Šogad notiek Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) pirmās kārtas Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektu izvērtēšana, bet no 38 projektu koncepcijām, kas apstiprinātas valdībā, iesniegti tikai 16 gatavi projekti. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards izsaka bažas par to, ka process nav pietiekami operatīvs un plāno tikties ar ekonomikas un veselības ministriem, lai pārrunātu e-komercijas un e-veselības sistēmu ieviešanu.
Digitālajā jomā viens no rādītājiem, ar ko vērtē un salīdzina Eiropas Savienības (ES) valstis, ir Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI). Šo indeksu izstrādājusi Eiropas Komisija ES valstu attīstības novērtēšanai ceļā uz digitālo ekonomiku. Indeksu veido 5 aspekti: savienojamība, cilvēkkapitāls, interneta izmantojums, ciparu tehnoloģiju integrācija un digitālie publiskie pakalpojumi.
„Šajā indeksā Latvijai ir salīdzinoši labi rādītāji, pārsniedzot ES vidējos rādītājus, tādos aspektos kā savienojamība (10.vieta), interneta izmantošana (9.vieta) un digitālie publiskie pakalpojumi (14.vieta). Taču kritiski zemi rezultāti ir lielākajā daļā to rādītāju, kuri attiecas uz uzņēmējdarbības vērtējumu e-iespēju izmantošanā. Kategorijā „Ciparu tehnoloģijas integrācija” Latvijai ir otrs sliktākais vērtējums un 27.vieta, bet kopējā indeksā 2016. gadā esam 19. vietā no 28 ES dalībvalstīm,” situāciju raksturo ministrs Gerhards.
Latvijas uzņēmēji DESI rezultātus skaidro ar atbildīgo institūciju nevēlēšanos vai neprasmi izmantot infrastruktūras priekšrocības, stimulējot privātuzņēmējus plašāk izmantot informācijas tehnoloģiju (IT) sasniegumus. Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem pasaulē, moderna IT infrastruktūra, tomēr tehnoloģiju ieviešana notiek nepiedodami lēni.
Pēc pašvaldību un būvvalžu viedokļa nepieciešami uzlabojumi Ekonomikas ministrijas pārvaldītajai Būvniecības informācijas sistēmai (BIS), kurai vajadzētu būtiski atvieglot būvniecības saskaņošanas procesu. Bija solīts, ka BIS neprasīs pašvaldību administratīvos un finanšu resursus, taču realitātē būvvalžu darbinieku pienākumi trīskāršojušies.
Savukārt Eiropas digitālā progresa ziņojumā (EDPR) par 2015. gadu ciparu tehnoloģijas integrācijā uzņēmumos Latvijai ir gandrīz vissliktākais rādītājs ES. Latvijas uzņēmumi atpaliek no ES visos e-komercijas aspektos un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu arī tiešsaistes komercdarbība nav uzlabojusies. E-komercija Latvijā vēl aizvien ir maz izplatīta — tikai 38% iedzīvotāju tiešsaistē iegādājas preces vai pakalpojumus (ES — 53 %), un patērētāju uzticēšanās pašmāju un ES tiešsaistes tirgotājiem ir zemāka nekā vidēji ES. Turklāt tikai 8% Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu 2015. gadā tirgojās tiešsaistē (ES — 16 %).
Vienlaikus Latvija nespēj sekmīgi izmantot visu potenciālu, ko sniegtu sekmīga dažādu sabiedrībai būtisku IKT projektu ieviešana. Tā piemēram, ar ERAF atbalstu jau vairākus gadus norisinās darbs pie e-veselības projekta īstenošanas. Tā mērķis, izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un efektivitāti. Tomēr darbs pie šī projekta nevirzās tik sekmīgi kā plānots. Pašlaik e-veselības sistēmas pilnīgai ieviešanai nepieciešams izstrādāt apakšsistēmas izmaiņas, lai tās neapgrūtinātu ģimenes ārstu darbu.
„Pēdējā laikā bieži dzirdēts apgalvojums, ka pastāv iespēja izveidoties „divu ātrumu” Eiropai. Ja runājam par Latviju, tieši tehnoloģiju lietošana Latvijas komercuzņēmumos ir tā joma, kurā netiekam līdzi ES izaugsmes tempam un kas potenciāli varētu bremzēt Latvijas ekonomisko attīstību un konkurētspēju pasaules mērogā. Tāpēc tuvākajā laikā plānoju tikties ar atbildīgajiem nozares ministriem, lai vienotos par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju ieviešanas ātrāku gaitu gan e-komercijas, gan e-veselības projektu ieviešanā,” informēja Kaspars Gerhards.
Oskars Vizbulis
Ministra padomnieks
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel. 67026463
E-pasts: Oskars.Vizbulis@varam.gov.lv