5. decembrī Rīgā norisinājās seminārs, ko organizēja ESPON kontaktpunkts Latvijā sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju (VARAM). Pasākuma centrā bija jautājums, kas skar daudzas Eiropas valstis – iedzīvotāju skaita samazināšanās un demogrāfiskās pārmaiņas reģionos.
Mainīgā demogrāfiskā situācija un migrācija uz pilsētām rada nopietnus izaicinājumus lauku teritorijām. Mazinoties iedzīvotāju skaitam, pakalpojumu un infrastruktūras pieejamība kļūst arvien sarežģītāka. 5. decembra semināra mērķis bija iepazīstināt ar jaunākajiem ESPON pētījumiem un diskutēt par Latvijas reģionālās politikas nākotni.
Demogrāfiskās tendences nav tikai statistika – tās ietekmē katru pašvaldību un iedzīvotāju. Ir jāmeklē risinājumi, kas ļauj saglabāt dzīvotspēju arī mazāk apdzīvotās vietās. Kā seminārā uzsvēra VARAM Valsts ilgtspējīgas attīstības plānošanas departamenta direktore Jevgēnija Jevgēņija Butņicka:
"Demogrāfijas pārmaiņas nav īstermiņa jautājums, tas ir ilgtermiņa un mūsu visu kopīgs jautājums, un tas ietekmē to, kā veidojam izglītības un transporta tīklu, mājokļa jautājumus un citus."
Nacionālie instrumenti teritoriāli jutīgai politikai
Seminārā ar savu pieredzi un pētījumiem dalījās vairāki eksperti. Kā viens no savas nozares speciālistiem Zintis Hermansons, ESPON Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (EGTC) un projekta ESPON SENPO vadītājs prezentēja pētījumu, kur salīdzinātas dažādu valstu pieejas teritoriālu jutīgu jautājumu risināšanā, īpaši izceļot Polijas OSI un Nīderlandes NOVEX programmas. Pētījuma mērķis ir sniegt praktiskus ieteikumus, lai politikas veidotāji labāk pielāgotos reģionālajām vajadzībām. NOVEX piemērs rāda, ka koordinācija starp valsts, reģionu un pašvaldību līmeņiem ir būtiska. Nākotnē ir nepieciešams pievērst lielāka uzmanību sadarbībai, reģionālajai plānošanai un ilgtspējīgai attīstībai, kā arī kopējai telpiskās plānošanas un kohēzijas politikas koordinācijai.
Latvijas attīstības stratēģija 2050
Latvijas Universitātes domnīcas LV PEAK direktore, prof. Inna Šteinbuka, seminārā prezentēja Latvijas attīstības stratēģijas 2050 ietvaru (LV2050) – ilgtermiņa ceļa karti valsts attīstībai nākamajiem 25 gadiem. Stratēģija balstās uz pierādījumiem, caurspīdīgumu un skaidru struktūru, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un sabiedrības labklājību.
LV2050 stratēģija tiek pieteikta kā atbilde uz demogrāfijas izaicinājumiem, tehnoloģiju attīstību un klimata pārmaiņām. Tā paredz reformas, kas ļautu Latvijai kļūt par digitāli attīstītu, zaļu un konkurētspējīgu valsti, saglabājot kultūras identitāti un sociālo kohēziju. LV2050 stratēģija paredz transformējošu noturību – pāreju uz zināšanu ietilpīgu, zaļu un digitālu ekonomiku. “Demogrāfijas izaicinājumi ir jārisina kompleksi – ar izglītību, veselību un inovācijām,” uzsvēra I. Šteinbuka.
URBACT – Eiropas teritoriālās sadarbības programma
Anastasija Bizjajeva no VARAM iepazīstināja ar URBACT IV programmas aktualitātēm, kas ir Eiropas teritoriālās sadarbības programma un kopš 2002. gada, tā palīdz pilsētām apmainīties ar pieredzi un zināšanām, izstrādāt integrētus attīstības plānus, saņemt starptautisku ekspertu atbalstu, kā arī iesaistīt sabiedrību lēmumu pieņemšanā. Programmas galvenās aktivitātes ietver Eiropas pilsētu tīklus, mācību platformas, URBACT Toolbox, Zināšanu centru, Pilsētu festivālus un politikas laboratorijas.
Arī Latvijas pašvaldības aktīvi iesaistās URBACT projektos, īstenojot dažādas iniciatīvas savās jomās. URBACT ir iespēja Latvijas pilsētām stiprināt kapacitāti, ieviest ilgtspējīgus risinājumus un veidot sadarbību Eiropas līmenī. Plašāka informācija par šo programmu pieejama urbact.eu/latvija.
Eiropas Pilsētiniciatīva – jaunas iespējas Latvijas pilsētām
Eiropas Pilsētiniciatīva ir ES kohēzijas politikas instruments, kas 2021.–2027. gadā atbalsta pilsētvides attīstību, piedāvājot finansējumu, zināšanu apmaiņu un sadarbības platformas. Iniciatīvas mērķis ir veicināt ilgtspējīgu pilsētu attīstību, inovācijas un kapacitātes stiprināšanu. Tas ir atbalsts inovatīvu risinājumu ieviešanai, kapacitātes stiprināšanai un zināšanu apmaiņa starp pilsētām, kā arī pamats politikas veidošanai par ilgtspējīgu urbanizāciju.
Eiropas Pilsētiniciatīvā var iesaistīties pilsētas, reģioni, pašvaldību asociācijas, universitātes, pētniecības institūcijas, NVO, nozares organizācijas, ES institūcijas un starptautiskās organizācijas, kas strādā ilgtspējīgas urbanizācijas jomā.
Latvijas pašvaldības jau piedalās vairākās tematiskajās partnerībās, kā labo piemēru var minēt Cēsu novada pieredzi ēku dekarbonizācijas partnerībā, kur iniciatīva ļauj mazām pašvaldībām ietekmēt ES politikas dokumentus, piedāvājot savas vajadzības un risinājumus.
Pašvaldību pieredze Latvijā
Semināra otrajā daļā Saldus novada pārstāve Marita Melvere dalījās ar URBACT projekta “Nākotnes iedzīvotāji” (“Residents of the Future”) rezultātiem, kā mērķis ir padarīt pilsētu pievilcīgu jauniem iedzīvotājiem, testējot kopienas darbnīcas un atvērtības iniciatīvas, kas stiprina piederību un vietējo ekonomiku. Saldus novads aktīvi strādā pie risinājumiem, lai mazinātu iedzīvotāju skaita sarukumu un veicinātu pilsētas pievilcību.
Ar Balvu novada pieredzi Eiropas Pilsētiniciatīvas “Peer Review” dalījās pašvaldības projektu vadītājs Aleksandrs Sņegovs. Projektā starptautiski eksperti analizēja Balvu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju (no 2022. gada), organizējot intensīvu divu dienu darbnīcu, kā rezultātā tika izstrādāts ziņojums ar ieteikumiem dokumenta pilnveidei, izstrādāts rīcības plāns klimata jautājumu sadarbībai un iegūtas zināšanas, lai nākotnē pašvaldība varētu darboties kā eksperts.
ESPON RURALPLAN – inovatīvi risinājumi sarūkošām lauku teritorijām
Norvēģijas Universitātes pārstāvis Kjell Overvåg klātesošos iepazīstināja ar ESPON RURALPLAN ietvaros izstrādātu jaunu metodi reģionālajai plānošanai sarūkošajās lauku teritorijās. Metodes mērķis ir plānošanas procesā ņemt vērā demogrāfiskās pārmaiņas, veicināt inovatīvus risinājumus un pielāgošanos, kā arī nodrošināt vietējo iedzīvotāju iesaisti izstrādes procesos. “Lauku teritoriju sarukšana ir realitāte visā Eiropā. Stratēģiskā plānošana ir vienīgais ceļš, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. RUPIL metode, ko testējām Norvēģijā, Zviedrijā un Šveicē, parāda, ka inovācija un kopradīšana ir galvenais faktors,” norādīja Kjell Overvåg. Galvenie izaicinājumi ir līdzīgi ar Latvijā sastopamajiem – sarūkošs iedzīvotāju skaits un novecošanās, pašvaldību plānos bieži saglabājas nereāli mērķi saistībā ar iedzīvotāju skaita pieaugumu, kā arī nepietiekama sasaiste starp pielāgošanās stratēģijām un pašvaldību attīstības plāniem.
Latvijas reģionālās politikas īstenošana
Ar Latvijas reģionālās politikas 2021.–2027. gadam īstenošanas progresu klātesošos iepazīstināja VARAM pārstāve Ilze Jureviča. Latvijas reģionālās politikas mērķis 2021–2027. gadam ir mazināt sociālekonomiskās atšķirības starp reģioniem, attīstīt to ekonomisko potenciālu un uzlabot dzīves kvalitāti. Politikas prioritātes ir uzņēmējdarbības vides uzlabošana, cilvēkkapitāla piesaiste un pakalpojumu efektivitātes paaugstināšana, īstenojot investīcijas industriālajās teritorijās, mājokļu atbalstu, remigrācijas programmas, energoefektivitātes projektus un digitālos risinājumus pašvaldībās. Reģionālās attīstības tendences liecina, ka mazāk attīstītie reģioni aug straujāk nekā Rīga. Galvenais izaicinājums ir nepietiekams finansējums, trūkst nacionālā reģionālās attīstības fonda un teritoriāli integrētas pieejas, kas kavē plānoto rezultātu pilnīgu sasniegšanu. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi, nepieciešama ciešāka sadarbība starp nozaru ministrijām un elastīgāka investīciju plānošana.
Latvijas reģionu demogrāfijas tendences un reģionālās politikas pielāgošanās iespējas
Kristaps Kovaļevskis, SIA KPMG Baltics direktors, Stratēģiskās plānošanas eksperts, pašvaldību attīstības pētnieks – ir analizējis Latvijas demogrāfijas izmaiņas pēdējo 20 gadu laikā un to ietekmi uz reģionālo politiku. K. Kovaļevskis akcentē iedzīvotāju skaita samazināšanos visos reģionos, izņemot Rīgu, emigrācijas un novecošanās tendences, kā arī to sekas – pakalpojumu pieejamības samazināšanos, uzņēmējdarbības palēnināšanos un pašvaldību kapacitātes kritumu. Analīze rāda, ka 2024. gadā augsta riska pašvaldību, kur sagaidāms iedzīvotāju skaita kritums, īpatsvars pieaudzis līdz 55%, galvenokārt dabiskā pieauguma samazināšanās dēļ. Ieteikumi, lai situāciju uzlabotu, sasaistot tos ar depopulācijas mazināšanu, būtu infrastruktūras pielāgošana, uzņēmējdarbības atbalsts, dzīves kvalitātes uzlabošana, kā arī digitalizācija un mobilitātes risinājumi.
Latvijas iezīmētais ceļš demogrāfijas jautājumu risināšanā
Lai risinātu problēmas, kas skar demogrāfijas jautājumus, 2025. gada jūlijā Ministru kabinets apstiprināja informatīvo ziņojumu par demogrāfiskās politikas attīstību, uzsverot pāreju no šauras pieejas uz visaptverošu, kur līdzatbildīgas ir vairākas nozaru ministrijas. Linda Liepa, Labklājības ministrijas pārstāve, seminārā dalījās ar informatīvā ziņojuma saturu, definējot faktorus, kas ietekmē demogrāfisko situāciju: tā ir ekonomiskā izaugsme, materiālais nodrošinājums, veselība, ģimenes vērtību stiprināšana, mājokļu pieejamība, droša dzīves vide un remigrācijas iespējas. Vīzija paredz radīt vidi, kas ļauj saskaņot ģimenes un profesionālo dzīvi, uzlabot materiālo atbalstu bērna ienākšanai ģimenē, mazināt emigrāciju un pagarināt veselīgi nodzīvotu mūža gadu skaitu.
Paneļdiskusija: nākotnes perspektīvas
Dienas noslēgumā notika paneļdiskusija par turpmākās reģionālās politikas perspektīvām, ko vadīja Anita Seļicka, Latvijas Lauku foruma direktore. Diskusijās kā eksperti piedalījās Jevgēnija Butņicka (VARAM), Linda Liepa (Labklājības ministrija), Vladislavs Vesperis (Valsts Kanceleja) un Zintis Hermansons (ESPON ETSG). Arī ekspertu vidū spilgti izskanēja viedoklis, ka demogrāfisko pārmaiņu jautājumu risināšanā reģionos nepieciešama ciešāka sadarbība starp pašvaldībām, valsti un Eiropas institūcijām, lai veidotu noturīgas kopienas. Nedrīkst ignorēt sarukšanas tendences – tās jāuztver kā iespēja pārdomāt attīstības stratēģijas. Labāko risinājumu katra pašvaldība var atrast atbilstoši sava reģionā specifikai, jo visām pašvaldībām nav iespējams viens universāls risinājums, katrai vietai tas būs atšķirīgs. Viena no būtiskākajām atziņām tika arī minēta, ka ir būtiski mainīt savu attieksmi pret mainīgo situāciju, tādējādi labāk izprotot katras vietas problēmsituāciju un to pieņemt risinot
Seminārā izskaņā dalībnieka dalījās ar saviem secinājumiem par seminārā dzirdēto, izceļot, cik svarīgi ir rīkoties mērķtiecīgi, racionāli, un pieņemt izšķirīgus lēmumus, lai mazinātu reģionu sarukšanu, bet tai pielāgoties pēc iespējas labāk.
Semināra prezentācijas pieejamas šeit: https://www.varam.gov.lv/lv/espon-kontaktpunkts-latvija-0
