Preses relīzes Vides aizsardzība
Jūra

Pēc Valsts vides dienesta (VVD) aprēķiniem, kas balstīti uz Latvijas NBS Jūras spēku Krasta apsardzes patruļkuģu ievāktajiem datiem par naftas plankuma laukumu un krāsu, un no gaisa uzņemtajiem attēliem, 2020. gada 28. decembrī no Būtiņģes naftas termināla noplūdušās naftas apjoms ir 444 litri jeb 0,44 m3 jeb svara mērvienībās - 510 kg jeb 0,51 tonna – nav uzskatāms par ekoloģisko katastrofu. Tomēr šis vidē nokļuvušais piesārņojums kopā ar piesārņojumu, kas radies no dažādām cita veida darbībām Baltijas jūrā, summējoties var atstāt negatīvu ietekmi uz Baltijas jūras vidi.

Baltijas jūrā nokļuvušais naftas produktu daudzums ir vērtējams kā neliels gan saskaņā ar starptautiski, gan nacionālā līmenī noteiktajiem kritērijiem.

Salīdzinoši var minēt, ka Baltijas jūrā noplūdušais naftas produktu apjoms bijis mazliet vairāk nekā puse no vienas kravas automašīnas kopējā degvielas bākās ietilpstošā apjoma (t.i 2 bākas kopā ir ~800 litri degvielas). 2020. gadā Latvijā notikušas 17 avārijas, kad dažādu negadījumu un avārijas situāciju rezultātā no transportlīdzekļa vidē noplūdusi degviela. Tā augusta beigās Jelgavā kravas transportlīdzeklim, uzbraucot uz notekūdeņu akas, tika  bojāta tās degvielas tvertne un vidē noplūda 300 l dīzeļdegvielas, kas tika savākta. Savukārt pēdējos gados viena no lielākajām dīzeļdegvielas noplūdēm notika 2020. gada 8. decembrī, kad SIA “EAST-WEST TRANSIT” naftas bāzē Valmierā no dzelzceļa cisternas lietus kanalizācijas sistēmā noplūda 1,5 t dīzeļdegvielas.

Saskaņā ar starptautisko klasifikāciju* par liela mēroga naftas noplūdi, kas atstāj būtiskas sekas uz Baltijas jūras vidi – par ekoloģisku katastrofu, var tikt uzskatīta noplūde, kas ir lielāka par 100 tonnām naftas. Salīdzinājumam, pēdējās lielākās Baltijas jūrā notikušās naftas noplūdes bija tankkuģa Fu Shan Hai avārija Bornholmā (Dānija, Zviedrija) 2003.gadā, kuras rezultātā noplūda 1200 tonnas naftas un tankkuģa Baltic Carrier avārija Kadetrendenā (Dānija), kad jūrā noplūda 2700 tonnas naftas.

Latvijas Nacionālais gatavības plāns naftas, bīstamo vai kaitīgo vielu piesārņojuma gadījumiem jūrā nosaka trīs darbības līmeņus gatavībai un pasākumiem naftas noplūdes gadījumā. Līmeņi tiek iedalīti atkarībā no noplūdes apjoma un spējām likvidēt piesārņojuma sekas. Saskaņā ar šo plānu 2020. gada 28. decembrī notikusī naftas noplūde no Būtiņģes naftas termināla atbilst zemākajam – pirmajam līmenim.

*Helsinku konvencija par Baltijas jūras reģiona jūras vides aizsardzību un 1990. gada Starptautiskā konvencija par gatavību, reaģēšanu un sadarbību naftas piesārņojuma gadījumā

Par ietekmi uz vidi

Vērtējot naftas noplūdes ietekmi uz vidi, tiek ņemts vērā noplūdušās naftas daudzums un veids (naftas produkts), naftas pārvietošanās, noārdīšanās un sadalīšanās, kā arī noplūdes seku likvidācijas rezultāti. Noplūde rajonā un sezonā ar augstu vides jutīgumu rada lielāku kaitējumu, nekā tāda pati noplūde mazāk jutīgā rajonā vai laikā. Izteiktāks kaitējums ir jūras piekrastē, kur visbiežāk ir jutīgie rajoni.

Taču liela nozīme kaitējuma videi noteikšanai ir arī noplūdes apstākļi un vides jutīgums noplūdes rajonā. 2020. gada 28. decembra noplūdes gadījumā vēja (12 m/s) un viļņu (1-2 m) ietekmē naftas plankums ātri sadalījās sīkākās daļās un nogrima. Nākamajā dienā tas vairs nebija novērojams uz ūdens virsmas. Turklāt valdošā vēja ietekmē nafta virzījās gar piekrasti Ziemeļaustrumu virzienā, kur pēc naftas dreifa modelēšanas rezultātiem, apmēram 40-50% naftas piesārņojuma nogrimis 10 km no krasta 15-20 m dziļumā. Kopš negadījuma dienas Valsts vides dienesta inspektoriem regulāri apsekojot jūras piekrasti, kā arī pārbaudot no iedzīvotājiem saņemto informāciju, līdz šim nav konstatēti naftas izskalojumi krastā vai jūras piekrastes piesārņojums, kā arī nav atrastas bojā gājušas zivis un ar naftu sasmērēti putni.

Baltijas jūras Latvijas piekrastē ir Aizsargājamā teritorija Nida-Pērkone, kā arī zivju resursu atražošanai vērtīgās sārtaļģu audzes. Tas nozīmē, ka šī teritorija un tajā atrodošies biotopi un sastopamās putnu, augu un dzīvnieku sugas ir jutīgas pret piesārņojumu. Tādējādi, lai arī 2020. gada 28. decembrī notikušajai noplūdei nebija tūlītējs negatīvs efekts, tās sekas, iespējams, būs novērojamas tālākā nākotnē, piemēram, vēlāk izskalotu naftas pikuču veidā Kurzemes piekrastē. 

Papildus jānorāda, ka šis ir trešais gadījums, kopš Būtiņģes naftas termināla darbības sākuma 1999. gada rudenī, kad noplūdusī nafta ir nonākusi Latvijas teritorijā. Dati liecina, ka reģistrēto naftas produktu noplūžu skaits ir būtiski mazinājies. Savukārt reģistrētās nelielās noplūdes nav atstājušas negatīvu ietekmi uz teritorijā esošajiem biotopiem.**

** Saskaņā ar LIFE05NAT/LV/000100 projekta laikā iegūto informāciju reģistrētās nelielās noplūdes nav atstājušas negatīvu ietekmi uz teritorijā esošajiem biotopiem. Līdzīgi ir ar Klaipēdas ostu, kura arī dod zināmu piesārņojumu ar kaitīgajām vielām, bet arī tādos apjomos, kuru ietekme uz biotopiem nav reģistrējamā līmenī (Izraksts no Nida-Pērkone Dabas aizsardzības plāna (2009. – 2018.))

Informāciju sagatavoja: 
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību vadītāja
Valsts vides dienests
Tel. +371 26417267
E-pasts: mediji@vvd.gov.lv  
www.vvd.gov.lv