Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) kopā ar projekta LIFE REEF partneriem ir pilnveidojusi aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) dabas aizsardzības plānu un izstrādājusi jaunu versiju priekšlikumiem normatīvā akta projektam par AJT robežām un aizsardzības un izmantošanas noteikumiem. Pilnveidotā plāna redakcija šodien tiek nodota izvērtēšanai konsultatīvās grupas pārstāvjiem, kuri to izskatīs un lems par tās tālāko virzību – nodošanu publiskai apspriešanai vai nepieciešamību veikt precizējumus.
“Dokuments ir pārstrādāts, balstoties ekspertu izvērtējumos un papildu datu analīzē, kā arī uzklausot dažādu interešu grupu pausto argumentāciju un viedokli. Pamatprincipi un dabas aizsardzības mērķi saglabājas nemainīgi, vienlaikus piedāvātie risinājumi ir precizēti, lai tie būtu efektīvi un īstenojami, kā arī labāk integrētu atšķirīgās sabiedrības intereses. Šis process apliecina, ka kvalitatīva dabas aizsardzības politika balstās dialogā, zināšanās un ilgtermiņa skatījumā,“ skaidro pārvaldes ģenerāldirektore Laura Anteina.
Sākotnējie zinātniskie priekšlikumi, kas tika apspriesti sabiedriskajās apspriešanās 2025. gada decembrī, ietvēra vairākus iespējamos risinājumus, tostarp arī stingrākus ierobežojumus. Dabas aizsardzības plāna pilnveidošanas gaitā priekšlikumi tika atkārtoti izvērtēti, papildus ņemot vērā iesaistīto pušu sniegto informāciju un viedokļus. Tas ļāva precizēt ietekmju novērtējumu un pārskatīt risinājumus, tuvinot iesaistīto pušu intereses, un virzīties uz samērīgu, praktiski īstenojamu kompromisu.
Šī brīža redakcijā pilnveidotie priekšlikumi normatīvo aktu projektam neietver papildus ierobežojumus piekrastes zvejai vai ūdenssporta aktivitātēm. Vienlaikus zinātniskajos priekšlikumos kā ierobežojama darbība tiek rekomendēta grunts traļu izmantošana dabas lieguma zonā. Tāpat ir vienkāršotas AJT robežas un pārvērtēts funkcionālais zonējums, nodrošinot pārskatāmāku administratīvo uzraudzību un ieviešanu. Kā arī plānā uzsvērts, ka biotopa stāvokļa uzlabošanai bez lokāliem pasākumiem nepieciešama arī aktīva rīcība, lai mazinātu piesārņojuma, īpaši slāpekļa un fosfora, ieplūdes mazināšanu jūrā.
Īpaši aizsargājamais biotops Akmeņu sēkļi jūrā ir viena no nozīmīgākajām Baltijas jūras dzīvotnēm. Atbilstoši jaunākajam ziņojumam Eiropas Komisijai par sugu un dzīvotņu aizsardzības stāvokli Latvijā (2019–2024), šī biotopa aizsardzības stāvoklis ir vērtēts kā nelabvēlīgs–slikts. Plānā AJT ir primāri plānotas šī biotopa saglabāšanai, kā arī migrējošo, caurceļojošo un jūrā ziemojošo ūdensputnu uzturēšanās un barošanās vietu aizsardzībai.
Biotopi Akmeņu sēkļi jūrā sastāv no cieta substrāta veidojumiem – akmeņiem, oļiem, iežu atsegumiem, kas paceļas virs jūras gultnes un rada īpašus apstākļus aļģu, gliemeņu un citi organismu attīstībai. Šīs teritorijas ir nozīmīgas arī kā nārsta un zivju mazuļu attīstības, barošanās un slēpšanās vietas. Līdz ar to šo teritoriju saglabāšana nav tikai dabas aizsardzības jautājums – tas ir ilgtermiņa ieguldījums zvejniecības ilgtspējā un jūras resursu saglabāšanā.
Jūras aizsardzība. Kas mainījies?
AJT dabas aizsardzības plānu izstrādāja Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar projekta partneriem – Daugavpils Universitātes aģentūru “Latvijas Hidroekoloģijas institūts” un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu “BIOR”, LIFE programmas projektā “Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā” LIFE19 NAT/LV/000973 LIFE REEF. Projekta LIFE REEF galvenais mērķis ir jūras biotopu un sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide AJT Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā, tai skaitā, lai novērstu Eiropas Komisijas ierosinātu pārkāpumu procedūru par nepietiekamu Natura 2000 teritoriju tīklu jūrā biotopa 1170 Akmeņu sēkļi jūrā aizsardzībai. Mērķa sasniegšanai īstenojamie pasākumi ietver AJT efektivitātes izvērtējumu Latvijai piederošajos jūras ūdeņos, dabas aizsardzības plāna izstādi visām AJT un potenciālo AJT izvērtēšanu un iekļaušanu Natura 2000 tīklā.
Lai nodrošinātu, ka plāns ir nozares profesionāļu, teritoriju lietotāju un dabas aizsardzības ekspertu kopīgi apspriests un pārdomāts dokuments, ir izveidota konsultatīvā grupa ar Zemkopības, Satiksmes, Ekonomikas, Klimata un enerģētikas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju, Valsts vides dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Jūras administrācijas, Jūras Spēku krasta apsardzes dienesta, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, Latvijas Nacionālā kultūras centra, Latvijas Pašvaldību savienības, vairāku pašvaldību (Tukuma, Ventspils, Talsu, Limbažu, Jūrmalas, Dienvidkurzemes), Vēja enerģijas asociācijas, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Zvejnieku federācijas, Latvijas Zivsaimnieku asociācijas, biedrības “Mazjūras zvejnieki”, Latvijas Kaitsērfinga asociācijas, biedrības “Baltijas vides forums” un Vides aizsardzības kluba pārstāvjiem.