Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars trešdien, 26. augustā, apmeklēja vētras skartos Aizkraukles un Jēkabpils novadus. Pēc tikšanās ar pašvaldību vadību un krīzes skarto vietu apsekošanas ministrs secina, ka pašvaldības rīkojušās atbildīgi un izmantojušas visus pieejamos resursus, taču valsts civilās aizsardzības un enerģētiskās krīzes vadības sistēmā ir trūkumi, kas jānovērš pirms nākamā nopietnā apdraudējuma.
Vizītē abos novados apstiprinājās divas galvenās problēmas, kas bija līdzīgas visā valstī: ilgstoši elektroapgādes pārtraukumi, sakaru trūkums.
Aizkrauklē ministrs tikās ar novada domes priekšsēdētāju Leonu Līdumu, bet Jēkabpilī - ar novada domes priekšsēdētāju Raivi Ragaini un abu pašvaldību pārstāvjiem. Puses salīdzināja to rīcībā esošo informāciju un pārrunāja vētras seku novēršanu, civilās aizsardzības plānu darbību praksē un valsts atbalsta saņemšanas kārtību.
“Pašvaldības krīzi koordinēja atbildīgi un savu iespēju robežās darīja visu iespējamo. Taču šis apmeklējums vēlreiz pierādīja, ka kopējie izaicinājumi valstī šajā krīzē ir līdzīgi un ne viss, kas ierakstīts papīros, civilās aizsardzības plānos un Enerģētikas likumā, reālā krīzē strādā. Dzīvē viss ir savādāk. Elektrības nebija, sakaru nebija, trūka informācijas un skaidras krīzes vadības no valsts puses,” uzsver Edgars Tavars.
Aizkraukles novada vadība arī ļoti ierobežotas saziņas apstākļos spēja koordinēt palīdzības sniegšanu un vētras seku novēršanu. Tomēr vizītes laikā atsevišķiem pagastiem elektrības padeve vēl nebija atjaunota. Piemēram, Staburaga pagastā elektrības trūkuma dēļ nedarbojās arī sakaru infrastruktūra, citur saimniecības ar slaucamām govīm darbu turpināja ar ģeneratoriem.
“Nepastarpināti tieši pašvaldības ir vistuvāk cilvēkiem, kuriem nav elektrības, ūdens vai nepieciešamo medikamentu un kuri gaida palīdzību. Ir vajadzīgi droši sakari, ģeneratori, savlaicīga informācija un skaidri noteikts, kurš vada enerģētisko krīzi,” uzsver Tavars.
Pēc vizītes ministrs rosinās veidot vienotus krīzes informācijas punktus pašvaldībās, nodrošināt ar alternatīviem sakaru un datu devējiem pašvaldības vadītājus, lai arī elektrības un publisko sakaru pārtraukuma gadījumā būtu informācija, iespēja sazināties un koordinēt krīzes vadību.
“Secinājumi visur ir līdzīgi - savlaicīga apziņošana, ģeneratori un, pats galvenais, zinoši un enerģiski cilvēki, kuri paaugstinātas bīstamības apstākļos spēj uzņemties krīzes koordinēšanu. Tagad šīs atziņas jāpārvērš konkrētos darbos, lai nākamajā krīzē pašvaldībām nebūtu jāpaliek vienām bez elektrības, sakariem un informācijas,” norāda ministrs.
VARAM turpinās arī konsultēt pašvaldības par vētras radīto izdevumu uzskaiti, iesniedzamajiem dokumentiem un izdevumiem, kuriem iespējams pieprasīt valsts atbalstu.
