Lai novērstu vides piesārņojuma riskus, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir sagatavojusi priekšlikumus par decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrāciju un apsaimniekošanu*. 2016. gada 3.novembrī Ministru kabineta noteikumu projekts tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.
VARAM, Valsts vides dienests un pašvaldības regulāri saņem iedzīvotāju sūdzības par kaitējumu un draudiem cilvēku veselībai un videi, ko rada vidē nonākošie notekūdeņi no ēkām, kas nav pieslēgtas centralizētajām kanalizācijas sistēmām. Šādi draudi rodas, ja netiek nodrošināta septiķos un krājtvertnēs uzkrāto notekūdeņu un ar tiem saistīto nosēdumu regulāra izvešana vai atbilstoša notekūdeņu attīrīšana individuālajās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Tāpat tiek konstatēti gadījumi, kad šādas tvertnes apzināti vai neapzināti nav hermētiski noslēgtas un no tām neattīrīti notekūdeņi iesūcas grunts slāņos.
Vidēji 20,9% no Latvijas lielāko pilsētu iedzīvotājiem izmanto decentralizētās kanalizācijas sistēmas**. Turklāt šādu iedzīvotāju īpatsvars dažādās apdzīvotajās vietās variē no 4% līdz 88%. Tāpēc arī decentralizētās kanalizācijas sistēmas gan Latvijā kopumā, gan konkrētās vietās rada būtisku vides piesārņojuma risku.
Par vides piesārņojumu liecina arī upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2016.-2021.gadam ietvertais ūdeņu stāvokļa novērtējums. Tikai 21% upju un ezeru uzskatāmi par labā stāvoklī esošiem. Analizējot piesārņojuma cēloņus upju baseinu apsaimniekošanas plānos secināts, ka piesārņojums no izkliedētajiem avotiem, tai skaitā, decentralizētajām kanalizācijas sistēmām apjoma ziņā nemainās vai pat pieaug.
Lai ierobežotu vides piesārņošanu, nodrošinātu notekūdeņu savākšanu un radītu iedzīvotājiem iespējas dzīvot tīrā vidē un izmantot tīru dzeramo ūdeni, VARAM ir sagatavojusi priekšlikumus esošās situācijas uzlabošanai***. Ministru kabineta noteikumu projektā ir noteikts prasību minimums individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, septiķu un krājtvertņu apsaimniekošanai un reģistrēšanai. Lai neradītu pārmērīgu slogu iedzīvotājiem, noteikumu projekts nav attiecināts uz sausajām tualetēm.
*Saskaņā ar Ūdenssaumniecības pakalpojumu
likuma 4.panta 6.punktu.
** Pēc VARAM pasūtījuma 2013.gadā
veikts pētījums „Aktivitātes 3.4.1.1. „Ūdenssaimniecības infrastruktūras
sistēmas attīstība apdzīvotajās vietās līdz 2000 iedzīvotājiem” ieviešanas un
citu apdzīvoto vietu (200 - 2000) ūdenssaimniecības situācijas izvērtējumu un
metodoloģijas izmaksu noteikšanai vēl nepieciešamajām investīcijām”.
*** Saskaņā ar Ūdenssaimniecības
pakalpojumu likumu, kas stājās spēkā 2016. gada 1.janvārī. Tajā VARAM ir dots
uzdevums līdz 2016. gada 30.decembrim sagatavot noteikumu projektu, kurā
noteikts prasību minimums individuālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtu, septiķu
un krājtvertņu apsaimniekošanai un reģistrēšanai.
Laura Jansone
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026418
E-pasts: prese@varam.gov.lv