2026. gada 27. un 28. maijā Māstrihtā, Nīderlandē, norisinās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Globālais forums par vietējo attīstību. Šogad foruma tēma ir “Globālā tirdzniecība, vietējās iespējas: darbavietas, prasmes un uzņēmējdarbība pāri robežām”. Pasākumā tiek analizēts, kā kopienas var pielāgoties mainīgajai tirdzniecības dinamikai tehnoloģisko pārmaiņu, vides problēmu, piegāžu pārtraukumu un ģeopolitiskās spriedzes apstākļos. Forumā tiek izceltas privātā, publiskā un bezpeļņas sektora stratēģijas, lai stiprinātu vietējo ražošanu stratēģiskās nozarēs un palīdzētu reģioniem saglabāt atvērtību, konkurētspēju un noturību.
Pasākumā Latviju pārstāv Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša, tai skaitā uzstājoties paneļdiskusijā “Lokalizācija vai globalizācija: vietējā attīstība mainīgo globālo vērtību ķēžu kontekstā”, kas veltīta globālās tirdzniecības pārmaiņu ietekmei uz reģionālo attīstību, nodarbinātību un ekonomisko noturību.
Diskusijā Ilze Oša uzsvēra, ka šodien centrālais jautājums vairs nav izvēle starp globalizāciju vai lokalizāciju. Būtiskākais ir tas, kā savienot atvērtību ar noturību un ko tas praktiski nozīmē reģioniem un pašvaldībām.
Latvija forumā akcentēja, ka pašreizējā ģeopolitiskā situācija būtiski ietekmē vietējo ekonomiku, īpaši valstīs, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju. Austrumu pierobežas reģioni saskaras ar pieaugošu spiedienu uz investīciju pievilcību, darba tirgu, demogrāfiju, publiskajiem pakalpojumiem un drošību. Šī iemesla dēļ reģionālā politika, industriālā politika un ekonomiskā drošība arvien vairāk jāskata kopā. Reģionos ar augstiem ģeopolitiskajiem riskiem investori, bankas un apdrošinātāji kļūst daudz piesardzīgāki, tāpēc pieaug nepieciešamība stiprināt vietējos uzņēmumus un divējāda lietojuma infrastruktūru.
Paneļdiskusijā Latvija prezentēja integrētu pieeju Austrumu pierobežas attīstībai, kas balstīta trīs savstarpēji saistītos virzienos: ekonomikā, drošībā un cilvēkkapitālā, kas ietver investīcijas uzņēmējdarbības infrastruktūrā, digitālajā savienojamībā un mobilitātē, civilās aizsardzības infrastruktūrā, kā arī prasmju attīstībā. Kā horizontālās koordinācijas piemērs tika izcelts rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Tas apvieno vairāku ministriju pasākumus kopējā ietvarā ar kopīgiem mērķiem un rādītājiem investīciju piesaistei, darba vietu radīšanai un reģionālās attīstības izlīdzināšanai.
I. Oša norādīja uz pašvaldību būtisko lomu integrētajā teritorijas attīstībā un starppašvaldību sadarbībā, vienlaikus uzsverot, ka to kapacitāte joprojām ir jāstiprina.
Diskusijā tika augstu novērtēta Latvijas un OECD līdzšinējā sadarbība, kuras ietvaros tika izstrādāti reģionālās pievilcības indikatori. Latvija ir pirmā OECD valsts, šos indikatorus piemērojot attīstības novērtēšanai pašvaldību līmenī.
Runājot par industriālo politiku, Latvija uzsvēra nepieciešamību pēc spēcīgākas teritoriālās pieejas. Tradicionālie ekonomiskie rādītāji nepietiekami atspoguļo teritoriju reālo pievilcību un noturību. Nākotnē panākumu atslēga būs integrēta plānošana, kurā ekonomiskā konkurētspēja, noturība, drošība un teritoriju attīstība tiek skatīta kā viens veselums.
Paralēli forumam Ilzei Ošai notika arī divpusējā tikšanās ar Nadimu Ahmadu (Nadim Ahmad), OECD Uzņēmējdarbības, MVU, reģionu un pilsētu centra direktora vietnieku, lai pārrunātu līdzšinējo un turpmāko sadarbību reģionālās politikas jomā.