Lai stiprinātu pilsētplānošanas prasmes, iepazītu ilgtspējīgus un modernus būvniecības un ārtelpas uzlabošanas risinājumus, Latgales plānošanas reģiona pašvaldību speciālisti šī gada 14.-15. maijā devās Latvijas pieredzes apmaiņas vizītē, kurā apmeklēja dažādus arhitektūras un pilsētvides objektus, kas nominēti Latvijas Arhitektūras gada balvai vai Jaunā Eiropas Bauhaus balvai un kalpo kā iedvesmojoši piemēri Latvijas un Eiropas mērogā.
Divu dienu laikā dalībnieki paviesojās Valmierā, Cēsīs, Rīgā un Ogrē, kur pārliecinājās, ka vēsturiskais mantojums, mūsdienīga arhitektūra un ilgtspējīgi risinājumi var veiksmīgi papildināt viens otru.
Vizītes laikā galvenais uzsvars tika likts uz Jaunā Eiropas Bauhaus (New European Bauhaus) principiem – estētiku, ilgtspēju un iekļautību.
Pieredzes apmaiņas programmā tika apvienota gan teorētiskā, gan praktiskā pieeja. Par Jaunā Eiropas Bauhaus iniciatīvas būtību un aktualitātēm stāstīja Anda Kursiša, Latvijas Arhitektu savienības valdes locekle un Jaunā Eiropas Bauhaus kontaktpunkta vadītāja Latvijā, akcentējot cilvēkcentrētas un kvalitatīvas pilsētvides nozīmi mūsdienu attīstības procesos.
No Valmieras "Kurtuves" līdz Ogres viedajiem risinājumiem
Latgales pašvaldību speciālisti klātienē varēja pārliecināties, kā soli pa solim attīstās un transformējas Latvijas pilsētas:
Valmierā un Cēsīs gūta iedvesma industriālā mantojuma un degradēto teritoriju atdzīvināšanā – piemēram, mākslas telpa "Kurtuve" un "Raiņa Kvartāls" apliecina, ka vecais un jaunais var veidot unikālu sinerģiju.
Cēsīs darbojošais atbalsta centrs “Pērle” apliecina, ka arī neliela budžeta arhitektūra var būt estētiska, funkcionāla un sociāli atbildīga.
Āgenskalna tirgus Rīgā ir veiksmīgs piemērs tam, kā iespējams atjaunot kultūrvēsturisko mantojumu, vienlaikus radot ekonomiski dzīvotspējīgu un sabiedrībai pieejamu publisko telpu.
Rīgā uzsvars tika likts arī uz vēsturiskā mantojuma cieņpilnu restaurāciju (Rīgas pils kastela) un publiskās ārtelpas pieejamību ikvienam (Dailes teātra priekšlaukums).
Ogrē pašvaldību speciālisti izpētīja mūsdienīgus ilgtspējas standartus – nulles enerģijas bibliotēku un modernāko valsts ģimnāziju, kas apliecina viedo risinājumu efektivitāti praksē.
Kādi ir pašvaldības speciālistu ieguvumi?
Pieredzes apmaiņas vizītes galvenais ieguvums ir "praktiskā skola". Speciālisti guva atbildes uz jautājumiem, kā publiskajos iepirkumos un plānošanā uzstādīt augstākus estētikas un ilgtspējas kritērijus un kā radīt vietas, kur iedzīvotāji vēlas uzturēties un pavadīt laiku.
"Šī vizīte nebija tikai objektu apskate – tas bija praktisks ceļvedis tam, kā padarīt mūsu pašvaldības pievilcīgākas un funkcionālākas iedzīvotājiem. Mēs redzējām, ka lieli projekti nav tikai betonēšana, bet gan domāšana par vidi un cilvēku tajā," atzīst vizītes dalībniece, Preiļu novada pašvaldības teritorijas plānotāja Tatjana Kārkliniece.
Pieredzes apmaiņas vizīte sniedza vērtīgu iespēju ne tikai iepazīt inovatīvus arhitektūras un pilsētplānošanas risinājumus, bet arī diskutēt par to praktisko pielietojumu pašvaldību darbā, teritoriju attīstībā un publiskās infrastruktūras plānošanā. Gūtās atziņas un piemēri kalpos par iedvesmu kvalitatīvas, ilgtspējīgas un cilvēkiem draudzīgas vides attīstībai arī turpmāk.
Latgales pašvaldību speciālisti secina – lai gan izaicinājumi ir lieli, pareiza pieeja pilsētvides dizainam spēj būtiski mainīt ne tikai ēku izskatu, bet arī pilsētas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, vienlaikus saglabājot vietējo identitāti un kultūrvēsturiskās vērtības.
Pieredzes apmaiņas vizīte tika organizēta Eiropas Savienības Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas 3.1.1.2.i. “Pašvaldību kapacitātes stiprināšana to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai” ietvaros.
Projekta finansējuma saņēmējs un vadošais partneris ir Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.
Projekta mērķis ir celt pašvaldību kapacitāti to darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, lai pašvaldības spētu nodrošināt tām likumos noteikto autonomo funkciju izpildi salīdzināmā kvalitātē un pieejamībā, kā arī spētu sniegt iedzīvotājiem kvalitatīvus pakalpojumus par samērīgām izmaksām atbilstoši aktuālajām demogrāfiskajām tendencēm.
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par tās saturu pilnībā atbild Latgales plānošanas reģions un tā var neatspoguļot Eiropas Savienības viedokli.
Kontaktpersona:
Marika Dembovska, projekta eksperte
+371 22020475
marika.dembovska@lpr.gov.lv