2017.gada 30.-31.oktobrī Rīgā norisinās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) rīkota starptautiska konference “Baltijas ceļš uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību” (Baltic Pathway Towards Low Carbon and Climate Resilient Development) par klimata pārmaiņu jautājumiem . Tajā uzstāsies pārstāvji no 8 valstīm, kā arī daudzām starptautiskām organizācijām. Dalību pieteikuši kopumā ap 300 dalībnieku.

Konferenci iespējams vērot arī tiešraidē lsm.lv un delfi portālos, kā arī VARAM mājas lapā www.varam.gov.lv

Konferences sākumā dalībniekus uzrunās ANO Klimata pārmaiņu konferences (COP23), šī gada Prezidentūras un vienas no klimata pārmaiņu visvairāk skartajām valstīm, pārstāvis un runasvīrs – Fidži vēstnieks Eiropas Savienībā Deo Sarans (Deo Saran). Turpinot konferenci Baltijas valstu augsta līmeņa pārstāvji diskutēs par Latvijas, Lietuvas un Igaunijas izaicinājumiem un sasniegumiem pārejā uz oglekļa mazietilpīgu un klimatnoturīgu attīstību.

Norisināsies arī panelis, kurā uzstāsies Eiropas Vides aģentūras izpilddirektors Hanss Bruninks (Hans Bruyninckx), OECD Klimata, bioloģiskās daudzveidības un ūdens nodaļas vadītājs Saimons Brukle (Simon Buckle) un Eiropas Komisijas Klimata stratēģijas, pārvaldības un neETS sektoru emisiju direktors Artūrs Runge-Metcgers (Artur Runge-Metzger).  Viņi stāstīs par to, cik lielā mērā oglekļa mazietilpīgums jau ir kļuvis par ierastu praksi pasaulē un to, kā tas var palīdzēt tautsaimniecību attīstībai.

Pirmās paralēlās sesijas konferencē veltītas trim Baltijas valstīs nozīmīgākajiem emisijas radošajiem sektoriem – enerģētika, transports un lauksaimniecība. Piemēram, enerģētikas sesijā tiks prezentēti pētījuma par Baltijas valstu dekarbonizāciju rezultāti, transporta sesijā pārstāvji no  Viļņas izstāstīs par savu plānu drīzumā būtiski ierobežot transporta emisijas, “Vilciņi 1” dalīsies pieredzē par precīzajām tehnoloģijām. Savukārt otrās trīs paralēlās sesijas veltītas trīs galvenajiem potenciālajiem rīcības īstenotājiem un ieguvējiem – uzņēmumiem, pašvaldībām un mājsaimniecībām. Piemēram, Pasaules dabas fonds stāstīs par uzņēmumu brīvprātīgajām iniciatīvām, Mēru pakta pārstāve informēs par pašvaldību iespējām, savukārt mājsaimniecību diskusijā meklēs atbildi uz jautājumu – kāpēc iedzīvotāji Baltijā mīl dabu, taču mainīt savus paradumus diez ko nevēlas.

Konferences ietvaros 2017.gada 30.oktobrī norisinās arī klimata pārmaiņām veltītas rīcības aktivitātes Raiņa bulvāra 19 foajē un koridoros. Apmeklētājiem konferences rīcības zonā ir iespēja nosvērt savas oglekļa dioksīda emisijas, ieraudzīt kā izskatās viena tonna oglekļa dioksīda, veikt testus par izplatītākajiem mītiem par klimata pārmaiņām un ikdienas izvēlēm u.c. Dienas noslēgumā būs iespējams vērot LU debašu kluba debates par to, vai klimata pārmaiņu problēmas atrisināšanas nolūkā vairāk jāinvestē tehnoloģijās vai zināšanās?

2017.gada 31.oktobris, konferences otrā diena veltīta pielāgošanās jautājumiem. Tajā uzstāsies vairāki pasaules līmeņa zinātnieki un centīsies izskaidrot, kāpēc gandrīz visi pasaules zinātnieki ir vienisprātis par klimata pārmaiņu esamību un cilvēku vainu pie tām. Visu trīs Baltijas valstu ministriju pārstāvji prezentēs valstu progresu pielāgošanās politikas plānošanā, savukārt Eiropas Vides aģentūras Klimata pārmaiņu ietekmju, jutīguma un pielāgošanās daļas vadītājs Andre Jols (Andre Jol) sniegs pārskatu par dažādajām situācijām Eiropā.  Un pēc tam būs arī unikāla iespēja uzzināt par Kopenhāgenas un Kuršu jomas pieredzi pielāgošanās jautājumos, noskaidrot kā klimata pārmaiņas savā darbā ņemt vērā AS “Latvijas Valsts meži” un kas mainīsies lauksaimniecībā.

Katras dienas beigās plānota dažādu jomu ekspertu diskusija par konferencē dzirdēto un, cerams, vienošanās par konkrētiem Baltijas valstīm darāmajiem darbiem.

Pirmo reizi Latvijas konferenču organizēšanā apzināti ņemta vērā nepieciešamība kompensēt tās organizēšanas radītās ietekmes uz klimatu. Lai kompensētu pasākuma radītās emisijas, 2017.gada  29.septembrī 111 skolēni no 14 Latvijas Ekoskolām no visas Latvijas iestādīja vairāk nekā 500 priedes.

Kaspars Rūklis
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv

Saistītas tēmas

Preses relīze