Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (Ministrija) atbilstoši kompetencei, kas noteikta Ministru kabineta 2022.gada 14.jūlija noteikumos Nr.434 “Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas nolikums”, ir iepazinusies ar Vides pārraudzības valsts biroja (Birojs) pārsūtītajiem Ropažu novada domes (Dome) priekšsēdētājai un Birojam adresētajiem iesniegumiem, kas Birojā iesniegti saistībā ar SIA “Vides resursu centrs” paredzētās darbības – jaunas klimata neitrālas koģenerācijas stacijas būvniecības nekustamajos īpašumos “Dārzi Mežrozīte” un “Mežinieki”, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā – ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) ziņojuma publisko apspriešanu un kuros lūgts atcelt Domes 2021.gada 1.decembra lēmumu Nr.430 “Par lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, teritorijas plānojuma grozījumu veikšanai, nekustamajos īpašumos “Dārzi Mežrozīte” un “Mežinieki”, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā” un nenodot publiskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai minētā lokālplānojuma projektu.
Saskaņā ar Teritorijas attīstības plānošanas likuma (TAPL) 12.panta pirmo un trešo daļu lokālplānojuma izstrāde, apstiprināšana un tā īstenošanas koordinēšana un uzraudzība ir pašvaldības ekskluzīvā kompetence. Lokālplānojumu vietējā pašvaldība izstrādā pēc savas iniciatīvas un izmanto par pamatu turpmākai plānošanai, kā arī būvprojektēšanai, atbilstoši TAPL 24.panta pirmajai daļai. TAPL 4.panta piektā daļa noteic tiesības ikvienam iepazīties ar spēkā esošajiem un publiskajai apspriešanai nodotajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem, piedalīties to publiskajā apspriešanā, izteikt un aizstāvēt savu viedokli un noteiktā termiņā iesniegt rakstveida priekšlikumus. Neatkarīgi no tā, kurā administratīvajā teritorijā tiek izstrādāts attiecīgais plānošanas dokuments, viedokli par to tiesīgs paust jebkurš.
Lēmumu par lokālplānojuma nekustamajiem īpašumiem “Dārzi Mežrozīte” un “Mežinieki”, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā (Lokālplānojums) izstrādes uzsākšanu Dome pieņēma 2021.gada 1.decembrī, pamatojoties uz SIA “Vides resursu centrs”, kas ir nekustamo īpašumu “Dārzi Mežrozīte” (kadastra apzīmējums 8096 002 0186) un “Mežinieki” (kadastra apzīmējums 8096 002 0185) (saskaņā ar Domes 2023.gada 25.janvāra lēmumu Nr.1967 “Par nekustamo īpašumu “Mežinieki” un “Dārzi Mežrozīte” sastāvā esošo zemes vienību apvienošanu, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā” nekustamie īpašumi “Mežinieki” un “Dārzi Mežrozīte” ir apvienoti, izveidojot jaunu īpašumu, kam piešķirts nosaukums “Mežinieki”) īpašnieks, iesniegumu, kurā tika lūgts mainīt uz to brīdi spēkā esošā Stopiņu pagasta teritorijas plānojuma (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_6293) funkcionālajā zonā Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) noteikto apbūves augstumu, lai varētu īstenot atkritumu reģenerācijas ar enerģijas atguvi iekārtas (būves) būvniecību šajā teritorijā. Spēkā esošajā Ropažu novada Stopiņu pagasta teritorijas plānojumā ar 2022.gada grozījumiem (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_27134) minētajai teritorijai noteikts funkcionālais zonējums Rūpnieciskās apbūves teritorija (R1) ar pieļaujamo apbūves augstumu 16 metri (Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 345.punkts).
Atbilstoši Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas publiskajā daļā ģeoportālā pieejamai informācijai lokālplānojuma nekustamajos īpašumos “Dārzi Mežrozīte” un “Mežinieki”, Dreiliņos, Stopiņu pagastā, Ropažu novadā (Lokālplānojums) (https://geolatvija.lv/geo/tapis#document_22447) 1.0 redakcijas publiskā apspriešana notika no 2023.gada 7.marta līdz 7.aprīlim.
Saskaņā ar lokālplānojuma izstrādes kārtību šobrīd Domei jāizvērtē Lokālplānojuma publiskās apspriešanas laikā saņemtie priekšlikumi un institūciju atzinumi un jāpieņem viens no Ministru kabineta 2014.gada 14.oktobra noteikumu Nr.628 “Noteikumi par pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem” 88.punktā noteiktajiem lēmumiem. Attiecīgi, vienīgi pašvaldība ir tiesīga pieņemt lēmumu par lokālplānojuma izstrādes pārtraukšanu vai turpināšanu, savukārt Ministrijas kompetence ir vērtēt jau ar saistošajiem noteikumiem apstiprināta lokālplānojuma atbilstību normatīvajiem aktiem, kā to nosaka TAPL 9.panta 4.punkts. Līdz ar to Ministrija šobrīd nav minētā Lokālplānojuma izstrādē iesaistītā institūcija un nevar ietekmēt pašvaldību lēmuma pieņemšanā.
Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pašvaldībai nav pienākuma izvēlēties tādu teritorijas izmantošanas veidu, kādu to vēlas redzēt vai panākt konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieks. Vienlīdz nozīmīgas un izvērtējamas ir arī sabiedrības intereses (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 26.aprīļa sprieduma lietā Nr.2006-38-03 14.4.punktu). Pašvaldības pienākums teritorijas plānojuma izstrādāšanas gaitā ir būt par objektīvu un neitrālu vidutāju starp konkrētas teritorijas attīstītāja un ieinteresētās sabiedrības interesēm, uzklausīt un objektīvi izvērtēt visus ieinteresēto pušu viedokļus par konkrētās teritorijas atbilstošāko un piemērotāko attīstības veidu, kā arī ievērot teritorijas plānošanu reglamentējošo normatīvo aktu prasības (sk. Satversmes tiesas 2007.gada 28.novembra lēmuma par tiesvedības izbeigšanu lietā Nr.2007-16-03 7.punktu un 2009.gada 24.marta sprieduma lietā Nr.2008-39-05 10.punktu). Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka piedalīšanās tādu lēmumu pieņemšanas procesā, kuri saistīti ar īpašām darbībām vides jomā, nav sabiedrības pienākums, bet gan tikai tiesības (sk. Satversmes tiesas 2003.gada 14.februāra sprieduma lietā Nr.2002-14-04 3.punktu).
Satversmes tiesa arī vairākkārtīgi ir uzsvērusi, ka lēmuma pieņēmējam, šajā gadījumā Domei, ne vienmēr ir jāvadās no personu izteiktajiem priekšlikumiem vai iesniegtajiem iebildumiem. Personu ierosinājumi ir rūpīgi jāizvērtē, vadoties no lietderības apsvērumiem. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka jāapsver šo ierosinājumu piemērotība, nepieciešamība un atbilstība konkrētā plānojuma izstrādāšanas mērķim. No vienas puses, pašvaldība ir tiesīga noraidīt atsevišķu institūciju, personu vai ieinteresētās sabiedrības viedokli, paredzot citu, lietderīgāku rezultātu, kas kopumā vairāk atbilst sākotnējam plānojuma izstrādāšanas mērķim. Taču, no otras puses, šādam noraidījumam ir jābūt pietiekami argumentētam. Proti, pašvaldībai, noraidot sabiedrības izteikto viedokli, ir jāsniedz šā noraidījuma pamatojums. Tāpat Satversmes tiesa ir norādījusi, ka pašvaldībai nav pienākuma izvēlēties tādu teritorijas izmantošanas veidu, kādu to vēlas redzēt vai panākt konkrēta nekustamā īpašuma īpašnieks. Vienlīdz nozīmīgas un izvērtējamas ir arī sabiedrības intereses.
Neskatoties uz to, ka iesniegums, kurā izteikt viedoklis par Lokālplānojumu iesniegts pašvaldībā pēc Lokālplānojuma publiskās apspriešanas termiņa, Ministrija ir aicinājusi Domi, pieņemot lēmumu par Lokālplānojumu, kā arī vērtējot paredzētās darbības akceptēšanu vai noraidīšanu, izvērtēt sabiedrības izteiktos viedokļus un argumentus.
Informējam, ka, lai savlaicīgi uzzinātu par izstrādē esošajiem plānošanas dokumentiem un izmantotu TAPL noteiktās tiesības piedalīties to publiskajā apspriešanā, aicinām turpmāk izmantot ģeoportāla www.geolatvija.lv sadaļā Teritorijas attīstības plānošana piedāvāto iespēju pieteikties elektronisku paziņojumu saņemšanai (skat. informatīvo logu lapas labajā apakšējā stūrī). Tajā sniegta pamācība, kā sameklēt interesējošo plānošanas dokumentu, elektroniski iesniegt priekšlikumu publiskās apspriešanas laikā un pieteikties paziņojumu par plānošanas dokumentu izstrādi saņemšanai. Papildu informācija pieejama arī Ministrijas tīmekļa vietnē - https://www.varam.gov.lv/lv/kapec-ir-verts-sekot-lidzi-planosanas-procesam.
Ministrija ir sniegusi atbildes iedzīvotājiem un papildus, ievērojot labas pārvaldības principu, informācija publicēta arī Ministrijas tīmekļa vietnē.