Pirmdien, 27. jūlijā, Ministru kabinetā notika Informācijas sabiedrības padomes (ISP) sēde, kurā izskatīja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra (VARAM) Edgara Tavara virzītos priekšlikumus valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) projektu pārvaldības un iepirkumu sistēmas pilnveidošanai un vienojās par turpmāko rīcību to ieviešanai. Reformas mērķis ir stiprināt valsts spēju IKT projektus plānot, izvērtēt un īstenot caurskatāmi, ekonomiski pamatoti un profesionāli.
ISP izskatīja VARAM sagatavoto informatīvo ziņojumu, kas paredz ieviest vienotu valsts IKT projektu izvērtēšanas un uzraudzības sistēmu, stiprināt valsts digitālās pārvaldības kompetenci un veicināt lielāku konkurenci IKT iepirkumos. Priekšlikumi apkopoti 12 pasākumos trīs savstarpēji saistītos rīcības virzienos – stiprināt valsts digitālo pārvaldību, attīstīt un konsolidēt valsts IKT kompetences, kā arī pilnveidot IKT iepirkumu sistēmu.
Priekšlikumu mērķis ir mainīt līdzšinējos valsts IKT projektu pārvaldības principus, ieviešot vienotu pieeju projektu plānošanai, izvērtēšanai un uzraudzībai, kā arī veicinot atvērtāku konkurenci IKT iepirkumos.
"Lietderībai ir jābūt galvenajam principam, lemjot par valsts IKT projektiem. Mums ir skaidri jāzina, ko valsts pērk, kāpēc to pērk un kā to izdarīt pēc iespējas efektīvāk," uzsver viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Edgars Tavars.
Valsts un pašvaldību IKT iepirkumu apjoms 2025. gadā sasniedza gandrīz 278 miljonus eiro jeb vairāk nekā 9 % no kopējā publisko iepirkumu apjoma. VARAM analīze liecina, ka līdzšinējā IKT projektu pārvaldības pieeja ir pārāk sadrumstalota un balstīta resoru līmenī, tādēļ valstij un VARAM nav pilnīga pārskata par IKT investīcijām, projektu lietderības izvērtēšana nav vienota, bet vairākos iepirkumu segmentos konkurence ir nepietiekama.
Reforma paredz pārmaiņas trīs galvenajos virzienos:
Vienota valsts IKT pārvaldība. Tiks ieviesta lielo projektu izvērtēšanas un uzraudzības sistēma, stiprināta vienota valsts IKT pārvaldība, izveidots publisks projektu pārskats un pilnveidota to uzraudzība visā dzīves ciklā.
Spēcīgāka valsts kompetence digitālajā attīstībā. Plānots attīstīt kopīgus kompetenču centrus, konsolidēt IKT atbalsta funkcijas un stiprināt valsts spēju pašai plānot, attīstīt un pārvaldīt digitālos risinājumus.
Atvērtāki un konkurētspējīgāki IKT iepirkumi. Paredzēta Elektronisko iepirkumu sistēmas pilnveidošana, atvērtāku tehnoloģisko risinājumu izmantošana un plašākas iespējas valsts iepirkumos piedalīties dažādiem tirgus dalībniekiem, veicinot konkurenci un inovācijas.
ISP atbalstīja VARAM piedāvātos reformas virzienus. Pēc konsultācijām ar nozares nevalstisko organizāciju pārstāvjiem VARAM precizēs informatīvo ziņojumu un Ministru kabineta protokollēmuma projektu, lai tos virzītu izskatīšanai valdībā.
Tāpat ISP atbalstīja arī vienu no pirmajiem praktiskajiem IKT pārvaldības reformas soļiem - izmaiņas Elektroniskajā iepirkumu sistēmā (EIS). Finanšu ministrija virzīs grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 816 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi", nosakot 140 000 eiro līgumcenas slieksni programmatūras izstrādes pakalpojumu iegādei EIS e-katalogos. Savukārt VARAM sadarbībā ar Valsts digitālās attīstības aģentūru (VDAA) un Iepirkumu uzraudzības biroju (IUB) līdz šā gada 1. oktobrim izvērtēs EIS IKT katalogu darbību un sagatavos priekšlikumus to pilnveidošanai.
ISP sēdē tika sniegta arī informācija par Ministru prezidenta rezolūcijas izpildi, kas paredz pagaidu ierobežojumus jaunu ES fondu finansētu IKT projektu un citu jaunu IKT izstrādes darbu virzībai līdz valsts IKT pārvaldības pilnveidošanai.
Darbu turpina arī Ministru prezidenta rezolūcijas izpildei izveidotā starpinstitūciju darba grupa. Līdz 27. jūlijam notikušas 11 darba grupas sēdes, kurās izskatīti 27 projektu pieteikumi. Deviņi projekti ir saskaņoti, septiņiem pieprasīta papildu informācija un to izvērtēšana turpinās, par trim projektiem izvērtēšana noslēgusies bez rezultāta, savukārt astoņiem projektiem darba grupa atbalstījusi to tālāku virzību attiecīgajā projekta stadijā, jo daļa no tiem neietilpst Ministru prezidenta rezolūcijas tvērumā. Padome vienojās, ka darba grupa turpinās darbu līdz turpmākajiem valdības lēmumiem par valsts IKT projektu pārvaldības un iepirkumu sistēmas pilnveidošanu.
Nākamā padomes sēde plānota 2026.gada septembra sākumā, datums tiks precizēts.