Visas pasaules zinātniekus apvienojošā Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) 8. oktobrī publiskoja līdz šim nozīmīgāko zinātnisko novērtējumu par situāciju pasaulē saistībā ar klimata pārmaiņām un kopējo virzību uz Parīzes nolīguma mērķa sasniegšanu – noturēt globālo sasilšanu 2 °C robežās un censties ierobežot temperatūras kāpumu līdz 1,5 °C. IPCC brīdina, ka ir pēdējais laiks strauji rīkoties, lai noturētu globālo sasilšanu 1,5°C robežās.
Pašreizējie valstu nacionālie mērķi un politikas, to skaitā, valstu iesniegtās apņemšanās Parīzes nolīguma mērķu izpildei, ir nepietiekošas, lai noturētu globālo sasilšanu 1,5 °C robežās. Valstu esošās apņemšanās virza globālo sasilšanu uz 3°C līmeņa sasniegšanu līdz 2100. gadam. Noturēt sasilšanu 1,5°C robežās ģeofiziski joprojām ir iespējams, taču ir nepieciešama tūlītēja un vispusīga rīcība visos sektoros, kuri rada SEG emisijas. SEG emisijām 2030. gadā ir jābūt uz pusi mazākām nekā 2010. gadā, lai gadsimta vidū sasniegtu nulles CO2 emisiju līmeni pasaulē.
Zinātniskie dati liecina, ka riski, kas iepriekš prognozēti saistībā ar globālās temperatūras pieaugumu 1,5°C un 2°C robežās, ir daudz augstāki nekā līdz šim domāts un, ka neatgriezenisko klimata pārmaiņu spirāle varētu iestāties tieši starp 1,5°C un 2°C robežām.
IPCC ziņojumā sniegta informācija par kopējo progresu saistībā ar klimata pārmaiņu samazināšanu. Tajā apstiprināts, ka globālās temperatūras līmeņa noturēšana 1,5°C robežās, sniegs būtiskus ieguvumus, taču, lai to sasniegtu, nepieciešama steidzama un bezprecedenta transformācija enerģētikā, transporta nozarē, būvniecībā, pilsētvides un infrastruktūras sakārtošanā u.c. nozarēs. Steidzami jāpanāk būtiska siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšana visās nozarēs un cilvēku paradumu maiņa. Vienlaikus, ievērojot ilgtspējīgas attīstības principus, nepieciešams pielāgoties klimata pārmaiņām, apzinoties riskus un samazinot potenciālo ievainojamību.
“Viena no galvenajām vēstīm šajā ziņojumā ir tā, ka mēs jau šobrīd redzam globālās sasilšanas 1 °C apmērā sekas citu starpā novērojot ekstremālākus laikapstākļus, jūras līmeņa celšanos un ledus kušanu Arktikā,” pauž Panmao Zai, IPCC WG1 līdzpriekšsēdētājs.
“Daži nākamie gadi, iespējams, ir paši svarīgākie mūsu vēsturē,” uzsver Debra Robertsa, IPCC WG2 līdzpriekšsēdētāja. D.Robertsa norāda: “Šis ziņojums sniedz politikas veidotājiem un praktiķiem informāciju, kas nepieciešama, lai pieņemtu lēmumus, kas ierobežo klimata pārmaiņas, ņemot vērā vietējo kontekstu un cilvēku vajadzības”.
Ziņojuma tapšanā piedalījušies vairāk nekā 200 zinātnieki no vairāk nekā 60 valstīm. Ir izvērtētas vairāk nekā 6000 publikācijas, ko sagatavojuši vairāk nekā 24 000 ekspertu. Saņemtas vairāk nekā 40 000 atsauksmes no gandrīz 1000 ekspertiem un valdības recenzentiem, kas tika izskatītas trīs posmos.
IPCC ziņojums pieejams
te :http://www.ipcc.ch/report/sr15/
Ziņojuma kopsavilkums apskatāms te:
http://report.ipcc.ch/sr15/pdf/sr15_spm_final.pdf
IPCC ir organizācija, kas apvieno visas pasaules (195 valstu) zinātniekus kontekstā ar klimata pārmaiņu jautājumu pētniecību un nodrošina informāciju ANO sarunām, valstu politiku plānošanai utt. Sintezējot visu pasaules zinātnieku atklājumus, IPCC regulāri nāk klajā ar iespējami visobjektīvākajiem secinājumiem par klimata pārmaiņām. Arī Eiropas Savienības un Latvijas klimata politikas ir balstītas uz IPCC secinājumiem.
Papildu informācija: Sabiedrisko attiecību nodaļaVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533, e-pasts: prese@varam.gov.lv www.varam.gov.lv
Publicētspirms vairāk nekā 6 gadiem
Publicēts: 11.10.2018.