Publicēts: 06.12.2024.
Atjaunināts: 29.05.2026.

Nolikums 

Pielikums Nr.1 “Projekta iesnieguma veidlapa”

Pielikums Nr.2 “Projekta tāme”

Pielikums Nr.3 “Projekta partnerības apliecinājums” 

Pielikums Nr.4 “Projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji Ekspertu komisijai” 

Pielikums Nr.5 “Projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji Konsultatīvajai padomei” 

 

Iesniegumu iesniegšanas termiņš ir 2026. gada 1. jūnijs


Jautājumi un atbildes

Jautājumi un atbildes par projektu konkursa “Sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanas pasākumi, lai sekmētu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030. gadam un Prioritāro rīcību programmas Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027) mērķu sasniegšanu” prasībām:

  1. Jautājums: Dabas liegumam ir apstiprināts dabas aizsardzības plāns 2025.-2037.gadam, bet nav sugu un biotopu aizsardzības plāni, vai projektu konkursā pieejamais finansējums ir attiecināms uz Natura 2000 teritoriju dabas liegumiem atbilstoši Nolikuma 1.4. apakšpunktā noteiktajam?

Atbilde: Jā

  1. Jautājums: Vai upju ieteku tīrīšana, kas iekļauta dabas aizsardzības plānā dabas vērtību aizsardzības nodrošināšanai, ir atbalstāma aktivitāte?

 Atbilde: Jā

  1. Jautājums: Ezers ietilpst pilsētas un novada teritorijās, vai projekta iesniedzējam jābūt tai pašvaldībai, kuras teritorijā plānots īstenot pasākumu. Vai pietiek, ja plānotā pasākuma īstenošana ir saskaņota ar novada pašvaldību?

Atbilde: Jā, Nolikuma 1.9. punkts nosaka, ka aktivitātes īstenojamas teritorijās kas ir īpašumā, valdījumā vai turējumā (vai pamatojoties uz iesniegtu vienošanos ar zemes īpašnieku vai valdītāju) ir zeme, kurā paredzēts īstenot projekta aktivitātes.

  1. Jautājums: Vai no vienas pašvaldības ir iespējams iesniegt un pēc tam īstenot tikai vienu projekta pieteikumu? Vai var iesniegt un arī finansējumu saņemt vairākiem pašvaldības iesniegtajiem projektiem?

Atbilde: Ierobežojuma nav. Ir tikai ierobežojums vienam projektam piešķiramā finansējuma apjomam. Pašvaldības var iesniegt vairākus projektus.

  1. Jautājums: Nolikumā minēts, ka projekta īstenošanas vieta var būt arī ārpus ĪADT teritorijām un mikroliegumiem. Vai projektiem, kuri paredzēti īstenošanai ārpus šīm minētajām teritorijām, arī nepieciešams sagatavot sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinumu par veicamajiem sugu un biotopu dzīvotņu atjaunošanas pasākumiem? Vai šie eksperta atzinumi ir obligāti nepieciešami visiem projektu pieteikumiem?

Atbilde: Visiem projektiem, neatkarīgi no īstenošanas vietas, var būt nepieciešams eksperta atzinums atbilstoši DAP norādījumiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nolikuma mērķis ir finansēt pasākumus, kas tieši uzlabo aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli, nevis nodrošināt vispārēju infrastruktūras atjaunošanu. Tādēļ infrastruktūras aktivitātes ārpus ĪADT vērtējamas tikai kopsakarā ar to tiešo ieguldījumu dabas aizsardzības mērķu sasniegšanā.

  1. Jautājums: No nolikuma saprotu, ka arī projekta aktivitātes iepriekš ir jāsaskaņo gan ar DAP, gan Valsts vides dienestu par to, kādas aktivitātes projekta ietvaros tiks veiktas?

Atbilde: Jā, projekts jāīsteno, sadarbojoties ar DAP, tai skaitā jāinformē DAP par projektā plānotajiem pasākumiem (tostarp pēc projekta apstiprināšanas saskaņojot projekta ietvaros paredzētās aktivitātes – darba uzdevumu) un darbībām, kā arī pēc projekta pabeigšanas jāsniedz pārskats DAP par paveiktajiem pasākumiem (pēc projekta aktivitāšu pabeigšanas sniedzot DAP nepieciešamo informāciju, lai saņemtu saskaņojumu par darba uzdevuma izpildi).

  1. Jautājums: Vai ezera apsaimniekošanas pasākumus, piemēram, ūdens augu pļaušanu, var veikt pašvaldības uzņēmums ar pašvaldībai piederošu tehniku? Vai šajā gadījumā tās būs attiecināmās izmaksas, neveicot publiskā iepirkuma procedūru?

Atbilde: Jā, ja pasūtītājs plāno rīkoties atbilstoši Publisko iepirkumu likuma 4. panta pirmās, otrās, trešās un ceturtās daļas regulējumam, proti, veicot tā saukto “in-house” iepirkumu. Skaidrojam, ka pasūtītājs ir atbildīgs par izvērtējumu, ka tā rīcība būs atbilstoša Publisko iepirkumu likuma prasībām.

  1. Jautājums: Vai konkursa nolikuma 1.4.2. punkta ietvaros projekta aktivitātes var īstenot ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām (ĪADT)?

Atbilde: Nolikuma 1.4.2. punktā paredzēts atbalsts aizsargājamo ES nozīmes sugu dzīvotņu un biotopu aizsardzības un saglabāšanas pasākumiem, kas noteikti Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam (2021–2027) un sugu un biotopu aizsardzības plānos. Vienlaikus šajā punktā noteikts, ka projektu īstenošanas vieta ir ārpus ĪADT un mikroliegumiem, par kuriem sagatavots sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums par veicamajiem sugu un biotopu dzīvotņu atjaunošanas pasākumiem.

Līdz ar to nolikuma 1.4.2. punkts nav interpretējams kā vispārējs pamats jebkādu dabas vai tūrisma infrastruktūras uzlabošanas darbu finansēšanai ārpus ĪADT. Lai projekta aktivitātes būtu atbalstāmas šī punkta ietvaros, vienlaikus jāizpildās šādiem nosacījumiem:

  1. Projektā paredzētajiem pasākumiem jābūt tieši saistītiem ar aizsargājamo sugu dzīvotņu vai ES nozīmes biotopu aizsardzību un saglabāšanu.

  2. Pasākumiem jābūt noteiktiem Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam (2021–2027) vai attiecīgajos sugu un biotopu aizsardzības plānos.

  3. Par konkrēto teritoriju jābūt sagatavotam sertificēta eksperta atzinumam, kurā pamatota nepieciešamība veikt attiecīgos atjaunošanas vai apsaimniekošanas pasākumus.

Nolikuma 1.5.6.10. apakšpunktā paredzētā iespēja finansēt esošās antropogēno slodzi mazinošās infrastruktūras atjaunošanu, demontāžu, pārbūvi vai pielāgošanu ir piemērojama tikai tad, ja šāda infrastruktūra ir tieši nepieciešama dabas vērtību aizsardzības mērķu sasniegšanai un ir pamatota ar plānošanas dokumentiem vai eksperta atzinumu.

Skaidrojam, ka ja kāda dabas takas infrastruktūras atjaunošana nav paredzēta nevienā sugu vai biotopu aizsardzības plānā un nav pamatota ar sertificēta eksperta atzinumu par nepieciešamajiem biotopu vai sugu dzīvotņu aizsardzības pasākumiem, šādas aktivitātes nav uzskatāmas par atbalstāmām nolikuma 1.4.2. punkta ietvaros.

Vienlaikus vēršam uzmanību, ka nolikuma mērķis ir finansēt pasākumus, kas tieši uzlabo aizsargājamo sugu un biotopu stāvokli, nevis nodrošināt vispārēju infrastruktūras atjaunošanu. Tādēļ infrastruktūras aktivitātes ārpus ĪADT vērtējamas tikai kopsakarā ar to tiešo ieguldījumu dabas aizsardzības mērķu sasniegšanā.

Ņemot vērā, ka projektu īstenošanas termiņš ir noteikts līdz 2026. gada 1. novembrim, aicinām projektu iesniedzējus īpaši rūpīgi un kritiski izvērtēt plānoto būvdarbu apjomu, nepieciešamo saskaņojumu un iepirkumu procedūru ilgumu, lai nodrošinātu savlaicīgu projekta īstenošanu (informējam, ka  projekta iesniedzējiem ir jāņem vērā, ka projekts ir jāīsteno 2026.gadā, jo Latvijas vides aizsardzības fonda padomes lēmumus par atklāta projektu konkursa rezultātiem un finansējuma piešķiršanu konkrētam projektam tiks pieņemts, ņemot vērā likumu par valsts budžetu 2026.gadam, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai piešķirto līdzekļu apjomu attiecīgās valsts budžeta programmas ietvaros).

  1. Jautājums: Lūdzam skaidrot projektu konkursa laika grafiku, kur katra atsevišķa posma maksimālais termiņš ir norādīts Projektu konkursa Nolikuma 1.11., 1.13., 3.2. un 8.2. apakšpunktā. 

Atbilde: Atbilstoši Projektu konkursa Nolikumā noteiktajam un atkarībā no iesniegto projektu pieteikumu skaita, vērtēšanai, lēmumu pieņemšanai un līgumu noslēgšanai plānotais minimālais laiks ir līdz diviem mēnešiem no projektu pieteikumu iesniegšanas dienas. Līdz ar to lūdzam izvērtēt riskus projekta īstenošanai, plānot reāli sasniedzamus mērķus un rādītājus.

  1. Jautājums: Lūdzam skaidrot, vai gadījumā, ja projekta pieteicējam ir spēkā esošs nomas līgums ar zemes īpašnieku, kurā noteikts, ka nomnieks īsteno apsaimniekošanas pasākumus, kas ietverti dabas aizsardzības plānos, vēl papildus nepieciešams pievienot Nolikumā noteikto Pielikumu Nr.3 “Vienošanās ar zemes īpašnieku”.  

Atbilde: Nolikums paredz, ka projekta aktivitātes īstenojamas teritorijā, kas ir projekta iesniedzēja īpašumā, valdījumā vai turējumā, vai arī pamatojoties uz iesniegtu vienošanos ar zemes īpašnieku vai valdītāju par zemes izmantošanu projekta aktivitāšu īstenošanai. Ja projekta iesniedzējam jau ir spēkā esošs nomas līgums vai cita vienošanās ar zemes īpašnieku, kurā ir noteiktas tiesības veikt projekta ietvaros paredzētās apsaimniekošanas darbības un līguma nosacījumi neierobežo projekta aktivitāšu īstenošanu, papildu vienošanās (Nolikuma pielikums Nr. 3) nav nepieciešama. Šādā gadījumā projekta pieteikumam pievienojama attiecīgā nomas līguma vai vienošanās kopija, kas apliecina projekta iesniedzēja tiesības īstenot projektā paredzētās aktivitātes. 

  1. Jautājums: Projekta ietvaros plānots veikt alejas apsaimniekošanas un kopšanas darbus. Alejā ir konstatēta marmora rožvabole. Vienlaikus aleja neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Lūdzam sniegt viedokli, vai plānotais projekts atbilst projektu konkursa nosacījumiem gadījumā, ja projekta īstenošanas vieta neatrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā. Lūdzam norādīt, kuram nolikuma punktam attiecīgais projekts atbilst. 

Atbilde: Projekta īstenošana ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām pati par sevi neizslēdz iespēju piedalīties konkursā. Atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem projekta aktivitātes var tikt īstenotas arī ārpus ĪADT un mikroliegumiem, ja tās ir vērstas uz sugu un biotopu stāvokļa uzlabošanu un atbilst konkursa mērķim. Ņemot vērā, ka alejā ir konstatēta īpaši aizsargājama suga, marmora rožvabole, projekta aktivitātes var tikt vērtētas kā atbilstošas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas mērķiem. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka projekta ietvaros plānotajiem apsaimniekošanas pasākumiem var būt nepieciešams sugu un biotopu aizsardzības jomā sertificēta eksperta atzinums un saskaņojums ar Dabas aizsardzības pārvaldi atbilstoši plānoto darbību raksturam. Projekts atbilst 1.4.2. apakšpunktā noteiktajam pasākumam, jo dižkoki un alejas ir aizsargājamu sugu dzīvotnes. It sevišķi visi vecie lapu koki var būt lapkoku praulgrauža dzīvotnes (turklāt marmora rožvabole liecina par to, ka visticamāk alejā ir arī lapkoku praulgrauža dzīvotne), tamdēļ uz tiem attiecināmi šie pasākumi, kas minēti nolikumā piesauktajos plānošanas dokumentos. 

  1. Jautājums: Vai nepieciešama cenu aptauja pakalpojumu sniedzējiem? 

Atbilde: Jā. Projekta plānotās darbības jāsadala atbilstoši pretendentu lokiem, nosakot paredzamo līgumcenu. Tirgus izpēti iesakām dokumentēt, arī gadījumos, ja summas nepārsniedz Publisko iepirkumu likumā noteiktos sliekšņus. 

  1. Jautājums: Vai nepastāv jebkādas pretrunas, ja pēc mežizstrādes darbu veikšanas tiek realizēti iegūtie kokmateriāli? 

Atbilde: Šī konkursa ietvaros īstenojamie projekti nav vērsti uz ieņēmumu vai peļņas gūšanu. Projekta ietvaros finansētajām aktivitātēm jābūt vērstām uz dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu, nevis komerciālu mežizstrādi. Projekta ietvaros gūtais labums no realizētajiem kokmateriāliem tiks uzskatīts par neplānotiem ieņēmumiem, kas samazina piešķirtā atbalsta summu. 

  1. Jautājums: Cik strikta ir prasība projekta aktivitātes īstenot (pabeigt) līdz 2026. gada 1. novembrim? 

Atbilde: Termiņa pagarinājumi ārpus konkursā noteiktā termiņa nav paredzēti. Ņemot vērā, ka projektu īstenošanas termiņš ir noteikts līdz 2026. gada 1. novembrim, aicinām Jūs īpaši rūpīgi un kritiski izvērtēt plānoto darbu apjomu, nepieciešamo saskaņojumu un iepirkumu procedūru ilgumu, lai nodrošinātu savlaicīgu projekta īstenošanu. 

Informējam, ka projekta iesniedzējiem jāņem vērā, ka projekts ir jāīsteno 2026. gadā, jo Latvijas vides aizsardzības fonda padomes lēmumi par atklāta projektu konkursa rezultātiem un finansējuma piešķiršanu konkrētam projektam tiks pieņemti, ņemot vērā likumu par valsts budžetu 2026. gadam, kā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai piešķirto līdzekļu apjomu attiecīgās valsts budžeta programmas ietvaros. 

  1. Jautājums: Vai nav pretruna, ja viena fiziska persona iesniedz divus projekta pieteikumus (atšķirīgās, bet robežojošās zemes vienībās)? 

Atbilde: Nolikums neparedz ierobežojumu, kas aizliegtu vienai personai iesniegt vairākus projekta pieteikumus, ja katrs projekts atbilst konkursa nosacījumiem un tiek īstenots atsevišķā teritorijā vai paredz atšķirīgas aktivitātes. 

Tomēr lūdzam kritiski izvērtēt, vai plānotās projektu aktivitātes nepārklājas. Gadījumā, ja īstenojamās aktivitātes būs tik cieši saistītas, ka to īstenošana būtu atzīstama par īstenojamu viena projekta ietvaros, var tikt uzskatīts, ka projekti sadalīti mākslīgi divās daļās, lai apietu ierobežojumu vienam projektam piešķiramā finansējuma apjomam. 

  1. Jautājums: Vai gadījumā, ja jau projekta sagatavošanas stadijā ir prognozējams, ka biotopu atjaunošanas darbu rezultātā tiks iegūti kokmateriāli (piemēram, enerģētiskā koksne, sīkbaļķi u.c.), iespējamie ieņēmumi no to realizācijas ir jāņem vērā projekta budžetā, attiecīgi samazinot projekta attiecināmās izmaksas, un kā šī situācija vērtējama gadījumā, ja iegūtie kokmateriāli netiek pārdoti, bet paliek zemes īpašnieka rīcībā personīgām vajadzībām, kā arī vai šādā situācijā būtu pieļaujams projekta ietvaros paredzēt tikai, piemēram, iežogojuma izbūves izmaksas, bet atmežošanas darbus segt kā privāto ieguldījumu? 

Atbilde: Vēršam uzmanību, ka šī konkursa ietvaros īstenojamie projekti nav vērsti uz ieņēmumu vai peļņas gūšanu. Projekta ietvaros finansētajām aktivitātēm jābūt primāri vērstām uz dabas aizsardzības mērķu sasniegšanu un biotopu atjaunošanu, nevis komerciālu mežizstrādi vai saimnieciskās darbības veikšanu. 

Līdz ar to iespējamie ieņēmumi no biotopu atjaunošanas gaitā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ir uzskatāmi par neplānotiem ieņēmumiem. Šādus potenciālos ieņēmumus nav nepieciešams iepriekš paredzēt projekta izdevumu tāmē vai iekļaut projekta budžetā. Gadījumā, ja projekta īstenošanas vai pēcieviešanas periodā faktiski rodas ieņēmumi no atsavinātajiem kokmateriāliem, tie tiks ņemti vērā faktiski gūto ieņēmumu apmērā, attiecīgi samazinot projekta attiecināmās izmaksas pirms maksājuma veikšanas vai nepieciešamības gadījumā lūdzot atmaksāt attiecīgo summu. Savukārt, ja šādi neplānoti ieņēmumi faktiski nerodas, ir loģiski saprotams, ka neiestājās arī ar to rašanos saistītās tiesiskās sekas. Vienlaikus norādām, ka gadījumā, ja atmežošanas vai koku ciršanas darbības tiek finansētas no projekta īstenotāja paša līdzekļiem un netiek attiecinātas kā projekta izmaksas, no projekta izmaksu attiecināmības aspekta netiek vērtēta īpašnieka turpmākā rīcība ar tam piederošajiem kokmateriāliem.