Rīga, 2024.gada 1. oktobrī - Ministru kabinetā (MK) izskatīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais “Jūras plānojuma Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem līdz 2030. gadam 2019. - 2023. gada starpposma novērtējums”. Šis ir pirmais Jūras plānojuma starpposma novērtējums, kurā analizētas jūras telpas izmantošanas aktualitātes, kā arī izvirzīti priekšlikumi turpmākai rīcībai, balstoties uz jaunākajiem datiem un starptautiskām vadlīnijām.
VARAM ministre Inga Bērziņa “Šis starpposma novērtējums ir būtisks solis mūsu turpmākajā ceļā uz ilgtspējīgu jūras telpas izmantošanu. Mūsu mērķis ir sabalansēt ekonomiskās intereses ar dabas aizsardzību, jo tikai tā varam nodrošināt, ka Baltijas jūras ekosistēmas saglabā savu vērtību arī nākotnē. Vēja enerģijas attīstība un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība var pastāvēt līdzās, ja plānojam gudri un ilgtspējīgi.”
Jūras plānojuma starpposma novērtējuma ziņojuma sagatavošanas procesā tika aktīvi iesaistīti Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas[1] pārstāvji un dažādu jomu eksperti.
Ziņojumā ir izvērtēti nozaru politikas mērķi, aktuālās jomas un normatīvā regulējuma izmaiņas, kas ietekmē jūras telpas izmantošanu. Ziņojums kalpos par pamatu Jūras plānojuma grozījumu izstrādei, kas jāuzsāk līdz 2025.gada 31.oktobrim.
Ziņojums apliecina pieaugošu interesi par atjaunīgās enerģijas resursu attīstību jūrā, īpaši vēja enerģijas un akvakultūras jomā. Tomēr vienlaikus tiek norādīts uz nepieciešamību izvērtēt dažādu nozaru līdzpastāvēšanu, lai samazinātu potenciālos konfliktus starp enerģijas ieguvi un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Saskaņošanas procesā būtiskākās diskusijas bija par potenciālo dabas aizsardzības ierobežojumu samērīgumu un kavētu atjaunīgās enerģijas attīstību jūrā. Tomēr svarīgi uzsvērt, ka Jūras plānojums pats par sevi nenosaka jaunus ierobežojumus, bet tikai attēlo esošos, kas radušies, izpildot Eiropas Savienības direktīvu prasības, piemēram, bioloģiskās daudzveidības aizsardzības jomā.
Tajā pašā laikā tiek uzsvērta klimata pārmaiņu nozīme jūras ekosistēmu ilgtspējai, atklājot būtiskus izaicinājumus nākotnē. Ziņojumā izteikti priekšlikumi par jūras un piekrastes mijiedarbības uzlabošanu, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un uzlabotu resursu pārvaldību, īpaši pievēršoties zaļās infrastruktūras veidošanai.
Īpaša uzmanība pievērsta arī jūrā atļauto darbību administrēšanas un licencēšanas procesiem, kā arī plānojuma pasākumu plāna izpildei. Būtisks uzsvars tiek likts uz bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunošanu, ko stiprina starptautiski projekti, tostarp "LIFE REEF", kas izceļas ar visaptverošu jūras biotopu kartēšanu un īpaši aizsargājamu teritoriju izveidi.
Jūras plānojuma aktualizēšanu plānots uzsākt līdz 2025. gada oktobrim, tā balstīsies uz jaunākajiem pētījumiem, tostarp "LIFE REEF" rezultātiem, un nodrošinās plašu iesaistīto pušu līdzdalību. Paredzēts pārskatīt nozaru līdzpastāvēšanu, definēt skaidras prioritātes un atjaunot grafisko daļu, lai nodrošinātu harmonisku jūras telpas izmantošanu un izslēgtu konfliktus starp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un atjaunīgās enerģijas attīstību.
[1] VARAM, Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupa (no 2022.g.). Pieejams: https://www.varam.gov.lv/lv/juras-un-piekrastes-telpiskas-planosanas-koordinacijas-grupa-no-2022g