Sākoties aktīvākam lašveidīgo zivju nārstam Latvijas upēs, Pārvaldes vides inspektori pievērš pastiprinātu uzmanību aizsargājamās dabas teritorijās esošajām lašupēm un šo zivju ieguves lieguma ievērošanai. Vienā no šādiem reidiem inspektori Gaujas upē Līgatnes novada teritorijā pamanīja aizdomīgas kustības, kas, uzmanīgāk ieskatoties, izrādījās zemūdens mednieka rosīšanās. Vīrietis, aprīkojies ar zemūdens peldēšanas inventāru un bruņojies ar harpūnu, Gaujā bija nomedījis taimiņu.
Inspektori maluzvejnieku uzmanīja un sekoja viņam vairāk nekā trīs stundu garumā, līdz beidzot vīrietis iznāca no ūdens un tika aizturēts ar visu lomu. Inspektori sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu un viņam būs jāatlīdzina zivju resursiem nodarītie zaudējumi 715 eiro apmērā.
Nelegāli iegūtā zivs jau nākamajā dienā nogādāta uz Līgatnes dabas takām un izbarota lāčiem.
Gauja un citas tās pietekas ir starp Latvijas nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
“Pēdējās desmitgadēs lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, tādēļ to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes inspektors, viens no lašu sargiem Jānis Bušs.
Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju. Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.
Fakti un informācija par lašveidīgajām zivīm:
Lasis ir viena
no skaistākajām un lielākajām Latvijā sastopamajām zivīm - tie nārsto upēs, bet
pieaugušie dzīvo jūrā, līdz nobriest ceļošanai atpakaļ uz vietu, kur paši
nākuši pasaulē. Baltijas jūras laši dzīves laikā migrē tikai Baltijas jūras
robežās.
Saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst. Savukārt lašupēs periodā no 1. oktobra līdz novembra vai decembra beigām vispār aizliegts makšķerēt. Ar šo upju sarakstu un citiem nosacījumiem var iepazīties šeit: http://ej.uz/lasupes/.
Dabas aizsardzības pārvalde aicina ievērot makšķerēšanas noteikumus un tajos noteiktos ierobežojumus. Der atcerēties, ka par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums.
Video: https://youtu.be/wfN_hFEVJzg
Informāciju sagatavoja:
Maija Rēna
Dabas aizsardzības pārvaldes
Sabiedrisko attiecību speciāliste
maija.rena@daba.gov.lv
Tālr.: 29272365