2019.gada 8.martā, Ķeguma HES, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce sadarbībā ar atbildīgajām iestādēm pārrunās aktualitātes un rīcību palu un plūdu apdraudējuma gadījumā. Plūdi ir viens no izplatītākajiem riskiem ne vien pasaulē, bet arī Latvijā, tāpēc ikgadējā ekspertu sanāksmē aktualitātes pārrunās un pieredzē dalīsies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), VSIA “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas dienesta” (LVĢMC), VSIA „Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ), AS “Latvenergo”, AS “Sadales tīkla” un pašvaldību eksperti.
Ministrs Juris Pūce uzsver: “Kvalitatīvas prognozes, atbildīgo dienestu saskaņota rīcība un iedzīvotāju gatavība ir atbilstošākā rīcība, lai nodrošinātu drošību palu un plūdu gadījumā. Būtiski ir uzlabota meteoroloģisko un hidroloģisko prognožu sistēma, ir izstrādāts plūdu risku sākotnējais novērtējums un gada beigās būs pieejamas plūdu postījumu un riska kartes, kas nodrošinās plūdu risku pārvaldības plāna sagatavošanu, kā arī Pretplūdu pasākuma programmas izstrādi. Šie ir priekšnoteikumi, kas turpmāk ļaus samazināt plūdu risku iedzīvotājiem, potenciālajiem piesārņojuma avotiem un citiem objektiem. Arvien uzlabojas atbildīgo institūciju sadarbība datu apmaiņā. No tā, cik zinošas un sagatavotas ir pašvaldības, atbildīgie dienesti, uzņēmēji un iedzīvotāji, ir atkarīga visas sabiedrības drošība.“
Katru gadu, iestājoties pavasarim, iedzīvotāji un pašvaldības ar bažām vēro norises dabā. Palu bīstamība atkarīga no sākotnējā ūdens līmeņa, sniega un ledus segas biezuma, vižņu daudzuma, kā arī gaisa temperatūras svārstībām un nokrišņu intensitātes. Šogad, meteoroloģiskajam pavasarim iestājoties agri, palu procesi norit pakāpeniski. Sals mijas ar atkusni, sniegs un ledus kūst lēnām, upēs neveidojas lieli ledus sastrēgumi, tādēļ maksimālie pavasara palu ūdens līmeņi un caurplūdumi galvenokārt ir atkarīgi no nokrišņu daudzuma. Šobrīd lielākā daļa upju jau ir brīvas no ledus, Daugavā intensīvākā ledus iešana gaidāma tuvākajās dienās, tomēr bīstamu sastrēgumu veidošanās ir maz iespējama. Arī prognozes marta vidum un beigām liecina par pakāpenisku tālāku pavasara procesu un palu attīstību. Kurzemē un Zemgalē lielākie palu ūdeņi jau ir aiztecējuši, šobrīd aktīvi palu process norit Vidzemes un Latgales upēs. Šogad prognozētie maksimālie ūdens līmeņi ir salīdzinoši zemi.
LVĢMC strādā, lai būtiski uzlabotu hidroloģisko un meteoroloģisko prognožu kvalitāti. Sadarbībā ar citām Ziemeļeiropas reģiona valstīm tuvākajos gados tiek plānots Latvijas teritorijai pirmo reizi veikt augstas izšķirtspējas skaitlisko laika apstākļu modeļu aprēķinus, tā rezultātā ievērojami uzlabosies prognožu kvalitāte un atbildīgo dienestu un iedzīvotāju gatavība un reaģētspēja, lai pasargātu savus īpašumus. Ikdienā ikvienam interesantam ir iespēja sekot līdzi ūdens līmeņa prognozēm LVĢMC mājaslapā Plūdu riska informācijas sistēmā (PRIS)[1], kur prognozes atjauno piecas reizes diennaktī. Nepieciešamības gadījumā tiek sagatavoti brīdinājumi[2], bet aktuālie dati - publicēti arī LVĢMC Twitter kontā[3].
“Latvenergo” kā Daugavas hidroelektrostaciju (HES) kaskādes operators ik gadu gatavojas iespējamiem paliem un plūdiem un uzsver, ka tikai vienota rīcība un visu iesaistīto institūciju koordinēta darbība, iedzīvotāju informēšana, garantē drošību palu periodā Daugavas krastos un palu apdraudētajās zonās dzīvojošajiem. Jāatzīmē, ka “Latvenergo” koncerns pastāvīgi veic uzlabojumus arī savās hidrotehniskajās būvēs, un jaunākais tā veikums ir Ķeguma HES divu veco ūdens pārgāznes aizvaru nomaiņa uz astoņiem ekspluatācijas prasībām atbilstošākiem aizvariem, ļaujot daudz racionālāk un drošāk pārlaist ūdeni plūdu un ekspluatācijas laikā, kā arī nodrošinot mazākus ekspluatācijas un remonta izdevumus.
Savukārt VUGD regulāri apsekojot potenciāli applūstošās teritorijas, nepieciešamības gadījumā veic iedzīvotāju evakuāciju no riska teritorijām un atgādina, ka iedzīvotājiem arī pašiem ir jābūt zinošiem par to, ko darīt plūdu gadījumos – tam labs palīgs ir VUGD izstrādātais informatīvais materiāls[4] iedzīvotājiem par pareizu rīcību dažādos ārkārtas gadījumos, tostarp plūdos.
ZMNĪ 2018.gadā, lai mazinātu plūdu apdraudējumu lauku teritorijās pārbūvēja Auces, Kalnciema un Vārpas poldera sūkņu stacijas, atjaunoja Ruduļa poldera aizsargdambi, Arāja poldera aizsargdambjus, Rīgas HES ūdenskrātuves Ikšķiles un Ogres aizsargdambjus, atjaunoja valsts nozīmes ūdensnotekas Alokste, Roja un Kūdupe. Pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējumam, turpinās darbi pie četru poldera sūkņu stacijas, divu polderu aizsargdambju pārbūves, 12 valsts nozīmju ūdensnoteku atjaunošanas un tiek modernizēti 43 hidrometrijas posteņi, par kuriem vairāk var uzzināt ZMNĪ mājas lapā www.zmni.lv.
Aicinām mediju pārstāvjus pieteikties dalībai plūdu aktualitātēm veltītajā sanāksmē, kas 8.martā notiks Ķegumā, VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā prese@varam.gov.lv līdz 7.martam plkst. 17.00.
[2] https://www.meteo.lv/bridinajumi/?nid=484
[3] https://twitter.com/LVGMC_Meteo
[4]Elektroniski buklets pieejams VUGD mājas lapā: www.vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/vai_tu_zini__ka_rikoties_arkartas_gadijumos. Savukārt drošības padomi iedzīvotājiem ir pieejami šeit: www.vugd.gov.lv/lat/drosibas_padomi/civila_aizsardziba
Papildu informācija:
Sabiedrisko
attiecību nodaļa
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
Tālr. 67026533, e-pasts: prese@varam.gov.lv
www.varam.gov.lv