Rāznas ezers

Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģionālās administrācijas inspektori Rāznas ezera krastā konstatēja zivju bojāeju, kam par iemeslu ir zema skābekļa koncentrācija ūdenī. Laikapstākļu maiņa un nesenais lietus drīzumā uzlabos situāciju.   

Ūdens ziedēšanas laikā samazinās ūdens dzidrība un sākas pūšanas procesi. Pūšana izraisa strauju skābekļa patēriņu un tā trūkumu ūdenī. Izdaloties pūšanas produktiem, seko citu ūdens organismu saindēšanās un bojāeja. Karstums un mierīgais laiks (bezvējš) veicinājis skābekļa samazināšanos ūdenī, kas izraisīja zivju bojāeju. 

Ja ūdenī izšķīdušā skābekļa līmenis ir zemāks par 5 mg/l, ūdens kļūst par nelabvēlīgu vidi zivīm, bet skābekļa koncentrācija, kas mazāka par 2 mg/l, izraisa zivju bojāeju. Izšķīdušā skābekļa daudzums Rāznas ezerā aptuveni 7 m dziļumā vakar, 1.septembrī, bija 2,03 mg/l, bet lielākā dziļumā tas bija vēl zemāks.

Ķīši un zuši ir ļoti jutīgi pret skābekļa daudzuma izmaiņām. Turklāt tie uzturas tuvāk grunts slānim, kur izšķīdušā skābekļa daudzums ir samērā zems. Patērētā skābekļa daudzums atkarīgs no zivju vecuma, izmēra, barošanās u.c. apstākļiem, tomēr mazajām zivīm vajag vairāk skābekļa nekā lielajām, bet lašu dzimtas zivīm vairāk nekā karpu dzimtas pārstāvjiem.

Pārvaldes inspektori bojāgājušās zivis nogādājuši Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta “BIOR” laboratorijā izmeklējumiem. Pēc rezultātu saņemšanas sniegsim papildu informāciju. 

Foto: Diānas Selecka.

 

Plašāka informācija:
Diāna Selecka,
Dabas aizsardzības pārvaldes
Latgales reģionālās administrācijas

Rāznas Nacionālā parka dabas centra dabas izglītības darba speciāliste

Tālrunis 25708126
Epasts diana.selecka@daba.gov.lv