10.–11. jūnijā Ruānā, Francijā, norisinājās Interreg Europe projekta “Green LUPO” partneru trešais tematiskās darbseminārs “Transformācija, nevis nojaukšana: teritoriju daudzfunkcionāla un sekundāra izmantošana”, kur piedalījās arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti.
Šādas partnerības kā projekts “Green LUPO” veicina pieredzes apmaiņu starp dažādu Eiropas valstu profesionāļiem dalīties ar labās prakses piemēriem, praktiskām atziņām un pieredzi, ,kas palīdz pilnveidot zemes politiku.
Semināra ekspertu prezentācija
Zeme kā resurss: no apbūves paplašināšanas uz atkārtotu izmantošanu
Semināra prezentācijās tika aplūkotas tādas tēmas kā augsnes aizsardzības un teritoriju aizņemšanas regulējums, dažādi zemes atkārtotas izmantošanas aspekti, zemes tirgus un īpašumtiesību loma, kā arī praktiski instrumenti teritoriju atjaunošanas un atkārtotas izmantošanas atbalstam.
Semināra sākumā tika runāts par zemi kā "dzīvu augsni" zemes politikā. Telpiskajā plānošanā zeme ilgstoši uzskatīta galvenokārt kā ekonomisks aktīvs un būvniecības priekšnoteikums, kas veicina ekonomisko izaugsmi un pilsētu paplašināšanos, nevis kā dzīvs ekoloģisks resurss, kas nodrošina teritoriju noturību. Augsnes degradācija un noslēgšana palielina ar klimatu saistītos riskus un izmaksas, savukārt augsnes saglabāšana un atjaunošana izmaksu ziņā ir efektīvi risinājumi klimata pārmaiņu seku mazināšanai un pielāgošanai. Šāda pieeja veicina ilgtspējīgāku zemes resursu pārvaldību, papildinot kvantitatīvos zemes aizņemšanas mērķus ar kvalitatīviem kritērijiem.
Kā viens no veiksmīgajiem degradētu teritoriju atjaunošanas un atkārtotas izmantošanas piemēriem tika prezentēts Normandijas Valsts zemes aģentūras īstenotais projekts. Aģentūra kopš 1968. gada palīdz paātrināt degradētu teritoriju atjaunošanu un veicināt to atgriešanu saimnieciskajā apritē Pēc vietējo pašvaldību pieprasījuma tā iesaistās attīstības projektu sākumposmā – iegādājas teritorijas, organizē ēku nojaukšanu, veic sanācijas, attīrīšanas un atjaunošanas darbus, bet pēc tam sagatavotās teritorijas nodod pašvaldībām, bieži vien par samazinātu cenu. Savukārt aģentūras degradēto teritoriju novērošanas centrs apzina šādas teritorijas visā Normandijas reģionā un vienlaikus izstrādā rīkus, kas palīdz pašvaldībām pieņemt pamatotus lēmumus par to turpmāko attīstību.
Transformācija pirms jaunas apbūves: projekta partneru labās prakses
Plakātu sesija
Darbseminārā dalībnieki ar plakātu prezentācijām iepazīstināja ar sava reģiona labās prakses piemēriem, īstenojot pieeju “transformācija pirms jaunas apbūves”. Pieeja paredz prioritāri izmantot jau urbanizētas, vakantas un nepietiekami izmantotas teritorijas un ēkas, tādējādi samazinot nepieciešamību apbūvei izmantot jaunas, neapbūvētas teritorijas. Piemēri aptvēra degradētu teritoriju reģenerāciju, tukšo mājokļu atgriešanu apritē, vēsturisku ēku pārveidi un pagaidu izmantošanas risinājumus. Tie uzsvēra daudzfunkcionālas pieejas nozīmi valsts un reģionālā līmeņa finanšu mehānismu lomu zemes atjaunošanā, kā arī partnerību starp valsts iestādēm un privātajiem īpašniekiem. Latvija prezentēja Cēsu Raiņa kvartāla transformācijas piemēru un Rīgas pilsētas pagaidu izmantošanas iniciatīvas.
Sesijai sagatavotie plakāti pieejami šeit: Interreg Europe Green LUPO tīmekļvietnē.
Normandijas pieredze teritoriju atkalizmantošanā
Darbsemināra programma ietvēra arī divas mācību vizītes uz veiksmīgiem reģenerācijas projektiem Normandijā.
Projekta “Green LUPO” komanda Ruānas Flauberta rajona apmeklējuma laikā
Dalībnieki apmeklēja Ruānas Flauberta rajonu – liela mēroga pilsētas atjaunošanas projektu aptuveni 90 hektāru platībā bijušajās rūpniecības, ostas un dzelzceļa teritorijās gar Sēnas upi. Tas ir izcils piemērs tam, kā pilsētas izaugsmi var nodrošināt ar zemes atkārtotu izmantošanu, nevis pilsētas teritorijas paplašināšanu. Teritorija pakāpeniski tiek pārveidota par daudzfunkcionālu rajonu iepretim Ruānas centram, balstot mobilitāti uz ilgtspējīgas pārvietošanās principiem, tādējādi apvienojot dzīvojamo apbūvi, birojus, sabiedriskās un tirdzniecības funkcijas, kā arī plašas zaļās zonas, tostarp centrālo parku – "Camille Claudel Canal Park". Parks kalpo kā lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēma, tas palīdz mazināt plūdu risku, veido bioloģiskās daudzveidības koridoru, nodrošina klimata pārmaiņām pielāgo atvēsināšanās zonu, un vienlaikus kalpo kā nozīmīga atpūtas vieta apkārtnes iedzīvotājiem. Šādu pārmaiņu īstenošana prasa ilgtermiņa plānošanu, koordinētu sadarbību starp vairākām publiskā sektora iestādēm, ievērojamas investīcijas, kā arī spēju ilgtermiņā saglabāt vienotu attīstības vīziju. Projekts “Rouen Flaubert” parāda, kā tehniskos, vides un pilsētplānošanas mērķus ir iespējams saskaņot, lai veicinātu sarežģītu postindustriālo teritoriju atjaunošanu.
Otrā vizīte notika Auguste Badin parkā Barentīnā, kas ir veiksmīgs piemērs tam, kā publiskā telpa tiek veidota koprades procesā. Šis piemērs parāda, kā bijušās rūpniecības teritorijas var pārveidot par daudzfunkcionālām publiskām telpām, vienlaikus saglabājot vietējo identitāti un uzlabojot vides kvalitāti. Dalībnieki iepazinās ar pakāpenisku teritorijas atjaunošanas stratēģiju, kur apvienota ekoloģiskā atjaunošana, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana, atpūtas iespēju attīstība un kultūras pasākumi. Šis projekts parāda, kā pilsētas var izmantot pamestu rūpniecības teritoriju, lai stiprinātu bioloģisko daudzveidību un veicinātu teritorijas atdzīvināšanu, neizmantojot papildu zemes platības.
Mācību vizītes apliecināja publiskā sektora būtisko un vadošo lomu sarežģītu degradēto teritoriju atjaunošanā un sagatavošanā atkārtotai izmantošanai.
Auguste Badin parka apmeklējums Barentīnā
Galvenās atziņas politikas pilnveidei
Darbseminārs noslēdzās ar diskusijām un praktiskajām sesijām, lai apkopotu gūtās atziņas un formulētu ieteikumus politikas pilnveidošanai.
Prakstiskā sesija
Diskusija parādīja, ka pārejai no veiksmīgiem pilotprojektiem uz sistēmisku un plašāk piemērojamu “No Net Land Take” pieeju joprojām ir vairāki būtiski izaicinājumi. Tie ietver stabilu Eiropas Savienības, valsts un vietējā līmeņa finansējuma nodrošināšanu, privātā kapitāla piesaisti, efektīvāku teritoriālo koordināciju un ilgtspējīgu teritoriju pārvaldības un uzturēšanas modeli. Vienlaikus nepieciešams skaidrāk izvērtēt zemes atjaunošanas ekonomisko pamatotību salīdzinājumā ar jaunas apbūves attīstību un tās atbilstību reālajām teritorijas vajadzībām.
Pieredzes apmaiņas rezultātā iezīmējās piecas galvenās atziņas, ko projekta partneri var izmantot turpmākajās diskusijās ar ieinteresētajām pusēm un politikas pilnveidē, lai sekmētu apbūvēto teritoriju ilgtspējīgu pārveidi:
Integrētas datu un uzraudzības sistēmas ir būtiskas, lai pieņemtu pamatotus lēmumus par zemes izmantošanu. Efektīvai zemes pārvaldībai nepieciešama ne tikai atsevišķu rādītāju, piemēram, zemes patēriņa vai pamestu rūpniecības teritoriju, uzraudzība. Uzraudzības sistēmām būtu jāapvieno informācija, cita starpā, par zemes izmantošanu un zemes nosegumu, pamestajām rūpniecības teritorijām, neapdzīvotām un nepietiekami izmantotām ēkām, attīstības spiedienu, bioloģisko daudzveidību un augsnes kvalitāti, lai atbalstītu mērķu definēšanu, stratēģisko plānošanu un prioritāšu noteikšanu reālistiskām zemes patēriņa samazināšanas stratēģijām.
Cirkulārā zemes pārvaldība prasa integrētu reģionālo stratēģiju. Zemes patēriņa samazināšana ir atkarīga ne tikai no labākiem datiem un uzraudzības, bet arī no koordinētas rīcības starp dažādām nozarēm un pārvaldības līmeņiem. Reģionālās iestādes bieži vien ir vispiemērotākajā pozīcijā, lai saskaņotu politikas mērķus, tiesību aktus, finansēšanas mehānismus, tehnisko kompetenci, uzraudzības sistēmas un ieinteresēto pušu iesaistīšanu kopējā zemes pārvaldības sistēmā.
Iesaistīto pušu līdzdalība stiprina gan projektu kvalitāti, gan ilgtermiņa leģitimitāti. Iedzīvotāju, zemes īpašnieku, uzņēmumu, kā arī kopienu un nevalstisko organizāciju jēgpilna iesaistīšanās palīdz nodrošināt, lai atjaunošanas projekti atbilstu vietējām vajadzībām, veicina sabiedrības atbalstu un laika gaitā nodrošina ilgtspējīgākus rezultātus. Atkārtota izmantošana ir jāīsteno ar kopīgas pārvaldības pieeju, publiskā un privātā sektora sadarbību un/vai partnerību un integrētu teritoriālo pārvaldību, kur dažādu iesaistīto pušu intereses tiek savlaicīgi saskaņotas kopīga attīstības mērķa sasniegšanai.
Jau urbanizētu teritoriju pārveide ir ilgtermiņa process, kas prasa pakāpenisku un mērķtiecīgu īstenošanu. Atjaunošanas projektiem bieži vien ir nepieciešami ilgāki termiņi, lai risinātu tehniskas, vides, finanšu un pārvaldības problēmas. Pakāpeniska īstenošana var palielināt elastību, atvieglot pielāgošanos mainīgiem apstākļiem un radīt iespējas pagaidu izmantošanai, kas aktivizē teritorijas pirms to galīgās pārveides.
Zemes un augsnes ekoloģiskā vērtība būtu jāņem vērā plānošanas un investīciju lēmumos. Darbseminārāatkārtoti tika uzsvērts, ka augsne sniedz būtiskus ekosistēmu pakalpojumus, kas bieži tiek ignorēti vai novērtēti par zemu. Ilgtspējīgai teritoriālajai attīstībai būtiski ir paplašināt izpratni par augsnes funkcijām un atzīt zemes daudzveidīgās ekoloģiskās funkcijas, kas sniedzas tālāk par teritoriju attīstības potenciālu. Vienlaikus plānošanas, finansēšanas un zemes pārvaldības lēmumos jāņem vērā ietekme uz vidi, tostarp ekonomiski jānovērtē projektu radītie ieguvumi un izmaksas bioloģiskajai daudzveidībai.
Frédéric Debailleul grafiskais darbnīcas kopsavilkums
Turpmākie soļi Green LUPO projektā
Darbseminārā gūtās atziņas tiks izmantotas projekta “Green LUPO” turpmākajā īstenošanā, lai pilnveidotu Latvijas zemes politikas instrumentus un stiprinātu ilgtspējīgu zemes pārvaldību Latvijā.
Projekta ietvaros VARAM septembra vidū organizēs diskusiju ar Latvijas ieinteresētajām pusēm par teritoriju un apbūves atkārtotu izmantošanu. Tās laikā dalībnieki iepazīsies ar ārvalstu labās prakses piemēriem, izvērtēs to piemērotību Latvijas apstākļiem un formulēs priekšlikumus zemes izmantošanas politikas pilnveidei.
Jau oktobra vidū projekta partneri tiksies Albānijā darbseminārā “Ideju kopīga izstrāde politikas izmaiņām”, lai apkopotu idejas par politikas izmaiņām politikas pārmaiņu katalogā.
Vairāk: https://www.interregeurope.eu/green-lupo/library
Sagatavoja: Ilona Šavraka, e-pasts: ilona.savraka@varam.gov.lv
Foto: Normandijas reģions