Logo

Projekta nosaukums: “Zemes izmantošanas politikas zaļināšana, pilnveidojot zemes pārvaldības pasākumus dabas un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai, atjaunošanai un saglabāšanai” (angļu valodā “Greening land-use policies by land management to protect and restore nature and biodiversity”) 

Akronīms: Green LUPO

Projekta identifikācijas numurs: 03C0885

Īstenošanas laiks: 2025. gada 1. maijā līdz 2029. gada 31. jūlijam (51. mēneši)

Programma:  INTERREG EUROPE starpreģionu sadarbības programmā 2021. – 2027. gadam

Finansējums: 

Kopā visiem projekta partneriem: 2,050,696.00 euro.

VARAM daļa: 223,845.00 euro, no tā INTERREG EUROPE programmas līdzfinansējums ir 80% jeb 179,076.00 euro un pašu līdzfinansējuma daļa 44,769.00 euro.

Projekta tīmekļa vietne: https://www.interregeurope.eu/green-lupo

Projekta mērķis ir pielāgot telpiskās plānošanas un fiskālos instrumentus reaģējot uz jauniem zemes izmantošanas pārvaldības izaicinājumiem - konkurenci starp ekonomiskām vajadzībām un dabas ekosistēmu pakalpojumiem. Projekta pieeja ļaus bioloģiskās daudzveidības un dabas (sugu) aizsardzības jautājumus labāk integrēt kompleksā telpiskajā plānošanā. 

Lai sasniegtu Eiropas Savienības stratēģisko mērķiapstādināt “aizņemtu zemes platību neto pieaugumu” līdz 2025. gadam (“no net land take by 2050”), projekta ietvaros plānots partneru telpiskas plānošanas politikās ieviest “zemes mērenības” un aprītīguma principu. Kas ir būtiski, lai būtu iespējams īstenot Eiropas zaļo kursu un Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju līdz 2030. gadam.

Projekta partneri

Green LUPO projektā piedalās partneri no 8 Eiropas Savienības valstīm (Vācija, Latvija, Beļģija, Francija, Rumānija, Itālija, Grieķija Polija), un no 2 Eiropas Savienības kandidātvalstīm (Albānija, Bosnija un Hercegovina).

Projekta vadošais partneris: Vācijas Federatīvās Republikas Tīringenes iekšlietu, pašvaldību un reģionālās attīstības ministrija (Thuringian Ministry of the Interior, Internal Affairs and Spatial Development)

Partneri:

  • Latvijas Republikas Viedas administrācijas un reģionālas attīstības ministrija (Latvija)
  • Vāciski runājošās kopienas ministrija (Ministry of the German-speaking Community) (Beļģija)
  • Normandijas reģions (Normandy Regional Council) (Francija)
  • Maramures pašvaldība (Maramures County Council) (Rumānija)
  • Trento provinces pašvaldība (Autonomous Province of Trento) (Itālija)
  • Rietummaķedonijas reģiona pašvaldība (Region of Western Macedonia) (Grieķija);
  • Durresas reģionālā pašvaldība (Regional Council Durres) (Albānija)
  • Malopolskas reģiona pašvaldība (Marshal Office of the Małopolska Region) (Poland);
  • Hercogivinas-Neretvas reģiona Būvniecības un plānošanas ministrija (Ministry of Constructions and Physical Planning, Herzegovina-Neretva Canton) (Bosnija un Hercegovina)

Projekta kopsavilkums

Apdzīvoto teritoriju un transporta infrastruktūras paplašināšanās aizvien vairāk apdraud dabas daudzveidību un sugu saglabāšanu. Arī atjaunojamās enerģijas vai transporta infrastruktūras attīstība veicina spiedienu uz dabas teritorijām. Kopā ar tradicionālo zemes izmantošanu mājokļu, komerciālo un industriālo objektu attīstības vajadzībām, kā arī ar lauksaimniecības zemju saglabāšanas mērķiem pārtikas drošības nodrošināšanai, konkurence par pieejamiem zemes resursiem kļūst arvien intensīvāka – nereti uz dabas rēķina.

Eiropas Savienības līmenī reaģējot uz šo izaicinājumu noteikts mērķis apstādināt “aizņemtu zemes platību neto pieaugumu” līdz 2025. gadam (“no net land take by 2050”). Šī pieeja ir iekļauta arī vairāku valstu nacionālajās politikās. Taču praksē joprojām trūkst šī mērķa konsekventas ieviešanas. No vienas puses, ir nepieciešama saimnieciskāka un efektīvāka zemes izmantošana (zemes lietošanas mērenība, angliski “land sobriety”), no otras puses apritīguma - pārejas uz zemes otrreizējo izmantošanu ieviešana, kad zeme, kas vairs nav nepieciešama apbūvei piemērām degradētas teritorijas, tiek renaturalizēta caur dabas vides atjaunošanu, vai tiek atgriezta apritē, izvairoties no neapbūvēto teritoriju izmantošanas apbūvei. 

Green LUPO projekta partneri, kas ir telpiskās plānošanas iestādes gan reģionālā, gan nacionālā līmenī, kopīga mācīšanās, pieredzes apmaiņas un labās prakses identificēšanas procesā ir apņēmušās padarīt savas telpiskās plānošanas politikas videi draudzīgākas.

Projekta ietvaros tiks risināti būtiski jautājumi:

  • Kāds ir “zemes pateriņš” (land take) reģionos, salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, un kā to efektīvi uzraudzīt?
  • Kādi ir efektīvākie telpiskās plānošanas rīki un vai tie jau ir pieejami?
  • Kā risinājumus iespējams ieviest konkrētajā valstī vai reģionā?

Projekta kodols ir 6 tematisko darbnīcu cikls, kurā dalībnieki kopīgi apgūs, testēs un pielāgos ilgtspējīgas zemes pārvaldības risinājumus. Sadarbojoties ar ieinteresētajām pusēm un politikas veidotājiem projekta rezultāti tiks integrēti partneru plānošanas un finansējuma programmu instrumentos. Labās prakses piemēri, ieteikumi tiks publicēti un izplatīti ārpus projekta partnerības plašāku politikas pārmaiņu virzīšanai visā Eiropā.

Latvijā plānotie projekta rezultāti tiks izmantoti zemes izmantošanas politikas plānošanā un zemes politikas pamatnostādņu izstrādē. 

Kontaktinformācija: