2026. gada 11. jūnijā notika ikgadējās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas, kuru laikā pārrunāti aktuālākie jautājumi pašvaldību attīstības, digitālās pārvaldības, teritorijas plānošanas un infrastruktūras jomā.
Sarunas vadīja VARAM ministrs Edgars Tavars un LPS priekšsēdis Gints Kaminskis. Tikšanās laikā puses vienojās turpināt ciešu sadarbību, lai risinātu pašvaldībām būtiskus jautājumus un pilnveidotu normatīvo regulējumu.
Viens no būtiskākajiem sarunu tematiem bija par teritorijas plānojuma izstrādes procesu. Puses vienojās par teritorijas attīstības plānošanas sistēmas turpmāku pilnveidošanu un kopā ar LPS, pašvaldību, nozaru ekspertu un plānošanas procesā iesaistīto institūciju pārstāvjiem nāks klajā ar uzlabojumiem līdz šī gada rudenim.
VARAM ministrs Edgars Tavars norādīja: “Šī ir viena no trīs galvenajām prioritātēm manā darba kārtībā. Nevar pieļaut, ka kāds no Vecrīgas bruģa ar vienu rīkojumu var atcelt pašvaldību izstrādāto teritoriju plānojumu. Teritoriju plānošana ir pašvaldību attīstības pamats, un tai jābūt skaidri saprotamai, prognozējamai un efektīvai. Mēs nevaram atļauties situācijas, kur birokrātiskie šķēršļi kavē investīcijas un attīstības projektus. Mērķis ir stiprināt pašvaldību lomu teritoriju plānošanā, vienlaikus nodrošinot vienotu un skaidru regulējumu, kas ļauj pieņemt lēmumus ātrāk un kvalitatīvāk.”
Tāpat tika diskutēts arī par pašvaldību IT infrastruktūras attīstību un finansēšanas modeļiem. Puses bija vienisprātis par nepieciešamību mazināt pašvaldību atkarību no viena informācijas sistēmu piegādātāja, stiprināt pašvaldību digitālo kapacitāti un veicināt koplietošanas risinājumu attīstību. VARAM informēja par iespēju pašvaldību IKT attīstību atbalstīt ar Eiropas Savienības fondu finansējumu, uzsverot nepieciešamību pašvaldībām vienoties par kopīgu vidēja termiņa IKT attīstības redzējumu un atbildīgo organizāciju, kas koordinētu projektu īstenošanu un izveidoto risinājumu ilgtspēju. Sarunās tika uzsvērta arī nepieciešamība attīstīt pašvaldību IKT kompetenču centru, balstoties uz esošajām pašvaldību kompetencēm un resursiem, vienlaikus turpinot ciešu sadarbību ar valsts pārvaldi digitālo risinājumu attīstībā. VARAM apliecināja gatavību arī turpmāk sniegt metodisku atbalstu un sadarboties, lai nodrošinātu stratēģiski nozīmīgu digitālo risinājumu attīstību un finansējuma pieejamību pašvaldību vajadzībām.
Puses pārrunāja arī digitālo pakalpojumu attīstību. VARAM informēja par plānotajiem grozījumiem Oficiālās elektroniskās adreses likumā, kas paredz paplašināt e-adreses izmantošanu elektroniskajā vidē aktīvām personām, kā arī ārvalstu fiziskajām un juridiskajām personām, kurām Latvijā pieder nekustamie īpašumi. Tāpat tika pārrunāti risinājumi dokumentu garantētās piegādes nodrošināšanai oficiālajā elektroniskajā adresē un automātiskai e-adreses aktivizēšanai juridiskajām personām. Puses vienojās turpināt sadarbību, lai veicinātu e-adreses plašāku izmantošanu, uzlabotu digitālo saziņu starp publisko pārvaldi un iedzīvotājiem, kā arī mazinātu administratīvo slogu un izmaksas, kas saistītas ar dokumentu piegādi papīra formātā.
Sarunās tika apspriesti jūras piekrastes pārvaldības, apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas, aizsargjoslu regulējuma un teritorijas plānošanas savstarpējās sasaistes jautājumi.
Jautājumā par regulējuma izstrādi par jūras krasta līniju, jūras augstākās bangas robežu un buferjoslu VARAM informēja, ka pašlaik tiek risināts datu uzturēšanas un atjaunošanas izmaksu jautājums Klimata un enerģētikas ministrijas padotības iestādei - Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centram, kas būtu šo datu turētājs.
Tāpat tika apspriesta iepriekš reģistrēto apgrūtinājumu dzēšana no Kadastra informācijas sistēmas un tās ietekme uz kadastrālo vērtību aprēķinu un nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanu. VARAM apliecināja gatavību sniegt pašvaldībām metodisko atbalstu darbā ar TAPIS un veicināt aktuālo datu sagatavošanu. Vienlaikus jautājumā, kas skar nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu un apgrūtinājumu ietekmi uz to, puses vienojās lūgt Tieslietu ministrijas iesaisti atbilstoša risinājuma izstrādei, saglabājot skaidru kompetenču sadalījumu.
Kā vēl viens temats, ko puses apsprieda bija teritorijas plānojumu un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumu piemērošanu pilsētu un ciemu teritorijās. Diskusijās tika akcentēta nepieciešamība nodrošināt līdzsvaru starp pašvaldību teritorijas attīstības mērķiem, kvalitatīvas dzīves vides saglabāšanu un meža apsaimniekošanas regulējumu. Puses vienojās, ka jautājumi par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem, tostarp kailciršu regulējumu ciemu teritorijās, meža teritoriju saglabāšanu blīvas apbūves teritorijās un iespējamām normatīvā regulējuma izmaiņām turpmāk risināmi Zemkopības ministrijas vadītās diskusijās, iesaistot VARAM, LPS, pašvaldības un citus nozares partnerus. Vienlaikus VARAM pauda atbalstu regulējuma pilnveides izvērtēšanai, lai sekmētu meža teritoriju saglabāšanu un kvalitatīvas dzīves telpas attīstību apdzīvotās vietās.
Vienlaikus tika akcentēta nepieciešamība turpināt darbu pie valsts autoceļu tīkla sakārtošanas darbiem, uzsverot Satiksmes ministrijas lomu turpmākajā valsts autoceļu infrastruktūras attīstības prioritāšu noteikšanā un investīciju plānošanā.
Atsevišķa uzmanība tika veltīta valsts atbalsta regulējuma piemērošanas praksei Eiropas Savienības fondu programmās un tās ietekmei uz pašvaldību investīciju projektu īstenošanu. VARAM pauda izpratni par pašvaldību aktualizētajiem izaicinājumiem un apliecināja gatavību kopā ar Finanšu ministriju un Latvijas Pašvaldību savienību meklēt risinājumus, kas ļautu pēc iespējas plašāk piemērot spēkā esošo regulējumu.
Noslēgumā VARAM un LPS apliecināja gatavību turpināt regulāru dialogu un kopīgi strādāt pie risinājumiem, kas veicina pašvaldību attīstību, kvalitatīvākus pakalpojumus iedzīvotājiem un līdzsvarotu reģionu izaugsmi visā Latvijā.