Klimata pārmaiņu konferenci pirmo reizi tās vēsturē vadīja mazo salu attīstības valsts – Fidži. Tas uzskatāms par vēsturisku notikumu, jo pirmo reizi šāda līmeņa starptautiskās klimata sarunas vadīja valsts ar mazāk nekā 1 miljonu iedzīvotājiem un IKP mazāku par 0,01% no pasaules ekonomikas.
Klimata pārmaiņu konferencē tika panākts būtisks progress Parīzes nolīguma īstenošanai nepieciešamo noteikumu izstrādē, kas jāpieņem 2018. gada nogalē Klimata pārmaiņu konferencē Katovicē, Polijā. Tāpat pasaules valstis vienojās par pieeju nākamgad organizējamajam dialogam, lai novērtētu valstu kolektīvo progresu siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanā un mudinātu valstis apņemties ambiciozākus mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tika pieņemts lēmums par šī dialoga (par godu Fidži prezidentūrai nosaukts pat Talanoa dialogu) organizāciju un norisi, izskatāmo informāciju un plānoto iznākumu.
Konferences dalībniekus uzrunāja gan pasaules politiskie līderi, piemēram, Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons, gan arī vadošie uzņēmēji un sabiedrības līderi, piemēram, pasaules apceļotājs ar saules baterijām darbinātā lidmašīnā Bertrāns Pikārs, un peldētājs arktiskajos ūdeņos un ANO okeānu vēstnieks Levis Pjū.
“Dalība Klimata pārmaiņu konferences rīcības zonā ir unikāla iespēja mācīties no citu pieredzes un, protams, arī laba iespēja parādīt sevi. Ļoti ceram, ka nākamgad to apmeklēs vairāk pārstāvju no Latvijas,” uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Klimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse.
Ik dienu notika vairāk nekā 300 dažādu semināru, konferenču, izstāžu un citu aktivitāšu par konkrētiem klimata pārmaiņu ierobežošanu. Tajā skaitā enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, mežsaimniecības jomās, kā arī par politikām un pasākumiem gan nacionālā, gan reģionālā un pilsētu/pašvaldību līmenī) un pielāgošanās klimata pārmaiņu pasākumiem, to ieviešanas niansēm, problēmu risinājumiem. Daudzi paziņoja par jauniem pasākumiem un mērķiem pārejā uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību. Klimata pārmaiņu konferencē ar jaunāko pētījumu un savu politiku prezentācijām uzstājās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija, Starptautiskā dzelzceļa savienība UIC, Enerģētikas industrijas savienība Eurelectric, Starptautiskā civilās aviācijas organizācija, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, Starptautiskās Jūrniecības Organizācija, Starptautiskā sabiedriskā transporta asociācija UITP, Pasaules Banka u.c. Konferences laikā notika arī Ilgtspējīgu inovāciju forums, kurā pieredzē un nākotnes vīzijās dalījās augsta līmeņa pārstāvji no tādiem uzņēmumiem kā BMW, Deutsche Post, Fortum, Hyundai, Siemens, Toyota un arī vairākiem samērā vēl unikāliem, piemēram, Hardt Global Mobility and SkyMining. Vairāku simtu pilsētu un pašvaldību pārstāvji Vietējo un reģionālo līderu klimata samitā vienojās par savu ieguldījumu klimata pārmaiņu ierobežošanā. Lielbritānija un Kanāda izveidoja aliansi ogļu izmantošanas pārtraukšanai, lai veicinātu tīras enerģijas izaugsmi (aliansei šobrīd jau pievienojušās vairāk nekā 20 valstis, to skaitā Francija, Somija un Meksika).
Sīkāka informācija par konferenci: http://unfccc.int/meetings/bonn_nov_2017/meeting/10084.php
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026418
E-pasts: prese@varam.gov.lv