Latvija turpina mērķtiecīgi virzīties uz modernu, datos balstītu un sadarbspējīgu publisko pārvaldi, kas sniedz iedzīvotājiem un uzņēmējiem ērtākus, ātrākus un drošākus digitālos pakalpojumus. Eiropas Komisijas 2026. gada Digitālās desmitgades Latvijas ziņojumā uzsvērts, ka Latvija saglabā spēcīgas pozīcijas publisko pakalpojumu digitalizācijā un e-veselībā, vienlaikus demonstrējot progresu 5G pārklājuma, jauno tehnoloģiju, tostarp mākslīgā intelekta (MI), kvantu tehnoloģiju un pusvadītāju iniciatīvu attīstībā.
Latvijas digitālās pārveides centrā ir sabiedrības un uzņēmējdarbības vajadzības — pieejami, kvalitatīvi un proaktīvi publiskie pakalpojumi, kas balstīti datos, koplietošanas risinājumos un drošā digitālajā identitātē. Saskaņā ar Digitālās desmitgades rādītājiem Latvija uzrāda augstu sniegumu digitālo publisko pakalpojumu pieejamībā: pakalpojumi iedzīvotājiem novērtēti ar 95,1 punktu, bet uzņēmumiem — ar 97,5 punktiem, pārsniedzot Eiropas Savienības vidējos rādītājus.
Būtisks priekšnoteikums drošiem un uzticamiem digitālajiem pakalpojumiem ir digitālā identitāte.Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas vadībā turpinās darbs pie Eiropas digitālās identitātes maka attīstības, kas nākotnē ļaus iedzīvotājiem ērtāk un drošāk apliecināt identitāti un piekļūt pakalpojumiem gan Latvijā, gan pārrobežu vidē.
Vienlaikus Latvija attīsta mākslīgā intelekta izmantošanu publiskajā pārvaldē un tautsaimniecībā. Eiropas Komisijas ziņojumā pozitīvi novērtēta publiskā sektora MI integrācija, minot tādus piemērus kā Hugo.lv, virtuālos asistentus un risinājumus vēlēšanu drošības stiprināšanai. MI tiek skatīts ne tikai kā tehnoloģisks risinājums, bet arī kā instruments pārvaldes efektivitātes celšanai, administratīvā sloga mazināšanai un pakalpojumu personalizācijai.
Datu jomā Latvija virzās uz tādu pārvaldes modeli, kurā dati tiek izmantoti gudrākai lēmumu pieņemšanai, pakalpojumu automatizācijai un iestāžu savstarpējai sadarbībai. Datu analītikas izmantošana uzņēmumos Latvijā ir tuvu Eiropas Savienības vidējam līmenim, savukārt valsts pārvaldē datu pieejamība, kvalitāte un sadarbspēja ir būtiski priekšnoteikumi proaktīvu pakalpojumu attīstībai.
Mākoņpakalpojumu attīstība ir vēl viens būtisks virziens Latvijas digitālās politikas īstenošanā. Eiropas Komisija norāda, ka mākoņpakalpojumu izmantošana Latvijā turpina pieaugt, vienlaikus saglabājoties nepieciešamībai paātrināt to ieviešanu uzņēmumos un publiskajā sektorā. Tas ir īpaši nozīmīgi drošas, elastīgas un mērogojamas digitālās infrastruktūras attīstībai, kā arī Latvijas iesaistei Eiropas mēroga iniciatīvās, tostarp nākamās paaudzes mākoņinfrastruktūras un pakalpojumu projektos.
Turpmākajos gados Latvijas uzdevums būs nostiprināt sasniegto progresu, īpaši paplašinot digitālo prasmju pieejamību, stiprinot kiberdrošību, paātrinot mākoņpakalpojumu un MI ieviešanu, kā arī veicinot datu sadarbspēju un drošu digitālās identitātes izmantošanu. Šie virzieni ir būtiski, lai digitālā pārveide sniegtu praktisku ieguvumu ikvienam iedzīvotājam, uzņēmējam un publiskās pārvaldes iestādei.
Latvijas digitālās pārveides mērķis ir veidot drošu, uzticamu un cilvēkcentrētu digitālo valsti, kurā tehnoloģijas kalpo sabiedrības labklājībai, uzņēmējdarbības konkurētspējai un Eiropas digitālās suverenitātes stiprināšanai.