Dabas aizsardzības pārvalde 2016. gada maijā un jūnijā saņēma iesniegumus par roņu indivīdu ieguvi jeb medībām, nolūkā mazināt šo dzīvnieku nodarāmos zaudējumus zvejniecībai Rīgas jūras līcī. Kopumā trīs iesniegumos lūgts iegūt 42 pelēkā roņa indivīdus tos nošaujot. Šie bija pirmie precedenti, kad Latvijā tiek lūgta atļauja roņu skaita ierobežošanai sociālekonomiskās interesēs.
Izvērtējot informāciju, ko sniedzis Valsts vides dienests, Valsts meža dienests, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts BIOR, vadošie roņu eksperti Latvijā, Igaunijā un Dānijā, kā arī Baltijas jūras vides aizsardzības konvencijas jeb Helsinku (HELCOM) konvencijas sekretariāts, Dabas aizsardzības pārvalde ir pieņēmusi lēmumu šobrīd neizdot atļaujas pelēkā roņa indivīdu ieguvei.
Galvenais iemesls šāda lēmuma pieņemšanai ir datu trūkums par roņu nodarītajiem zaudējumiem, populācijas lielumu Latvijas teritoriālajos ūdeņos, tā pat arī neskaidrības par limitētu medību piemērotību roņu nodarīto ekonomisko zaudējumu mazināšanai un medībām alternatīvu metožu izmantošanas iespējām.
Būtiski, ka visās Baltijas jūras reģiona valstīs, kurās atļautas roņu medības, kvota tiek balstīta uz roņu populācijas lielumu un datiem par nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem. Šādi dati par Latvijas teritoriālajiem ūdeņiem šobrīd nav pieejami. Informācijas sniegšanu par roņu nodarītajiem zaudējumiem zvejniecībai un roņu noķeršanas gadījumiem zvejas rīkos Latvijā nosaka rūpniecisko zveju reglamentējošie Ministru kabineta noteikumi (http://likumi.lv/doc.php?id=156709), un normatīvajos aktos nav paredzētas sankcijas pret zvejniekiem par šādiem nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem. Diemžēl zvejas žurnālos nav fiksēti roņu noķeršanas gadījumi. Tāpat zvejas žurnālos konstatēti tikai atsevišķi ieraksti, kas pakārtoti liecina par roņu ietekmi uz zvejas lomu.
Citu Baltijas jūras reģiona valstu pieredze liecina, ka šādu roņu medību kā zvejniecībai nodarīto zaudējumu mazināšanas rīka efektivitāte nav viennozīmīgi vērtējama. Turklāt praksē ieviešot šādas medības, atsevišķos gadījumos sugu noteikšanas problemātikas dēļ pelēkā roņa vietā tiek nogalināti daudz retāk sastopamie pogainie roņi. Nereti dzīvniekus tikai ievaino vai sakropļo nevis nogalina.
Lai gan šie bija pirmie iesniegumi roņu ieguvei, problēma, ka roņi var nodarīt kaitējumu zvejas rīkiem un lomam, ir zināma jau ilgāku laiku. Līdz ar to Dabas aizsardzības pārvalde, meklējot risinājumu roņu un zvejniecības konflikta mazināšanai, jau iepriekš bija uzsākusi priekšdarbus roņu aizsardzības plāna izstrādei, kuru Kohēzijas fonda projekta finansējuma apstiprināšanas gadījumā plānots izstrādāt līdz 2019.gada rudenim. Attiecīgi, izstrādājot šādu sugas aizsardzības jeb apsaimniekošanas plānu, varēs noteikt vai un cik lielu daudzumu roņu būtu pieļaujams medīt Latvijas piekrastē. Vienlaikus pelēkā roņa indivīdu ieguves atļaušana pirms šāda plāna izstrādes būtu pretrunā ar HELCOM konvenciju. Vienlaikus Dabas aizsardzības pārvalde aicina zvejniekus aktīvāk izmantot gan normatīvajos aktos noteiktās iespējas, gan Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūta BIOR veikto pētījumu ietvaros ziņot par roņu nodarītajiem zaudējumiem un nejaušiem roņu noķeršanas gadījumiem zvejas rīkos.
Uzziņai. Pelēkais ronis ir Latvijā nemedījama un īpaši aizsargājama suga, kuras aizsardzību vienlaikus nosaka arī tā sauktā Biotopu direktīva (Eiropas Padomes direktīva Nr.92/43/EKK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību) un Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzības konvencija jeb HELCOM. Ņemot vērā sugas aizsardzības statusu un jautājuma specifiku, Dabas aizsardzības pārvalde lēmuma pieņemšanas procesā centās iegūt atzinumus no pēc iespējas lielāka iesaistīto iestāžu, organizāciju un ekspertu loka. Atzinumi par to kompetencē esošajiem jautājumiem tika lūgti gan Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskajam institūtam BIOR, gan Valsts vides dienestam, gan Valsts mežu dienestam, gan HELCOM sekretariātam, gan roņu ekspertiem Latvijā un citās Baltijas jūras reģiona valstīs.
