04.06.2021. Pirmā darbības līmeņu ziņojuma un tā verifikācijas ziņojuma iesniegšana

Operatoriem Valsts vides dienesta atbilstošajā reģionālajā vides pārvaldē līdz šī gada 2. jūlijam ir jāiesniedz darbības līmeņa ziņojumu un tā verifikācijas ziņojumu, elektroniskā formātā.

Pēc Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas par Latvijas iekārtu sarakstu, ņemot vērā pirmo darbības līmeņa ziņojumos ietverto informāciju, VARAM pieņems lēmumu par bezmaksas emisiju kvotu piešķiršanu iekārtām

    07.10.2020 Semināra “Par Emisijas kvotu piešķiršanas kārtību Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 4. periodā” informācija:

    INFORMĀCIJA OPERATORIEM:

    Saskaņā ar  2012.gada 13.novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr.769 „Noteikumi par stacionāro tehnoloģisko iekārtu dalību Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā” operatoram, lai saņemtu siltumnīcefekta gāzu emisijas atļauju emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas periodam, kas sākas 2021.gada 1.janvārī, līdz 2020.gada 23.oktobrim ir jāiesniedz savā Valsts vides dienesta reģionālajā vides pārvaldē:

    1. Iesniegums siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas saņemšanai (veidlapa, 2012. gada versija);
    2. Priekšlikumi savas iekārtas darbības monitoringa nosacījumiem – Monitoringa plāna veidlapa (latviešu val. un angļu val.);
    3. Noteikumos minēto papildu informāciju un iesnieguma pielikumus.

    Saskaņā ar Eiropas Savienības un Latvijas normatīvajiem aktiem, operatoriem ik gadu līdz 15. martam ETS informāciju sistēmā būs jāiesniedz verificēts darbības līmeņu ziņojums:

    1. Darbības līmeņa ziņojums (veidlapa);
    2. Verificētāja veidlapa (vēl nav pieejama).

    BĀZLĪNIJU DATU ZIŅOJUMI:

    Līdz 15.jūnijam operatoriem jāiesniedz elektroniski attiecīgajai Valsts Vides dienesta reģionālajai struktūrvienībai:

    NODERĪGI OPERATORIEM:

    Emisijas vienību tirdzniecība likumdošana

    Eiropas Komisija ir izstrādājusi ES ETS 4.perioda bāzlīnijas datu ziņojuma veidlapas aizpildīšanas vadlīnijas (pieejamas šeit, angļu val.). Aicinām ar tām iepazīties pirms veidlapas aizpildīšanas. 
    Šīs veidlapas, pirms to iesniegšanas VVD, ir nepieciešams verificēt. Verifikācijas ziņojuma veidlapa ir pieejama šeit. Verifikācijas vadlīnijas pieejamas šeit.
    Citas vadlīnijas un šo jomu regulējošos normatīvos aktus lūdzam skatīt zemāk.

    Eiropas Savienības emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas 4. periods

    Ar 2021.gada 1.janvāri sāksies Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ceturtais periods. Šis periods paredzēts no 2021. līdz 2030.gadam.

    Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ceturto periodu 2021.-2030.gads nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 19.marta direktīva Nr.2018/410, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814. Direktīvas konsolidētā versija latviešu valodā ir pieejama šeit.

    Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ceturtā perioda 2021.-2030.gads nosacījumu ieviešanai un īstenošanai ir izstrādāti šādi Eiropas Komisijas tiesību akti:

    Papildus aicinām iepazīties ar Eiropas Komisijas vadlīnijām ETS 4.periodam. Tās plašāk apraksta konkrētu jautājumu risināšanu un ir papildinošas Direktīvai 2003/87/EK un regulām: 

    Direktīva Nr.2018/410, salīdzinot ar ETS 3. periodu, paredz šādas izmaiņas:

    • Būtiski samazināt emisijas kvotu kopapjomu, lai sasniegtu noteikto mērķi ES ETS radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomam – 43% samazinājums 2030.gadā salīdzinot ar 2005.gada apjomu;
    • ES ETS emisijas kvotu kopapjoma straujāku samazināšanu – sākot ar 2021. gadu – par 2,2 % nevis 1,74 % gadā, kas ir līdzvērtīgs papildu emisiju samazināšanai aptuveni 556 miljonu tonnu apmērā laikposmā no 2020. līdz 2030. gadam.
    • Izsolāmo kvotu daļu – 57 %, bet gadījumā, ja pieprasījums pēc bezmaksas kvotām rada nepieciešamību līdz 2030. gadam piemērot vienotu starpnozaru korekcijas koeficientu, izsolāmo kvotu īpatsvars būtu jāsamazina par 3 % no kopējā kvotu daudzuma. 
    • Bezmaksas kvotu piešķiršanas sistēmas pārskatīšanu, koncentrējoties uz oglekļa pārvirzes riskam pakļautajām nozarēm (apmēram 50 nozares, kurās pastāv lielāks risks, ka ražošanu varētu pārcelt ārpus ES), paredzot, ka šīs nozares kvotas saņems pilnīgi bez maksas;
    • Nozarēs, kuras oglekļa emisiju pārvirze skar mazāk, bezmaksas kvotu likme sasniegs 30 %. Šīs bezmaksas piešķiršanas pakāpeniska atcelšana mazāk skartajām nozarēm sāksies pēc 2026. gada, izņemot centralizētās siltumapgādes nozari.
    • Jauno iekārtu rezervei novirzāmo bezmaksas kvotu apjoma palielinājumu, kur sākotnēji ietilps pašreizējā laikposmā no 2013. līdz 2020. gadam neizlietotās kvotas un 200 miljoni kvotu no Tirgus stabilitātes rezerves (TSR), un līdz pat 200 miljoni kvotu tiks atgrieztas TSR, ja tās nebūs izmantotas laikposmā no 2021. līdz 2030. gadam.
    • Emisijas kvotu apjoma piešķīruma pilnīgu atbilstību ražošanas apjomam, kur emisijas kvotu piešķiramais apjoms tiks grozīts, ņemot vērā ražošanas apjoma izmaiņas, kas ir lielākas par 15% un emisijas kvotu piešķiršanai izmantoto līmeņatzīmju atjaunināšanu, lai atspoguļotu tehnoloģisko progresu kopš 2008. gada;
    • Turpinājumu dalībvalstu iespējai kompensēt netiešās oglekļa izmaksas saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem;
    • Izveidot vairākus finansēšanas mehānismus, lai palīdzētu rūpniecībai un elektroenerģijas nozarei inovācijas un investīciju jomā:
      1) Inovācijas fonds, ar ko tiks atjaunota programma "NER300", lai turpinātu atbalstīt mazoglekļa inovāciju atjaunojamo energoresursu jomā un oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas projektos. “NER300” darbības joma tiks paplašināta, iekļaujot rūpniecības nozares (tostarp oglekļa uztveršanu un izmantošanu), un sākotnējais apjoms, ko veido bezmaksas kvotas un izsolē iegūtie līdzekļi, ir 400 miljoni kvotu. Ja izsolāmo kvotu īpatsvara uz noteikumiem balstīts samazinājums nav nepieciešams, vai arī ja nepieciešamais samazinājums nepārsniedz 3 %, fonda līdzekļus var palielināt par maksimums 50 miljoniem kvotu.
      2) Modernizācijas fonds, kas tiks finansēts, izsolot 2 % no kopējām kvotām, ar mērķi veicināt energoefektivitāti un enerģētikas nozares modernizāciju tajās dalībvalstīs, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju ir mazāks par 60 % no ES vidējā rādītāja (t.sk., Latvijā). Ja izsolāmo kvotu īpatsvara uz noteikumiem balstīts samazinājums nav nepieciešams, vai arī ja nepieciešamais samazinājums nepārsniedz 3 %, fonda līdzekļus varēs palielināt par maksimums 0,5 %. Lielāko daļu fonda resursu izmantos tam, lai atbalstītu investīcijas elektroenerģijas ražošanā un izmantošanā no atjaunojamiem avotiem, energoefektivitātes uzlabošanā, enerģijas uzglabāšanā un energotīklu modernizēšanā, papildus tam, lai atbalstītu taisnīgu pāreju no oglekļa atkarīgos reģionos. Netiks iekļauti enerģijas ražošanas projekti, kuros tiek izmantots cietais fosilais kurināmais, izņemot centralizētajai siltumapgādei dalībvalstīs, kurās IKP uz vienu iedzīvotāju 2013. gadā bija mazāks par 30 % no ES vidējā rādītāja. Ja tiek izmantota šī iespēja, investīcijām, kuras paredzētas minētās dalībvalsts enerģētikas nozares modernizācijai un nav saistītas ar cieto fosilo kurināmo, ir jāizmanto vismaz tādas pašas vērtības kvotas.