No 2018. gada 2. līdz 15. decembrim Katovicē, Polijā notika ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām1 konference. Tās ietvaros tika pieņemti Parīzes nolīguma īstenošanas nosacījumi, kuru izstrāde tika uzsākta 2016. gadā. Latviju konferencē pārstāvēja arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kā arī pārstāvji no Ārlietu ministrijas un Zemkopības ministrijas.
Konferencē tika pieņemti konkrēti lēmumi par to, kādā veidā valstis atskaitīsies par siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu un kāda informācija valstīm būs jāsniedz kopā ar to nacionāli noteiktajām apņemšanās (Nationally Determined Contribution – NDC). Visām valstīmbūs jāziņo par savām siltumnīcefekta gāzu emisijām un progresu to samazināšanā, reizi divos gados, sākot no 2024. gada.
Tika pieņemts lēmums par to, kādā veidā norisināsies globālā izsvēršana jeb Parīzes nolīguma ambīciju mehānisma darbība, kas paredz reizi piecos gados, sākot no 2023. gada, izvērtēt globālo progresu Parīzes nolīguma mērķu īstenošanā (sasaistīts ar Eiropas Savienībā obligāti izstrādājamo Nacionālo enerģētikas un klimata plānu izstrādes un pārskata ciklu) u.c.
Konferencē piedalījās ap 23 000 dalībnieku no visām pasaules valstīm, tostarp valsts un nevalstiskā sektora, uzņēmumu un preses pārstāvji. Konferenci sākotnēji bija plānots noslēgt jau 14. decembrī, taču, tā kā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros lēmumi tiek pieņemti ar vienbalsības principu, bija nepieciešama papildus diena, lai vienbalsību izdotos panākt starp visām Konvencijas pusēm. Lai gan vienbalsību valstīm izdevās panākt par gandrīz visiem Parīzes nolīguma elementiem, darbu pie tirgus mehānisma darbības Parīzes nolīguma ietvaros noteikšanas tika nolemts turpināt 2020. gadā.
Konferences sākumā ar uzrunu uzstājās Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Prezidents uzrunā uzsvēra Parīzes nolīguma īstenošanas noteikumu izstrādes nozīmību, īpaši saistībā ar kopējo caurskatāmības ietvaru.
Konferences laikā notika Latvijas daudzpusējā novērtēšana (Multilateral Assessment), kas ir daļa no starptautiskā novērtējuma un pārbaudes procesa attīstītajām valstīm par progresu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un 2020. gadam noteikto mērķu sasniegšanā. VARAMKlimata pārmaiņu departamenta direktore Ilze Prūse uzstājās ar prezentāciju un veiksmīgi atbildēja uz citu valstu uzdotajiem jautājumiem.
Konferences laikā paralēli sarunām notika arī Talanoa dialoga politiskā fāze, lai novērtētu valstu kolektīvo progresu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanā un mudinātu valstis apņemties ambiciozākus mērķus klimata pārmaiņu ierobežošanai. Talanoa dialoga ietvaros tiks ņemtas vērā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes īpašajā ziņojumā (IPCC īpašais ziņojums par globālās temperatūras pieauguma 1.5°C apmērā salīdzinājumā ar pirmsindustriālo laikmetu ietekmēm) paustās atziņas. Latviju Talanoa dialoga politiskajā fāzē pārstāvēja VARAMValsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola. Talanoa dialoga rezultātā tika publicēts aicinājums[1] visiem aktīvāk iesaistīties klimata pārmaiņu ierobežošanā.
Papildus informācija
Parīzes nolīgums tika pieņemts Konvencijas Pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā (COP21) 2015. gada 12. decembrī. 2016. gada 5. oktobrī tika pārkāpti abi sliekšņi, lai Parīzes nolīgums stātos spēkā, proti, to ratificēja vairāk kā 55 Puses, kas ir atbildīgas par vairāk nekā 55 % pasaules siltumnīcefekta gāzu emisijām. Latvija Parīzes nolīgumu ratificēja 2017. gada 8. februārī.
Parīzes nolīgums ir starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai:
a) ierobežojot globālo vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiecoties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, atzīstot, ka tas ievērojami mazinātu klimata pārmaiņu riskus un ietekmi,
b) vairojot spējas pielāgoties klimata pārmaiņu nelabvēlīgajai ietekmei un veicinot klimatnoturību un tādu attīstību, kam raksturīgas zemas siltumnīcefekta gāzu emisijas, turklāt tā, lai neapdraudētu pārtikas ražošanu, un
c) finanšu plūsmas pieskaņojot izvirzītajam ceļam uz mazākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un klimatnoturīgu attīstību.
Informāciju sagatavoja:
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Peldu iela 25, Rīga, LV 1494
Tālr.: 67026905
www.varam.gov.lv