Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards pirmdien, 2016.gada 17.oktobrī Luksemburgā Eiropas Savienības (ES) Vides ministru padomē (Vides padome) aizstāvēs Latvijas intereses par klimata politiku līdz 2030.gadam.
Sanāksmē tiks lemts, kā ES un tās dalībvalstis pildīs Parīzes nolīguma* prasības siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju ierobežošanai un klimata pārmaiņu novēršanai.
Vides padomē plānotas politiskas diskusijas par ES dalībvalstu individuālajiem mērķiem siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanai, kā arī par zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoru sasaisti ar klimata politiku laika periodam pēc 2020.gada.
Dalībvalstu ministri izteiksies par Eiropas Komisijas (EK) 2016.gada 20.jūlijā publicēto Saistību pārdales regulas projektu** un regulas projektu par zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoru sasaisti ar klimata politiku periodam līdz 2030.gadam (ZIZIMM regulas projekts***). Saistību pārdales regulas projekts nosaka dalībvalstu individuālos mērķus 2030.gadam, kā arī ikgadējo mērķu noteikšanas metodiku, mērķu izpildē izmantojamās elastības, mērķu izpildes pārbaudes nosacījumus u.tml.
Regulu projekti**** pēc būtības nosaka to, kā ES un tās dalībvalstis pildīs Parīzes nolīguma prasību par SEG emisiju ierobežošanu un klimata pārmaiņu novēršanu.
“Latvijai piedāvātais mērķis SEG emisiju samazināšanai t.s. ne-ETS sektoros, 2030.gadā ir mīnus 6% pret 2005.gada emisiju līmeni. Tas ir trešais zemākais mērķis starp ES dalībvalstīm. Taču bez kvantitatīvā mērķa ir jāvērtē arī izvirzītie nosacījumi. Piemēram, Latvija vēlas lielāku elastību ikgadējo mērķu noteikšanā”, uzsver ministrs.
Savukārt ZIZIMM regulas projekta mērķis ir noteikt, kā ZIZIMM sektors no 2021.gada tiks iekļauts Klimata un enerģētikas satvarā. Visām ES dalībvalstīm ir jānodrošina, ka periodā no 2021. līdz 2030.gadam zemes izmantošanas un mežsaimniecības sektoros radušās SEG emisijas nepārsniedz CO2 piesaisti. Latvijas kopumā atbalsta šo pieeju, taču atsevišķos aspektos vēlas savādāku pieeju. Tā piemēram, nepieciešams skaidri noteikt, kas ir „cilvēku izraisītas” emisijas, lai valstu atbildībā neiekļautu tās zemes, kas apsaimniekotas ar mežsaimniecisku mērķi.
K.Gerhards atzīmē: “Latvijas pozīcija ir tāda, ka ne-ETS darbību mērķi nedrīkst mazināt dalībvalsts tautsaimniecības attīstības un izaugsmes iespējas. Regulu projektos iekļautajiem elastības mehānismiem ir jābūt tādiem, lai tie sniegtu dalībvalstīm pietiekamu finansiālu un administratīvu atbalstu šo mērķu sasniegšanā.”
Tāpat Vides padomē plānots apstiprināt ES kopējo nostāju Bioloģiskās daudzveidības konvencijas pušu sanāksmei, kas norisināsies 2016. gada decembrī, Kankūnā.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tel.67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
* Parīzes nolīgums ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju Pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā 2015. gada 12. decembrī (COP21) apstiprināts starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un: 1) noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5° C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes; 2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām; 3) sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. ES Parīzes nolīgumu ratificēja 2016.gada 5.oktobrī. Parīzes nolīgums stāsies spējā 2016.gada 4.novembrī.
** Eiropas Parlamenta un Padomes regula par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030.gadam nolūkā izveidot noturīgu Enerģētikas savienību un izpildīt Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām”.
***Eiropas Parlamenta un Padomes regula par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai saistībā ar klimata pārmaiņām”.
****Abu regulu projekti pieejami http://ec.europa.eu/clima/news/articles/news_2016072001_en.htm