Aprīlī un maijā Vidzemes plānošanas reģionā Gulbenē, Līgatnē un Salacgrīvā norisinājās mācību semināri “Ilgtspēja un būvniecības projektu vadība pašvaldībās”, kuros pašvaldību un reģiona speciālisti apguva ilgtspējas principu praktisku pielietošanu būvniecības projektos.
Semināros īpaša uzmanība tika pievērsta ilgtspējas un klimata aspektiem, un to praktiskai integrēšanai būvniecības projektos, tostarp risku, ietekmju un iespēju identificēšanai, kā arī pamatotai ilgtspējas prasību iekļaušanai projektos un publiskajos iepirkumos.
Ilgtspēja tika skatīta kā līdzsvars starp vides, sociālajiem un pārvaldības aspektiem, uzsverot, ka lēmumi ietekmē ne tikai konkrētu projektu, bet arī plašāku sabiedrību un vidi. Dalībnieki iepazinās ar ESG pieeju (vides, sociālie un pārvaldības aspekti), kas palīdz strukturēti izvērtēt šos aspektus un to ietekmi uz projektu. Tika skaidrots arī dubultā būtiskuma princips – pieeja, kas ļauj vienlaikus novērtēt gan projekta ietekmi uz vidi un sabiedrību, gan riskus un iespējas pašai pašvaldībai vai organizācijai.
Semināros tika skaidrots arī, kāpēc ilgtspējas jautājumi kļūst arvien nozīmīgāki pašvaldību darbā. Tika runāts par klimata pārmaiņām, bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un dabas resursu pieejamību, kā arī ar tiem saistītajām sociālajām pārmaiņām, piemēram, nevienlīdzību, migrāciju un sabiedrības saliedētības izaicinājumiem. Šie procesi jau šobrīd ietekmē pašvaldību darbu, sākot no pieaugošiem plūdu un vētru radītiem riskiem līdz infrastruktūras noslodzei un izmaksām, tāpēc to izvērtēšana arvien biežāk kļūst par daļu no attīstības projektu plānošanas.
Piemēram, plānojot jaunas ēkas būvniecību, svarīgi ir izvērtēt ne tikai būvniecības izmaksas, bet arī enerģijas patēriņu, uzturēšanas izmaksas ilgtermiņā un ietekmi uz vidi. Vienlaikus jāņem vērā arī riski pašvaldībai, piemēram, pieaugošas enerģijas cenas vai nepieciešamība nākotnē pielāgot ēku klimata pārmaiņām.
Nozīmīga mācību daļa bija veltīta būvniecības projekta dzīves ciklam – no idejas līdz ekspluatācijai. Tika uzsvērts, ka būtiskākie lēmumi un arī kļūdas nereti rodas jau agrīnajos posmos, proti, idejas, plānošanas un projektēšanas laikā, kamēr būvniecības stadijā šīs sekas kļūst redzamas visvairāk. Dalībnieki analizēja tipiskākos riskus, piemēram, nepilnīgu projektēšanu, koncentrēšanos uz zemāko cenu iepirkumos vai nepietiekamu uzmanību ekspluatācijas izmaksām.
Praktiskajos piemēros tika aplūkoti arī ilgtspējīgi risinājumi pašvaldībās, tostarp energoefektivitātes pasākumi ēkās, aprites ekonomikas pieeja publiskās infrastruktūras attīstībā, kā arī iedzīvotāju iesaistes formas, piemēram, klimata asamblejas, kurās iedzīvotāji kopā ar ekspertiem izstrādā priekšlikumus sabiedrībai nozīmīgos jautājumos.
Aprites ekonomikas kontekstā tika uzsvērta pieeja izmantot resursus atkārtoti, samazināt atkritumu apjomu un meklēt risinājumus, kas ļauj materiālus un infrastruktūru izmantot ilgāk un efektīvāk. Šie piemēri palīdzēja sasaistīt teorētiskās atziņas ar reālu pašvaldību pieredzi.
Mācības vadīja ilgtspējas eksperte Dace Helmane un būvinženieris Jānis Šiliņš. Mācību process tika organizēts interaktīvā pieejā, apvienojot diskusijas, grupu darbus un pieredzes apmaiņu, kas ļāva dalībniekiem analizēt savus projektus un pielietot jauniegūtās zināšanas praksē.
Semināros piedalījās pašvaldību attīstības plānošanas, projektu vadības, būvniecības un apsaimniekošanas speciālisti no dažādiem Vidzemes novadiem, kā arī Vidzemes plānošanas reģiona pārstāvji. Dalībnieku vidū bija projektu vadītāji, būvinženieri, arhitekti, attīstības plānošanas un iepirkumu speciālisti un citi pašvaldību speciālisti, kas ikdienā strādā ar attīstības projektiem.
Mācību laikā īpaša uzmanība tika pievērsta projektu izvērtēšanai ilgtermiņā, ņemot vērā ne tikai sākotnējās izmaksas, bet arī ekspluatācijas izmaksas, ietekmi uz vidi un spēju pielāgoties klimata pārmaiņām. Tāpat tika uzsvērta ieinteresēto pušu iesaiste un sadarbība starp dažādām jomām kā nozīmīgs priekšnosacījums kvalitatīvu un ilgtspējīgu lēmumu pieņemšanai.
Mācību semināri tika organizēti Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.8. pasākuma projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 "Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos" ietvaros.
Projekta mērķis ir paaugstināt pašvaldību un reģionu speciālistu prasmes, lai nodrošinātu virzību uz klimatneitrālu ekonomiku un mazinātu riskus saistībā ar klimata pārmaiņām visvairāk skartajos reģionos, veicinot sociālekonomisko seku mazināšanu. Projektu īsteno Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioniem.
Informāciju sagatavoja: Baiba Šelkovska, sabiedrisko attiecību speciāliste Vidzemes plānošanas reģionā. E-pasts: baiba.selkovska@vidzeme.lv
Jautājumiem: Zelma Mičule, projektu vadītāja Vidzemes plānošanas reģionā. E-pasts: zelma.micule@vidzeme.lv