Flickr
Pirmdien, 6. oktobrī, notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) domes sēde, kurā izskatīja Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokola par 2026. gada budžetu un budžeta ietvaru 2026.–2028. gadam projektu. Tajā šogad panāktas vairākas nozīmīgas vienošanās, kas vērstas uz pašvaldību attīstību, finanšu stabilitāti un ilgtspēju. Nākamgad paredzēts papildu finansējums 3 miljonu eiro apmērā drošības stiprināšanai pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas esošajās pašvaldībās, kā arī pēc pašvaldību iniciatīvas paplašinātas iespējas saņemt aizņēmumus pašvaldību investīciju projektiem.
“2026.gada budžeta prioritātes ir drošība un aizsardzība, atbalsts ģimenēm un izglītība. Kamēr Ukrainā notiek karš, tieši drošība un aizsardzība būs mūsu prioritāšu augšgalā. Tāpēc ir svarīgi kopīgi risinājumi un sapratne, ka valsts un pašvaldības ir vienots organisms, viena Latvija. Paldies Latvijas Pašvaldību savienībai par izpratni un dialogu par nākamā gada valsts budžetu!” norāda Ministru prezidente Evika Siliņa.
Valdība jau ir lēmusi, ka 2026. gadā 3 miljoni eiro tiks novirzīti piecām ES ārējās robežas pašvaldībām drošības stiprināšanai – Ludzas novadam gandrīz 1 miljons eiro, Krāslavas novadam vairāk nekā 780 tūkstoši eiro, Balvu novadam vairāk nekā 580 tūkstoši eiro, Alūksnes novadam 383 tūkstoši eiro, bet Augšdaugavas novadam 265 tūkstoši eiro.
“Pašvaldības ir pastāvīgas savos lēmumos un ir pilnībā atbildīgas par nodokļu maksātāju naudas, kas veido pašvaldību budžetus, lietderīgu un efektīvu izmantošanu. Mūsu kopējais uzdevums ir ne tikai nodrošināt stabilu un līdzsvarotu pašvaldību budžetu veidošanu, bet arī panākt, lai šī nauda tiek izmantota gudri un atbildīgi – iniciatīvās, kas visvairāk uzlabo dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. Vēlētos uzsvērt, ka valsts budžetā ir iezīmēts papildu finansējums drošības stiprināšanai pierobežas pašvaldībās – tas ir skaidrs signāls, ka valdība apzinās drošības nozīmi reģionu attīstībā un iedzīvotāju drošuma sajūtas stiprināšanā,” uzsver viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars.
Pašvaldībām turpmākajos gados tiek prognozēts stabils nodokļu ieņēmumu kāpums – 2026. gadā kopā ar kompensācijām paredzēts pieaugums 151,4 miljonu eiro jeb 6,1% apmērā. Tāpat valdība garantē, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) prognoze, kas ir galvenais vietvaru ienākumu avots, tiks nodrošināta pilnā apmērā. Turklāt ieņēmumi, kas pārsniegs garantēto apmēru, tiks novirzīti pašvaldību aizņēmumu saistību dzēšanai, stiprinot vietvaru finanšu ilgtspēju. Prognozes rāda, ka pie nemainīgas politikas IIN ieņēmumi 2026. gadā pieaugs par 6,7%, bet turpmākajos gados – vidēji par 5%.
FM aprēķini rāda, ka IIN ieņēmumi vidējā termiņā turpinās augt, un šī izaugsme būs noturīga. 2026. gadā IIN ieņēmumu pieaugums plānots par 4,6%, 2027. gadā – par 5,2%, bet 2028. gadā – par vairāk nekā 120 miljoniem eiro jeb ap 5%. Lai gan kompensācijas apmērs par nodokļu reformu fiksēts kā domstarpība protokolā, tas paredz 66,8 miljonus eiro 2026. gadā, 84,1 miljonu eiro 2027. gadā un 86,7 miljonus eiro 2028. gadā. Šie rādītāji apliecina, ka darbaspēka nodokļu izmaiņu ietekme uz pašvaldību budžetiem ir pozitīvāka, nekā tika prognozēts iepriekš, un nodrošina stabilu ieņēmumu pieaugumu vietvarām arī turpmākajos gados.
Tāpat valsts saglabā konkurētspējīgu darbaspēka nodokļu politiku, un nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēs lielāko daļu strādājošo, jo neapliekamais minimums 2026. gadā pieaugs līdz 550 eiro mēnesī, bet minimālā alga līdz 780 eiro.
Savukārt galvenā aizņemšanās prioritāte saglabājas ES fondu, Atveseļošanās fonda (AF) un Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta līdzfinansētajiem projektiem. Valsts noteiktās investīciju ar aizņēmumu jomas ir drošība, izglītība un demogrāfija – patvertņu izveide un pielāgošana civilās aizsardzības vajadzībām, izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošana un pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšana, lai mazinātu rindas. Šīs pašvaldību investīciju jomas, kurām nepieciešams vismazākais pašvaldības līdzfinansējums – 10%, sakrīt ar valdības nākamā gada noteiktajām prioritātēm, uzsverot drošas vides, kvalitatīvas izglītības un ģimeņu atbalsta nozīmi valsts attīstībā.
Jaunajā aizņēmumu politikā pašvaldībām paredzēts nodrošināt vismaz 10% līdzfinansējumu valsts noteiktajām prioritātēm un 15% līdzfinansējumu saviem attīstības projektiem. Katra pašvaldība varēs īstenot augstas gatavības investīciju projektus, ņemot vērā pašvaldības lielumu. Aizņēmumu apjoms būs atkarīgs no iedzīvotāju skaita – no 2 miljoniem eiro mazākajām pašvaldībām līdz 10 miljoniem eiro Rīgai. Tāpat tiks ieviesti jauni kritēriji pašvaldību finanšu kapacitātes un ilgtspējas vērtēšanai – pašvaldībām ar pārmērīgu parādu slogu vai likviditātes problēmām aizņēmumi būs pieejami ES un AF projektu īstenošanai.
Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) aprēķini 2026. gadam tiks veikti pēc esošā algoritma, un izlīdzināto ieņēmumu vidējais pieaugums būs 6% jeb vidēji 728 eiro uz vienu izlīdzināmo vienību. Lielākie ieņēmumi pēc PFI sistēmas paredzēti Rīgā un Pierīgā, kur vidējie ieņēmumi uz vienu vienību sasniedz no 807 līdz 894 eiro, bet mazākie ieņēmumi – Krāslavas, Ludzas, Rēzeknes un Augšdaugavas novados, kur tie ir ap 600 eiro. Atšķirības ieņēmumos pēc PFI uz vienu vienību ir aptuveni 1,5 reizes, tomēr šāds pieaugums apliecina, ka pašvaldību ienākumu izlīdzināšanas sistēma turpina nodrošināt līdzsvarotu finansējuma sadali visā valstī, veicinot reģionālo attīstību.
Vienlaikus līdz 2026. gada 1. martam valdībai būs jāiesniedz jaunais PFI modelis, kura izstrādes gaitā notiks plašas konsultācijas ar pašvaldībām, lai nodrošinātu sabalansētāku resursu sadali starp pašvaldībām, stiprinot reģionu attīstības iespējas no 2027. gada. Jaunajā PFI modelī paredzēts taisnīgāk sadalīt līdzekļus un mazināt birokrātiju. Plānots, ka nekustamā īpašuma nodoklis paliks pašvaldību rīcībā, un vairs nebūs pašvaldību, kas iemaksā vai saņem dotācijas no PFI fonda. Daļa iedzīvotāju ienākuma nodokļa tiks sadalīta pēc faktiskajiem rezultātiem, nodrošinot līdzsvarotāku finansējumu. Tāpat plānots samazināt administratīvo slogu, atsakoties no liekiem norēķiniem izglītības jomā un PFI aprēķinos iekļaujot arī valsts finansējumu interešu izglītībai un brīvpusdienām.
Domes sēdē piedalījās arī Ministru prezidente Evika Siliņa, finanšu ministrs Arvils Ašeradens un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars, kuri akcentēja valdības un pašvaldību ciešo sadarbību 2026. gada budžeta izstrādē un kopīgo mērķi – nodrošināt sabalansētu attīstību visos Latvijas reģionos.
Valsts budžeta projekta apstiprināšana MK paredzēta 14. oktobrī, bet iesniegšana Saeimā tiek plānota 15. oktobrī.