Maijā noslēdzies vērienīgs Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda projekts “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība”, kura laikā no 2024. gada decembra visā Latvijā tika īstenotas bezmaksas mācības iedzīvotāju digitālo pašapkalpošanās prasmju stiprināšanai. Projekta laikā digitālās prasmes apguva 16 663 iedzīvotāju un tika īstenotas 25 702 mācību epizodes, pārsniedzot projekta uzstādīto mērķi. Iedzīvotāji attīstīja spēju droši lietot viedtālruņus, datorus, kā arī izmantot e-pakalpojumus, orientēties digitālajā vidē un patstāvīgi risināt ikdienas jautājumus tiešsaistē.
Projektu īstenoja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) sadarbībā ar 35 Latvijas valstspilsētu un novadu pašvaldībām, kā arī mācību centriem, nodrošinot mācību pieejamību visā Latvijas teritorijā.
Projekta mērķis bija stiprināt digitālās pašapkalpošanās prasmes, veicinot iedzīvotāju veiksmīgāku iekļaušanos sabiedrībā, ikdienas sadzīves jautājumu mūsdienīgā risināšanā un dzīves kvalitātes uzlabošanā.
Mācības bija pieejamas bez maksas ikvienam Latvijas iedzīvotājam no 16 gadu vecuma. To saturs tika pielāgots dažāda vecuma iedzīvotājiem un atšķirīgiem digitālo prasmju līmeņiem – gan tiem, kuri ar tehnoloģijām saskārās pirmo reizi, gan tiem, kuri vēlējās pilnveidot jau esošās zināšanas. Mācības bija iespējams apgūt klātienē, attālināti ar pasniedzēja-mentora atbalstu vai patstāvīgi tiešsaistē.
“Paldies projekta mentoriem, kuri šī projekta laikā iedrošināja cilvēkus pārvarēt digitālās robežas un spert drošākus soļus digitālajā vidē. Digitalizācija nav pašmērķis – tas ir instruments, kas palīdz cilvēkiem ērtāk saņemt pakalpojumus un efektīvāk strādāt. Teju 17 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju ir pilnveidojuši savas digitālās prasmes un ieguvuši lielāku pārliecību par digitālo pakalpojumu izmantošanu ikdienā. Tas apliecina, ka digitalizācija nav tikai tehnoloģiju attīstība – tās centrā vienmēr ir cilvēks, viņa vajadzības un iespējas”, Raimonds Čudars, viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs.
Projekta mērķis pārsniegts
Projektā izvirzītais mērķis bija īstenot 20 819 mācību epizodes, tostarp 2600 pašmācības ceļā. Noslēdzoties projektam, šie rādītāji tika pārsniegti – kopumā īstenotas 25 702 mācību epizodes, no kurām 2734 notikušas pašmācības ceļā. Tas apliecina augsto iedzīvotāju interesi par digitālo prasmju pilnveidi.
Kopējais projekta dalībnieku skaits sasniedza 16 663 iedzīvotājus, no kuriem 6306 apguva vairāk nekā vienu mācību līmeni, padziļinot savas digitālās zināšanas un prasmes. Kopumā izsniegtas 25702 apliecības.
Visaktīvāk projektā iesaistījās iedzīvotāji no Rīgas, Daugavpils un Ventspils valstspilsētu pašvaldībām, kā arī Ogres un Ludzas novada pašvaldībām, kur tika reģistrēts lielākais mācībām pieteikušos iedzīvotāju skaits.
Lielāko dalībnieku īpatsvaru veidoja iedzīvotāji vecumā no 26 līdz 54 gadiem (34%), kam sekoja seniori vecumā virs 65 gadiem (32%) un iedzīvotāji vecuma grupā 55-64 gadi (26%). Savukārt jaunieši vecumā no 16 līdz 25 gadiem veidoja 8% no kopējā dalībnieku skaita, apliecinot, ka interese par digitālo prasmju pilnveidi bijusi aktuāla dažādām paaudzēm.
Liene Priede, VARAM projekta “Sabiedrības digitālo prasmju attīstība” vadītāja: “Projekta rezultāti apliecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir gatavi mācīties un pilnveidot savas prasmes. Redzam, ka cilvēki arvien vairāk apzinās digitālo prasmju nozīmi – ne tikai darba tirgū, bet arī ikdienas dzīvē, saziņā ar valsts iestādēm, veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā un finanšu jautājumu risināšanā. Šo rezultātu sasniegšana nebūtu iespējama bez ciešas sadarbības ar pašvaldībām, mentoriem un projekta komandu visā Latvijā, kuri ieguldīja nozīmīgu darbu, lai mācības būtu pieejamas ikvienam, neatkarīgi no dzīvesvietas vai iepriekšējām digitālajām prasmēm.”
Projektā mācības pasniedza 192 pasniedzēji - mentori visā Latvijā, kopumā 312 norises vietās, nodrošinot plašu reģionālo pārklājumu. Mācības tika piedāvātas ne tikai iedzīvotājiem, bet arī uzņēmumiem.
Digitālās prasmes – ikdienas nepieciešamība
Pieaugot publisko un privāto pakalpojumu pieejamībai digitālajā vidē, digitālās prasmes kļūst par būtisku priekšnoteikumu pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā. Tās palīdz ne tikai ērtāk izmantot e-pakalpojumus un ietaupīt laiku, bet arī stiprina drošību digitālajā vidē, veicina konkurētspēju darba tirgū un mazina digitālo plaisu starp dažādām sabiedrības grupām.
Projekta pieredze apliecina, ka iedzīvotāji īpaši novērtēja iespēju apgūt digitālās prasmes elastīgā formātā un uzreiz izmantot tās praktiskās dzīves situācijās – sākot no drošākas interneta lietošanas un datu aizsardzības līdz e-pakalpojumu izmantošanai, elektroniskai dokumentu apritei un attālinātai saziņai ar iestādēm.
To apliecina arī Sabiedrības digitālo pašapkalpošanās prasmju monitoringa ziņojuma dati. Pēc mācībām pieaugusi iedzīvotāju aktivitāte digitālo veselības aprūpes pakalpojumu izmantošanā – respondentu vidū ar veselību saistītas informācijas meklēšana tiešsaistē palielinājusies no 52% līdz 68%, biežāk tiek pieteiktas ārsta vizītes, izmantota piekļuve personīgajai medicīniskajai informācijai un citi digitālās veselības risinājumi. Tāpat par 22% sešu mēnešu laikā pēc mācību pabeigšanas pieaugusi arī iedzīvotāju internetbankas izmantošana.
Pozitīva dinamika novērota arī ikdienas digitālajā saziņā un informācijas ieguvē – pēc mācībām iedzīvotāji biežāk un pārliecinošāk izmanto e-pastu, sociālos tīklus un ziņapmaiņas lietotnes, kā arī aktīvāk meklē informāciju par precēm un pakalpojumiem tiešsaistē. Tas apliecina, ka digitālās prasmes pārtop praktiskā rīcībā, palīdzot cilvēkiem ērtāk, drošāk un patstāvīgāk izmantot ikdienā nozīmīgus pakalpojumus.