Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards 2017. gada 13. un 14. jūlijā Eiropas Savienības (ES) neformālajā Vides ministru padomē (Vides padome), aizstāvot Latvijas intereses, diskutēja par aprites ekonomikas ieviešanu un Parīzes nolīguma īstenošanu.
Efektīva resursu izmantošana ir gan aprites ekonomikas, gan ekoinovāciju pamatā, tāpēc viens no Vides padomes diskusiju mērķiem bija apmainīties viedokļiem par ekoinovāciju plašākas izmantošanas iespējām. Ir jāmeklē jauni veidi, kā saglabājot produktu funkcionalitāti, samazināt to ietekmi uz vidi visā dzīves ciklā. Pārskatītās ekodizaina prasības var sniegt būtisku atbalstu produktu ietekmes uz vidi samazināšanai.
“Virzībā uz aprites ekonomiku izšķiroša nozīme ir produkta idejai un dizainam, jo tieši izstrādes stadijā tiek noteikts, cik ilgi prece kalpos un kāda būs produkta kopējā ietekme uz vidi. Vienlaikus svarīgas ir arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, komersantu korporatīvā un sociālā atbildība un patērētāju izglītošana. Nepieciešams popularizēt pozitīvo pieredzi,” uzsvēra K.Gerhards.
Latvija atbalsta Eiropas Komisijas (EK) iniciatīvu par digitālu resursu pasu ieviešanu precēm jeb elektronisko marķēšanu. Tādā veidā tiktu sniegta iespēja pārskatāmi izsekot informācijai par produkta sastāvu, tiktu vienkāršota lēmumu pieņemšana par pārstrādi, padarot to ekonomiski efektīvāku. Vienlaikus informācija par produkta sastāvu kļūs pieejamāka arī patērētājiem.
Lai veicinātu videi draudzīgu preču patēriņu, jāturpina darbs, paplašinot zaļā publiskā iepirkuma piemērošanu.
Vides padomes laikā tika pārrunāta arī ES loma Parīzes nolīguma* ieviešanā un globālās pārejas uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību nodrošināšanā. Visas valstis uzsvēra Parīzes nolīguma ieviešanas nozīmīgumu un nepieciešamību pievērst tam īpašu uzmanību pilnīgi visos līmeņos un visos formātos. Liela nozīme būs ANO Konvencijas par klimata pārmaiņām šī gada novembrī notiekošajai pušu sanāksmei (COP23), bet vēl svarīgāks būs 2018.gadā notiekošais COP, kurā jāpanāk vienošanās par Parīzes nolīguma ieviešanas noteikumu kopumu. Turklāt politiskajām sarunām vienlīdz svarīga ir praktiskā rīcība – pārmaiņas uzņēmumos, pašvaldībās, sabiedrībā.
Vides padomes laikā K.Gerhards divpusējās sarunās tikās ar ES komisāru klimata pārmaiņu un enerģētikas jautājumos Migelu Ariasu Kaņeti (Miguel Arias Cañete). Tika pārrunāta Latvijas nostāja un priekšlikumi ES siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas 2021.-2030.gadam mērķu pārdalei** starp ES dalībvalstīm un izpildes nosacījumi.
*Parīzes nolīgums ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju Pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā 2015. gada 12. decembrī (COP21) apstiprināts starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un: 1) noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5° C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes; 2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām; 3) sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību. ES Parīzes nolīgumu ratificēja 2016.gada 5.oktobrī. Parīzes nolīgums stāsies spējā 2016.gada 4.novembrī.
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026418
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov