikus ar aizņēmuma izmaksu.
Vēršam uzmanību, ka process ir sadalīts divās daļās – atbalstāmo projektu priekšatlase par projekta ideju, kam seko pašvaldības aizņēmuma pieprasījums atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai, kādā pašvaldības var ņemt aizņēmumus. Tāpat MK noteikumi paredz, ka komisija izvērtē, tad mēneša laikā VARAM iesniedz MK atbalstāmo projektu sarakstu, tad pašvaldība 2 mēnešu laikā iesniedz pieprasījumu aizdevuma saņemšanai. - Norādīts, ka pieteikuma veidlapai jāpievieno investīciju projekta vērtēšanai nepieciešamā informācija. Kāda informācija jāpievieno transporta infrastruktūras projektiem - vai viss būvprojekts, tikai kontroltāmes vai cita?
Skaidrojam, ka pievienojamā informācija atkarīga no investīciju projekta satura, piemēram, energoefektivitātes pasākuma gadījumā jāpievieno energosertifikāts (detalizētāk skatīt noteikumu 4.6.apakšpunktā).
Noteikumu 4.6. apakšpunktā ir noteikts iesniedzamās informācijas minimums – ja ir vēl kas būtisks, kas pamato, lūdzam to norādīt/pievienot.
Nav nepieciešams pievienot būvprojektu, bet pieteikumā jānorāda informācija no būvprojekta, kas nepieciešama pieteikuma vērtēšanai, t.sk. apliecinot projekta gatavību. - Ja ir plānotas investīcijas vairākos ne-būvniecības projektos, vai tās varētu iesniegt pēc 2.1.3. kritērijiem vai arī būs vēl kādas citas iespējas?
Ir paredzēts investīciju virziens jaunu pašvaldības pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai, ja tiek aizstāts kāds no esošajiem pakalpojumiem ar jaunu bezkontakta vai autonomu risinājumu, kas samazina klātienes saskarsmes nepieciešamību, nepārsniedzot 1 000 000 euro uz vienu investīciju projektu.
Šajā investīciju virzienā ir iespējami nebūvniecības projekti, ja tie atbilst uzskaitītajiem kritērijiem:
- COVID-19 kontekstā ir būtiski piemērot risinājumus, kas mazina tiešu kontaktu, piemēram, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi, droša pakalpojumu sniegšana (piemēram, automātiska dezinfekcija, automātiskais apgaismojums, automātiskās durvis u.tml. risinājumi, kas mazina tiešu fizisku kontaktu).
- Maksimālais iekārtu iegādei paredzētā valsts aizdevuma atmaksas termiņš nepārsniedz iekārtas lietderīgās izmantošanas termiņu (amortizācijas laiku), kas parasti nav ilgāks kā 5 gadi.
Līdz ar to šī ieguldījuma virziena gadījumā tiks iegūta atbilstoša informācija par pašvaldību iesniegto projektu saturu jaunu pašvaldību pakalpojumu sniegšanas veidu attīstībai. - Vai pašvaldība var iesniegt projektu par slimnīcu, kas ir pašvaldības kapitālsabiedrība?
Projektus var iesniegt tikai par tādās ēkās veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, kas ir pašvaldību īpašumā – 100% pieder pašvaldībai. Pašvaldības var šo MK noteikumu ietvaros iesniegt projektus arī par 100% savu kapitālsabiedrību (pašvaldības kapitālsabiedrību) īpašumā esošām ēkām. - Kādā formā ir jāsaņem saskaņojums no administratīvā centra ?
· Vai būtu iespējams precizēt, ko nozīmē šis saskaņojums, pretendējot uz aizdevumu investīciju projekta īstenošanai?
· Vai saskaņojums ir kā atbalsta vēstule no izpilddirektora vai no priekšsēdētāja, vai tas ir deputātu lēmums? (jautājums par 3.2.3.apakšpunktu)
Pašvaldība var izvēlēties piemērotāko saskaņojuma formu, bet kā minimums būtu jāsaņem pašvaldības atbildīgās amatpersonas parakstītā vēstule, ka saskaņo noteiktas pašvaldības investīciju projektu. Šis būtu veicams līdzīgā formā kā atzinums.
Saskaņojums ir skatāms kā jau esošajos likumos šobrīd noteiktā saskaņošanas forma – Likuma par valsts budžetu 2020. gadam 56.pants vai Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā iestrādātais, kas aizstās Likuma par valsts budžetu 2020. gadam 56.pantā noteikto:
- Līdz Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam – tā kā Likuma par valsts budžetu 2020. gadam 56.pants nosaka nepieciešamību saņemt VARAM pozitīvu atzinumu par atbilstību administratīvi teritoriālajai reformai un ilgtspējīgai novada attīstībai, savukārt, VARAM atzinums būs MK lēmums par atbalstāmajiem projektiem aizdevuma saņemšanai, tad pašvaldība var izvēlēties piemērotāko formu, bet kā minimums būtu jāsaņem pašvaldības atbildīgās amatpersonas parakstītā vēstule, ka saskaņo noteiktas pašvaldības investīciju projektu. Šo redzam līdzīgā formā kā atzinuma sniegšanu.
- Pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma – Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteiktajā formā, kas ir apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas pozitīvs lēmums, kuru veido visu apvienojamo pašvaldību domju priekšsēdētāji, un to vada un tās darbu organizē tās pašvaldības domes priekšsēdētājs, kura pašvaldībā ir lielākais iedzīvotāju skaita.
Tā kā administratīvais centrs vadīs šo komisiju, tad arī saskaņojums no komisijas būs MK noteikumos noteiktais saskaņojums.
VARAM pēc ATR likuma gala redakcijas izvērtēs, vai nav nepieciešami grozījumi noteikumos. - Vai attiecināmas izmaksas pirms projektu iesniegšanas?
Attiecināmi ir būvdarbi. Par jau apmaksātiem darbiem līdzekļi netiks piešķirti. - Ja neizlieto 30% 2020.gadā, vai starpība jāsedz no pašvaldības budžeta? Vai ir kādas sankcijas ?
Ja aizdevums netiek izmantots, tas nepārceļas. Tāpat tiks pārvērtēta projekta turpināšana 2021.g.
Izmantotais valsts budžeta aizdevuma īpatsvars nevar būt mazāks, nekā tas, kas pieteikts un iesniegts VARAM vērtēšanai. Līdz ar to, ja pašvaldība apņemas izmantot vairāk, nekā 30%, tad šāds īpatsvars (%) ir jānodrošina. Ja izmantos mazāk, tad aizdevums nepārceļas – netiek izmantots un atbrīvojas. Tāpat tiks pārvērtētā šāda projekta turpināšana 2021.g.
Izmaksas skatās pēc aktuāli pieejamās pamatojošās dokumentācijas. Ja šobrīd pieejams būvprojekts, tad norāda pēc tā. Iepirkumu rezultātā var būt atšķirīgas izmaksas, vienlaikus aizņēmumu varēs saņemt pašvaldības pieteiktajā apjomā, t.sk. mazākā apjomā, kas arī tiks nostiprināts ar MK rīkojumu. - Ko vērtēs komisija?
Komisija skatīs VARAM sagatavoto sākotnējo vērtējumu atbilstoši MK noteikumiem. - Vai tehniskais projekts var būt izstrādes stadijā?
Nē. - Ja 150 miljoni būs iztērēti, tālāk projekti netiks skatīti?
Balstoties uz šī brīža lēmumiem – jā. - Kā aprēķināms 3.1.1. punktā ietvertais nosacījums par energoefektivitāti ?
Ja realizējot būvprojektu paredzētais ietaupījums ir 100kWh/m2 saskaņā ar pagaidu energosertifikātu, vai maksimāli iespējamais aizņēmums ir 400 EUR/m2 (4 euro x 100 kWh/m2)?
Jautājumā minētais aprēķina princips ir pareizs – lai saprastu maksimāli ieguldāmo finansējumu, jāreizina plānotās ietaupāmās kWh ar 4. Tikai jautājumā minēti kWh/m2. MK noteikumos runā ir par kWh. Tātad kWh/m2 vispirms jāreizina ar ēkas aprēķina platību un tad iegūto skaitli jāreizina ar 4. Piemērs: ja ēkas platība ir 500 m2 un paredzētais ietaupījums ir 100kWh/m2, tad ieguldāmais finansējuma apjoms sanāk 100*500*4=200 000 euro. Jāskatās uz ēkas kopējo apjomu. - 4.6. punkts nosaka, ka pašvaldība, iesniedzot investīciju projektu, iesniedz investīciju projekta īstenošanas, plānoto pasākumu un to izmaksu ekonomisko un ilgtspējas pamatojumu. Kādas ir obligātās prasības, kas nepieciešamas, lai pamatotu projekta īstenošanas, plānoto pasākumu un to izmaksu ekonomiskumu un ilgtspēju, papildus 4.6.punkta apakšpunktos minētajiem, jo atbilstoši MK noteikumos rakstītajam šie ir tikai tai skaitā?
4.6. punktā ir noteikts minimums – ja ir vēl kas būtisks, kas pamato, lūdzam to norādīt.
Piemēram, var papildus norādīt, kā projekta iesniedzējs nodrošinās projekta īstenošanas rezultātā radīto vērtību uzturēšanu vismaz piecus gadus pēc projekta pabeigšanas. Var norādīt nepieciešamos cilvēkresursus un plānotos finanšu resursu avotus, kurus paredzēts izmantot pārbūvēto vai atjaunoto objektu ekspluatācijai, uzturēšanai un to darbības nodrošināšanai, kā arī sniegt informāciju par galvenajām plānotajām izdevumu pozīcijām un to apjomiem pa gadiem (vismaz par turpmākajiem 5 gadiem). - Sagatavojot aizņēmumu dokumentus iesniegšanai Aizņēmumu padomei (PAGKPP), uz kuru no likuma “Par valsts budžetu 2020.gadam” 13.pantā noteiktajiem aizņēmumu mērķiem ir jāpamatojas, ja iesniedz aizņēmumu VARAM izvērtētajiem investīciju projektiem?
Likuma “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” 25.pants noteic, ka aizdevumiem var būt jauni nosacījumi un kārtība, t.sk. palielinot likumā par budžetu 2020.gadam noteiktos apmērus
Līdz ar to noteikumi paredz jaunus mērķus. - Vai iesniedzot aizņēmuma dokumentus Aizņēmumu padomē investīciju projektiem, kas būs izvērtēti VARAM, papildus būs jāiesniedz arī pamatojošie dokumenti, kas noteikti MK noteikumu 4.6.punktā?
Noteikumi paredz, ka 4.6.punktā noteiktie dokumenti jāiesniedz VARAM. Aizņēmumu padomē iesniedzamie dokumenti noteikti MK noteikumos par aizņēmumiem. - Plānojam iesniegt pieteikumu atbalsta pasākumam iedzīvotāju nekustamā īpašuma pievienošanai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja kanalizācijas un ūdensapgādes tīkliem un ir divi neskaidri jautājumi:
1. Vai mēs varam izbūvēt privātajā nekustamajā īpašumā, tas ir privātajā zemē?
2. Esam apkopojuši informāciju par mājsaimniecībām, kuras vēl nav pievienojušās pilsētā ar ES līdzfinansējumu izbūvētajiem tīkliem un to šogad būtu gatavas, ja pašvaldība varētu priekšfinansēt, bet jautājums: vai pietiek, ja pašvaldībai iesniedzot investīciju projektu, būs izstrādāts katram privātajam pieslēgumam - ēkai paskaidrojuma raksts un veikta cenu aptauja vai ir nepieciešams kopīgs būvprojekts?
Informējam, ka Ministru kabineta 2020. gada 12. maija noteikumi Nr. 278 "Noteikumi par nosacījumiem un kārtību, kādā pašvaldībām izsniedz valsts aizdevumu ārkārtējās situācijas ietekmes mazināšanai un novēršanai saistībā ar Covid-19 izplatību" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 278) paredz aizdevumu mērķus – ieguldījumu jomas, kam pašvaldības līdzekļus var aizņemties, attiecināmo izmaksu apmērus, projekta gatavības stadiju un citus aizdevumu izmantošanas nosacījumus, tomēr šie noteikumi neparedz visus nosacījumus, ko regulē citi horizontālie normatīvie akti (būvniecības likumdošana, Ūdenssaimniecības pakalpojumu likums, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, u.tml.). Tāpat MK noteikumi Nr.278 nenosaka konkrētus aizdevuma izmantošanas mehānismus – par projekta ietvaros paredzēto darbību ieviešanas veidu lemj pati pašvaldība, ņemot vērā MK noteikumi Nr.278 un citu normatīvo aktu prasības.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka pieņemot lēmumu par atbalsta veidu un ieguldījumu veikšanu privātpersonas īpašumā, ir jāievēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums (t.sk., tā 4.panta otrajā daļā noteiktais aizliegums pašvaldībām, valsts un pašvaldību iestādēm, kapitālsabiedrībām, izņemot šī Likuma 4.panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā un citos likumos paredzētos gadījumus, izsniegt aizdevumus un dot galvojumus vai garantijas), ir jāvērtē iespējas nodrošināt pašvaldības veikto investīciju uzturēšanu un ilgtspēju (MK noteikumu Nr. 278 3.3.punkts), kā arī jāņem vērā citi tiesiskie aspekti, kas attiecas uz pašvaldību iespējām un nosacījumiem attiecībā uz ieguldījumiem citas personas īpašumā un izbūvēto pievadu piederību.
Attiecībā uz jautājumu par tehnisko projektu, informējam, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr. 278 3.5.punktu par plānotajiem būvdarbiem ir jābūt izstrādātam tehniskajam projektam. Tā kā tehniskais projekts ir dokumentu kopums, ko akceptē būvvalde, tad pašvaldībai ir jāievēro attiecīgie būvniecību regulējušie normatīvie akti. Aicinām konsultēties Jūsu pašvaldības būvvaldē par tās prasībām attiecībā uz iesniedzamo dokumentāciju (piemēram, vai privātmāju ūdenssaimniecības pieslēgumu izveidei var būt nepieciešama tikai būvniecības ieceres izstrāde un būvvaldes atļauja inženiertīklu izbūvei, vai gadījumā, ja pieslēgumu izbūve plānota plašākā apmērā, būtu nepieciešams tehniskais projekts). Prasību pēc tehniskā projekta izstrādes konkrētiem darbiem nosaka būvniecības likumdošana un būvvalde.