Brisele, 2019.gada 5.marts. – Šodien vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Jura Pūces (AP!) vadītā Latvijas delegācija Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomes sanāksmē Briselē piedalījās politikas debatēs par ES oglekļa mazietilpīgas attīstības ilgtermiņa stratēģiju.
ES vides ministri šodienas sanāksmē diskutēja par to, kā līdz 2050. gadam ES sasniegt siltumnīcefekta gāzu (SEG) neitralitāti, proti, situāciju, ka SEG emisiju apjoms ir vienāds ar CO2 piesaisti. Politikas debates notika, balstoties uz Eiropas Komisijas (EK) 2018.gada 28.novembrī publicēto ziņojumu “Tīru planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”. Ziņojumā ir izcelti septiņi stratēģiskie rīcības virzieni būtiskai emisiju samazināšanai, tostarp maksimizēt ieguvumus no energoefektivitātes, plašāk izmantot atjaunojamos energoresursus, īstenot aprites ekonomikas pieeju un veicināt ilgtspējīgu mobilitāti.
Ministrs Juris Pūce apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties diskusijās par risinājumiem emisiju samazināšanai un uzsvēra, ka ambiciozi klimata mērķi ir būtiski, jo draudi, ko rada klimata pārmaiņas cilvēcei un dabai, ir ievērojami un, diemžēl, pieaugoši: “Oglekļa mazietilpīgas attīstības ilgtermiņa stratēģijai ir jāveicina visu ES reģionu konkurētspēja, ņemot vērā valstu dažādos izaicinājumus klimata mērķu sasniegšanā. Ilgtspējīga izaugsme ir arī Latvijas stratēģiska iespēja. 2050.gadā “zaļā ekonomika” var dot ilgtspējīgas, labi atalgotas darba vietas, ja Latvijas valdība, tautsaimniecība un sabiedrība uzņemsies iniciatīvu klimata pārmaiņu politikas īstenošanas jomā. Tam būtu jābūt Latvijas valdības darba kārtībā”.
ES Vides ministru padomes darba kārtībā šodien bija vairāki nozīmīgi jautājumi. Tika izskatīts jautājums par endokrīnās sistēmas grāvējvielu ietekmes mazināšanu uz cilvēku veselību un vidi. Endokrīnās sistēmas grāvējvielas ir vielas, kas rada hormonālās sistēmas traucējumus, un tās ir atrodamas ļoti plašā produktu klāstā – kosmētikā, pārtikas iepakojumā, kaitēkļu apkarošanas līdzekļos u.c. Šajā jautājumā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Latvijas valdības vārdā pauda atbalstu ES līmeņa aktivitātēm, lai turpinātu pētniecību endokrīnās sistēmas grāvējvielu identificēšanā, bīstamības novērtēšanā, risku novērtēšanā un pārvaldībā, pieejamo datu apkopošanā, kā arī sadarbībai ar starptautiskām organizācijām, piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju un Pasaules Veselības organizāciju.
Vides ministri diskutēja par Globālā vides pakta iniciatīvu, lai stiprinātu starptautiskās vides pārvaldības saskaņotību. Pašlaik spēkā ir vairāk nekā 500 dažādas konvencijas, līgumi, nolīgumi, protokoli, vienošanās, hartas u.c. starptautiski vides politikas plānošanas dokumenti un juridiskie instrumenti, kuru piemērošanā rodas pretrunas par pušu saistībām un pienākumiem, gan rīcību neatbilstību gadījumā. Tas apgrūtina starptautisko vides prasību ieviešanu, tādēļ Globālā vides pakta iniciatīva ir vērsta uz esošās fragmentācijas mazināšanu. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Latvijas valdības vārdā pauda atbalstu darba turpināšanai ar šo iniciatīvu, panākot vieglāku starptautisko noteikumu sistēmu, kas veicinātu sekmīgāku starptautisko prasību ieviešanu.
Papildu informācija:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533, e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv