11.–12. novembrī Rīgā norisinājās 5. Baltijas jūras reģiona Jūras telpiskās plānošanas (JTP) Forums (“MSP Forum”), kas kļuva par nozīmīgu platformu politikas veidotājiem, plānotājiem, zinātniekiem un nozares ekspertiem. Pasākums pulcēja dalībniekus no Baltijas un Ziemeļjūras reģiona, lai kopīgi meklētu risinājumus aktuālajiem izaicinājumiem – klimata pārmaiņām, drošībai, ekosistēmu pakalpojumu integrācijai, piekrastes pieejamībai un ilgtspējīgai zilajai ekonomikai.
Forumu atklājot, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) ministrs Raimonds Čudars uzsvēra: “Baltijas jūras reģions ir unikāls ne tikai ar savu dabas bagātību, bet arī ar ciešo sadarbību starp valstīm. Jūras telpiskā plānošana ir nozīmīgs instruments, kas palīdz saskaņot dažādas intereses, nodrošināt ekosistēmu ilgtspēju un veicināt līdzsvarotu attīstību. Šī gada foruma tēma ir īpaši aktuāla laikā, kad straujas pārmaiņas klimatā, sabiedrībā un ekonomikā prasa elastīgu, iekļaujošu un zināšanās balstītu pieeju plānošanai.”
Divu dienu garumā dalībnieki diskutēja par to, kā JTP var kļūt par instrumentu noturīgas nākotnes veidošanā. Diskusijas uzsvēra nepieciešamību pēc integrētas sauszemes-jūras plānošanas, ekoloģisko, ekonomisko un drošības interešu līdzsvarošanas, kā arī vietējo kopienu iesaistes. Kā norādīja organizatori, stipras kopienas un cilvēki ar zināšanām padara plānus īstenojamus. Forums bija arī noslēdzošais pasākums projektam “Baltic Sea2Land”, kur VARAM ir vadošais partneris.
Konferencē eksperti diskusijās aizvadīja deviņas darba sesijas, apskatot plašu tēmu loku un gūstot vērtīgas atziņas par piekrastes kopienu attīstību un jūras telpisko plānošanu.
Secināts, ka noturīgu un dzīvotspējīgu piekrastes kopienu attīstībai būtiska ir vietējo iedzīvotāju kapacitāte, skaidra vīzija un politikas atbalsts līderībai, jo spēcīgas kopienas ir ilgtspējīgas plānošanas pamats. Savukārt klimata pārmaiņu seku mazināšanai piekrastes pašvaldībās nepieciešama ilgtermiņa un daudzlīmeņu pieeja, kur zināšanas un preventīva rīcība nodrošina efektīvus rezultātus. Vienlaikus tika uzsvērts, ka ekosistēmu pakalpojumu integrēšana jūras telpiskajā plānošanā ļauj sabalansēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu ar saimniecisko attīstību, virzoties no kvalitatīvas kartēšanas uz kvantitatīvu procesu analīzi un pierādījumos balstītu lēmumu pieņemšanu.
Tika akcentēta zili-zaļās infrastruktūras integrācija jūras telpiskajā plānošanā, kas nodrošina ekoloģisko savienojamību un prasa ciešāku pārrobežu sadarbību. Tomēr jāpiemin, ka pārrobežu pārvaldība Baltijas un Ziemeļjūras reģionā prasa politiskus resursus, laiku un sadarbību kopīgiem risinājumiem.
Eksperti sesijās vairākkārt uzsvēra, ka daba ir ilgtspējības un labklājības pamats, tādēļ būtiska ir integrēta sauszemes-jūras plānošana un sadarbība starp Baltijas jūras reģiona institūcijām. Jūras telpiskajā plānošanā jālīdzsvaro ekoloģiskās, ekonomiskās un drošības intereses, jo Baltijas jūras reģiona nākotne ir atkarīga no sadarbības, zināšanām un drosmes plānošanā ieviest inovācijas.
Kā Foruma noslēgumā teica Diāna Rasuma, VARAM Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta direktore: “Piekrastei nevajadzētu būt kā robežai starp plānotājiem – piekrastei ir jābūt vietai, kur plānotāji satiekas un vienojas kopīgam darbam.”
Vienā no sesijām klātesošie tika iepazīstināti ar projekta “Baltic Sea2Land” ietvaros izstrādāto rīku “Sea2Land Navigator”. Tas ir inovatīvs rīks jūras un piekrastes plānošanai, un, kā atzina projekta partneri un rīka veidotāji – tas ir kā “game changer” – “spēles noteikumu mainītāju” plānotājiem un politikas veidotājiem, kas vēlas uzlabot lēmumu pieņemšanu. Daudzi klātesošie atzinīgi novērtēja šī rīka sniegtās iespējas. Kā teica Nīderlandes valdības Jūras politikas direktorāta vadītājs Nick Boxem – “Esmu patīkami pārsteigts par Navigator sniegtajām iespējām”. Lai arī projekts “Baltic Sea2Land” tuvojas noslēgumam, “Sea2Land Navigator” rīks tiks pilnveidots un izmantots citos ar jūras telpisko plānošanu saistītos projektos.
Stipras vietējās kopienas, zināšanās un datos balstīta jūras telpiskā plānošana ir pamats noturīgai Baltijas jūras reģiona nākotnei. Tāpat, domājot par inovācijām, “Sea2Land Navigator” rīks parādīja, ka inovācijas un digitālie rīki kļūst par būtisku atbalstu gudrai un elastīgai jūras telpiskajai plānošanai. Forums apliecināja, ka tikai cieša sadarbība starp valstīm, institūcijām, kopienām un ekspertiem spēj nodrošināt Baltijas jūras reģiona ilgtspējīgu attīstību.