Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts pārstāvēja Latviju Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresā (Kongress) 34.sesijā un vadīja Latvijas delegāciju Kongress notika 2018. gada 27. un 28. martā Strasbūrā, Francijā.
VARAM pārstāvēja arī valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš un Pašvaldību departamenta Pašvaldību pārraudzības nodaļas vadītāja Ludmila Ivanova.
Sesijas laikā notika debates un balsojums par Kongresa rekomendācijām Latvijai, balstoties uz ziņojumu “Vietējo pašvaldību demokrātija Latvijā”. Kongresā tika diskutēts par vietējo pašvaldību autonomiju, finansiālo stabilitāti un sadarbību ar valsts varas iestādēm. Kongresa ziņojumā secināts, ka Eiropas Vietējo pašvaldību harta ir respektēta Latvijā un kopumā situācija ar vietējo pašvaldību autonomiju ir pozitīva.
Pēc balsojuma par Kongresa rekomendācijām Jānis Eglīts teica: “Esmu lepns, ka, neskatoties uz dažādiem ārējiem apstākļiem, Latvijā ir spēcīgas pašvaldības, kas pierādīja savu spēju patstāvīgi pildīt savas funkcijas un iniciatīvas. Vienlaikus pēdējo gadu laikā pašvaldību loma un atbildība dažādu lēmumu pieņemšanas procesā ir bijusi milzīga. Mēs ticam, ka tieši šis liecina par stabilu valsts pārvaldi un mūsdienīgu demokrātisku sabiedrību. Tāpat, lai sasniegtu mērķus un dalītos ar pieredzi, Latvijas valdība vienmēr ir atvērta dialogam ar pašvaldībām, lai kopā meklētu efektīvākus risinājumus būtiskiem jautājumiem. Tā ir Latvijas vērtība visas Eiropas kontekstā!”
Sesijas par ziņojumu un rekomendācijās noslēgumā Latvijai tika uzdoti vairāki jautājumi no pārstāvjiem no Portugāles, Islandes un Krievijas federācijas. Jautājumā par plānošanas reģionu lomu un iespējamo statusu izmaiņu VARAM parlamentārais sekretārs J.Eglīts komentēja, ka pašlaik notiek diskusijas ap plānošanas reģionu pārstāvjiem, lai atrastu visefektīvāko modeli plānošanas reģionu statusam un pilnvarām, līdz ar to šis jautājums ir svarīgs Latvijai.
Jautājumā par nepilsoņu statusa iespējamām izmaiņām J.Eglīts uzsvēra, ka Latvijas valsts pozīcija šajā jautājumā ir stabila un nemainīga: tiesības balsot ir neatņemama pilsonības sastāvdaļa, un Latvijai ir mērķis sekmēt naturalizācijas procesu, jo pašlaik naturalizācijas process ir vienkāršots un katrs nepilsonis var izmantot šo procedūru, lai kļūstu par Latvijas pilsoni un pilnvērtīgi izmantot pilsoņa tiesības. Vienlaikus pašlaik katrs bērns, kas piedzimst ģimenē, kur abi vecāki ir nepilsoņi, var būt reģistrēts kā Latvijas pilsonis, to reģistrē kā Latvijas nepilsoni tikai gadījumā, ja to vēlas viņa vecāki. Statistika liecina, ka jaundzimušo bērnu skaits ar nepilsoņa statusu strauji samazinās ar katru gadu.
Atbildot uz jautājumu par Latvijas vīziju par izglītības reformu un nostāju par vidējās izglītības pieļaušanu tikai latviešu valodā, J.Eglīts komentēja, ka atjaunojoties Latvijas neatkarībai, izglītības sistēmas palikšana pie divu atsevišķu plūsmu latviešu un krievu valodā eksistēšanas, izveidoja situāciju, kad daļa no Latvijas iedzīvotājiem nav spējīga pilnvērtīgi komunicēt latviešu valodā. Izglītības sistēmas reforma jau tika uzsākta 1990.gadā, un pašreizēja iecere ir tikai nepieciešamais turpinājums un solis uz priekšu, lai nodrošinātu veiksmīgu un konkurentspējīgu iekļaušanos darba tirgū jebkuras slokas absolventiem. Papildus J.Eglīts uzsvēra, ka Latvijā ir daudz minoritātes – krievi, poļi, ebreji, baltkrievi, igauņi, lietuvieši, un Latvija nodrošina ikvienai minoritātei tiesības mācīties savu dzimto valodu.
Laura Jansone
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026418
e-pasts: prese@varam.gov.lv