Publicēts: 20.03.2017.

No 2017. gada 21. līdz 23. martam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā notiks Bāzeles, Roterdamas un Stokholmas (BRS) konvenciju Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstu grupas sanāksme. Tikšanās laikā dalībnieki diskutēs par drošu ķīmisko vielu un bīstamo atkritumu pārvaldību. 

Sanāksmē piedalīsies aptuveni 60 pārstāvji no Centrālās un Austrumeiropas reģiona valstīm, kā arī starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) un starptautisko institūciju eksperti. Pasākuma mērķis ir sagatavoties BRS konvenciju dalībvalstu konferencei, kas šī gada aprīlī un maijā notiks Ženēvā (Šveicē).

Plānots, ka pasākumu Rīgā apmeklēs BRS konvenciju Sekretariāta izpilddirektors Rolfs Paijets (Rolf Payet).

Atgādinām, ka 2015. gada maijā Roterdamas un Stokholmas konvencijas birojos uz diviem gadiem tika ievēlētas arī Latvijas pārstāves – Silvija Nora Kalniņš un Daina Ozola, tādējādi apliecinot Latvijas ekspertu augsto kompetenci un pieredzi sarunu vešanas procesos. Roterdamas konvencijas birojā ir pieci pārstāvji, savukārt Stokholmas – desmit pārstāvji.

Konvencijas pušu konferences ir plašs forums, kurā piedalās industriju, NVO un dažādu starptautisku organizāciju pārstāvji, kas savā ikdienas darbā saistīti ar ķīmisko vielu pārvaldības vai atkritumu apsaimniekošanas jautājumiem.

Reģionālā sagatavošanās sanāksme tiek organizēta ar Latvijas un Šveices valdību atbalstu.

Papildus informācija:

Stokholmas konvencija tika pieņemta 2001. gada maijā, un tā stājās spēkā 2014. gada 17. maijā. Tā nosaka starptautiskus pasākumus, lai kontrolētu noturīgo organisko piesārņotāju izmantošanu. Tie iedalīti trīs kategorijās: 1) pesticīdi: aldrīns, hlordāns, DDT, dieldrīns, endrīns, heptahlors, mirekss un toksafēns; 2) ķimikālās vielas, ko izmanto rūpniecībā: heksahlorbenzols un polihlorētie bifenili; un 3) blakusprodukti, kas rodas sadedzināšanas un rūpniecības procesos: dioksīni un furāni. Valdībām jāveicina labākās pieejamās tehnoloģijas un prakses, lai aizstātu esošos noturīgos organiskos piesārņotājus un nepieļautu jaunu rašanos. Pašlaik konvencijai ir pievienojušās 179 dalībvalstis.

Bāzeles konvencija tika pieņemta 1989. gadā, un tā stājās spēkā 1992. gada 5. maijā. Tā tika izstrādāta, lai novērstu radušos situāciju, ka ik gadu visā pasaulē tiek radīti ap 400 miljoni tonnu bīstamo atkritumu. Konvencija nosaka to, ka pārrobežu bīstamo atkritumu pārvadāšana ir: jāsamazina līdz minimumam; jāapsaimnieko videi draudzīgā veidā; jāapstrādā un jāiznīcina iespējami tuvu to rašanās vietai. Pašlaik konvencijai ir pievienojušās 183 dalībvalstis.

Roterdamas konvencija tika pieņemta 1998. gada septembrī, un tā stājās spēkā 2004. gada 24. februārī. Konvencijas mērķis ir veicināt tās pušu kopīgu atbildību un sadarbību konkrētu bīstamo ķīmisko vielu tirdzniecībā, lai pasargātu cilvēka veselību un vidi no potenciāla kaitējuma un veicinātu šo ķīmisko vielu lietošanu vidi saudzējošā veidā. Pašlaik konvencijai ir pievienojušās 154 dalībvalstis.

Laura Jansone
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026418
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv   

Saistītas tēmas

Preses relīze