Valsts vides dienesta (VVD) Radiācijas drošības centrs (RDC) laika posmā no 2016.gada rudens līdz 2017.gada rudenim organizēja radona* gāzes koncentrācijas monitoringu darba vietās un publiskajās ēkās. Novērtējums tika veikts projekta “Radona gāzes mērījumi Latvijas darba vietās un publiskajās ēkās 2016./2017.gadā” ietvaros. Pētījums ir turpinājums VVD RDC 2016.gadā veiktajiem bezmaksas mērījumiem 447 mājsaimniecībās, kurā tika konstatēts, ka vidējais statistiskā radona koncentrācija Latvijas mājsaimniecībās ir 74 bekereļi (Bq/m3). Saskaņā ar Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra datiem vidējā statistiskā radona koncentrācija iekštelpās Eiropas reģionā ir 98 Bq/m3.
VVD RDC pētījumā konstatēts, ka vidējā statistiskā radona koncentrācija pirmā stāva un puspagrabstāva telpās ir 71 bekereļi Bq/m3.
Bezmaksas mērījumi tika veikti visā Latvijā 197 uzņēmumu un iestāžu 243 ēkās, kopumā izvietojot tajās 955 ilgtermiņa detektorus. Iespējamās mērījumu vietas VVD RDC izraudzījās sadarbībā ar Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūtu, ņemot vērā nodarbināto un ēkā pastāvīgi esošo cilvēku skaitu. Detektoru izvietošanu visās ēkās klātienē veica VVD RDC inspektori. Vidējais izvietoto detektoru skaits vienā ēkā bija 4, maksimāli - 8 telpas, veicot mērījumus 4-7 mēnešu periodā.
No pētījuma laikā izvietotajiem detektoriem tikai 5% telpās tika konstatēta radona gāzes koncentrācija virs 200 bekereļiem Bq/m3. Kopumā paaugstināta koncentrācija konstatēta 33 pētījumā iesaistītajās ēkās.
Atbilstoši normatīvo aktu prasībām** par pasākumiem radona ietekmes samazināšanai, jālemj, ja radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ēkā ir lielāka par 200 bekereļiem Bq/m3. Savukārt, ja konstatēts, ka radona līmenis ēkā ir lielāks par 600 bekereļiem Bq/m3 vidēji gadā, tad aizsardzības pasākumi jāveic nekavējoties. Ja darba vietās radona vidējā īpatnējā radioaktivitāte ir lielāka par 400 bekereļi Bq/m3 gadā, darba devējam ir jānodrošina aizsardzības pasākumus.
Pēc VVD RDC rīcībā esošiem datiem paaugstināta radona koncentrācija ir vērojama:
izglītības iestāžu garderobju telpas, kurām nav logu un mehāniskās vēdināšanas;palīgtelpās, kurās uzturas īslaicīgi un ikdienā netiek vēdinātas;bibliotēkas telpās, kas tiek reti vēdinātas;ēkās, kurās veikta siltināšana, samazinot dabīgo gaisa apmaiņu;ēkās, kuras siltinātas, izmantojot ogļu izdedžus.Paaugstinātu radona koncentrāciju telpā var izraisīt dažādi faktori: ēkas ģeoloģiskais pamats, izmantotie būvmateriāli, nepietiekama telpu vēdināšana. Radona koncentrāciju var samazināt, likvidējot plaisas ēkas konstrukcijā, kā arī veicot papildus ēkas sienu un grīdas hermetizāciju un ventilāciju. Papildus tam iespējams pastiprināt ventilāciju zem telpas grīdas, izveidot radona nosēdtilpnes un pozitīvā spiediena sistēmu. Pats vienkāršākais un efektīvākais radona koncentrācijas samazināšanas veids ir regulāra telpas vēdināšana, tādejādi samazinot gaisa fizikālo, ķīmisko un bioloģisko faktoru iedarbības pakāpi uz cilvēku iekštelpās. Alternatīva šiem pasākumiem - ierobežot laiku, ko šajā telpā atļauts uzturēties, jo radona ietekme proporcionāli atkarīga no telpā pavadītā laika.Iegūtie rezultāti tiks izmantoti, lai tiktu pārskatīts Latvijas normatīvais aktu regulējums un ieviestas Eiropas Komisijas prasībās saskaņā ar Padomes Direktīvā 2013/59/Euratom (2013.gada 5.decembris), ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem un atceļ Direktīvu 89/618/Euratom, Direktīvu 96/29/Euratom, Direktīvu 97/43/Euratom un Direktīvu 2003/122/Euratom.
Radona novērtējumam mājsaimniecībās un darba vietās un publiskajās ēkās nepieciešamo detektoru iegāde un mērījumu nolasīšanas pakalpojuma izmaksas tiek segtas no Starptautiskās atomenerģijas aģentūras Tehniskās sadarbības programmas nacionālā projekta finansējuma. Pārējās aktivitātes projekta ietvaros tiek īstenotas VVD pamatbudžeta ietvaros, atsevišķi neparedzot līdzekļus.
Papildu informāciju par projektiem “Radona gāzes mērījumu Latvijas mājsaimniecībās 2016.gadā” un “Radona gāzes mērījumi Latvijas darba vietās un publiskajās ēkās 2016./2017.gadā” var uzzināt VVD RDC: Rūpniecības ielā 23, Rīgā, LV – 1045, tālr. 67084207, e-pasts: radons@vvd.gov.lv.
*Radons ir inerta radioaktīva gāze bez krāsas un smaržas, kas caur augsni un
ēku konstrukciju nepietiekami blīvām vietām ieplūst iekštelpās. Vienlaikus
radons ir dabiskais starojuma avots, kas veidojas neatkarīgi no cilvēka
darbības un dod apmēram 50% no vidējās gada dozas, ko cilvēks ikdienā saņem no
jonizējošā starojuma avotiem. Galvenais radona gāzes avots ir zemes dzīles, tas
nāk no kristāliskā pamatklintāja iežiem vai nogulumiežiem, piemēram, māla.
Radons ir iežos esošā dabīgā urāna (238U) sabrukšanas ķēdes
produkts. Cilvēka organismā radona gāze nonāk, to ieelpojot kopā ar gaisu, vai
arī iedzerot ūdeni ar tajā izšķīdušo radona gāzi. Mazs radona daudzums
organismam nekaitē, taču ilgstoša liela radona daudzuma iedarbība uz organismu
veicina tajā nevēlamas izmaiņas, galvenokārt elpošanas un gremošanas orgānu
sistēmā. Radona negatīvā ietekme ievērojami lielāka ir smēķētājiem, radot
papildu risku saslimt ar elpošanas orgānu slimībām.
**Ministru kabineta 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.149 “Noteikumi par
aizsardzību pret jonizējošo starojumu”.
Informāciju sagatavoja:
Maruta
Bukleviča
Valsts
vides dienesta
sabiedrisko
attiecību speciāliste
Tālr.:
67084217; 25780460
E-pasts: Maruta.buklevica@vvd.gov.lv
www.vvd.gov.lv