Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts ceturtdien, 2017.gada 20.aprīlī, dosies darba vizītē uz Ķīnas Tautas Republiku (turpmāk – Ķīna), kur dalīsies ar Latvijas pieredzi klimata pārmaiņu ierobežošanai.
Darba vizītes laikā J.Eglīts plānojis iepazīties arī ar Ķīnas īstenotajiem pasākumiem klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tā kā Ķīna ir pasaules līdere atjaunojamo energoresursu jomā, vizītes laikā plānots iepazīties ar šīs valsts īstenotajiem pasākumiem atjaunojamo energoresursu izmantošanā. Kā liecina Ķīnas Nacionālā enerģētikas administrācijas sniegtā informācija, Ķīna līdz 2020.gadam ir plānojusi ieguldīt vairāk kā 360 miljardu ASV dolāru atjaunojamās tehnoloģijās (tādās kā saules un vēja enerģija).
Ķīna ratificēja Parīzes nolīgumu 2016.gada 3.septembrī. 2017. gada janvārī Pasaules lielāko ekonomiku foruma laikā Davosā Ķīnas aktīvi iestājās par Parīzes nolīguma* saistību īstenošanu, uzsverot valstu pienākumu to darīt nākamo paaudžu priekšā.
Līdz šim Parīzes nolīgumu ratificējušas 143 Puses, to skaitā ES kā atsevišķa Puse un 24 ES dalībvalstis (ieskaitot Latviju). Eiropas Savienības vārdā Parīzes nolīgums tika ratificēts 2016. gada 5. oktobrī. Savukārt, Latvija Parīze nolīgumu ratificēja 2017.gada 16.martā.
Parīzes nolīgums tiek uzskatīts par līdz šim nozīmīgāko starptautisko vienošanos klimata pārmaiņu ierobežošanai. Tas ar 195 valstu vienbalsīgu lēmumu tika apstiprināts 2015.gada nogalē Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām dalībvalstu sanāksmes ietvaros. Papildus emisiju samazināšanas mērķiem, Parīzes nolīgums nosaka mērķus arī saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām un investīciju novirzi oglekļa mazietilpīgā attīstībā periodā pēc 2020.gada.
* Parīzes nolīgums ir ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Līgumslēdzēju Pušu konferences 21. sesijā Parīzē, Francijā 2015. gada 12. decembrī (COP21) apstiprināts starptautisks līgums, kura mērķis ir stiprināt globālo rīcību klimata pārmaiņu novēršanai un: 1) noturēt globālo sasilšanu būtiski zem 2° C robežām, salīdzinot ar pirms industriālo līmeni, un censties ierobežot temperatūras pieaugumu 1.5° C robežās, jo tas būtiski samazinās klimata pārmaiņu izraisītos riskus un ietekmes; 2) uzlabot pielāgošanos klimata pārmaiņu negatīvajām ietekmēm un sekmēt noturīgumu pret klimata pārmaiņām; 3) sekmēt investīciju novirzi saskaņā ar oglekļa mazietilpīgu un pret klimata pārmaiņām noturīgu attīstību.
Kristīne Kļaveniece
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533
E-pasts: prese@varam.gov.lv