21. aprīlī jau deviņpadsmito reizi norisinājās Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) konference par atvērtajiem datiem un tehnoloģijām, kas šogad tika veltīta tēmai par procesiem, datu centriem un mākslīgo intelektu. Konferences laikā tika pasniegta “LATA gada balva 2025” nominācijās “Atvērtākais risinājums” un “Atvērtākā personība”. Dienu pirms konferences tika parakstīts Memorands starp Viedās administrācijas un reģionālās attīstīvas ministriju (VARAM) un LATA par programmatūras un datu atkārtotas izmantošanas veicināšanu.
VARAM un LATA noslēgtā Memoranda mērķis ir stiprināt Latvijas valsts pārvaldes digitālo neatkarību, caurspīdīgumu un efektivitāti, veicinot atvērtā koda, MI modeļu un koplietošanas risinājumu izmantošanu, kā arī vienotu valsts programmatūras licencēšanas politiku, kas balstīta uz Eiropas Savienības publiskās licences (EUPL) vai līdzvērtīgiem licencēšanas principiem.
“Digitālā dienas kārtība publiskā telpā nekad vēl nav bijusi tik intensīva, kā tas ir šobrīd. Mākslīgais intelekts, digitālā suverenitāte un ģeopolitiskā sāncensība ir viskarstākie jautājumi, kas šobrīd ir aktuāli ne tikai aizjūru informācijas tehnoloģiju industrijai, bet arī Latvijas un Eiropas uzņēmumiem. Šī gada konference ļāva labāk saprast, ne tikai kāds ir šī brīža tehnoloģiju briedums Latvijā, bet iezīmēja skaidrus attīstības un pilnveides virzienus mums visiem kopā – valsts pārvaldei, pašvaldībām un visu Latvijas tautsaimniecības nozaru pārstāvjiem. Ir paveikts nozīmīgs solis – parakstīts Memorands par apņemšanos nodrošināt pieejamu un atkārtoti izmantojamu valsts un pašvaldību informācijas sistēmu programmatūras kodu. Šis nozīmīgais solis ļaus samazināt izmaksas, veidojot jaunus digitālus risinājumus, veicinās Latvijas informācijas tehnoloģiju industrijas eksportspēju un nodrošinās caurspīdīgāku un godīgāku konkurenci valsts un pašvaldību digitālo sistēmu veidošanā. Valsts ir apņēmusies pakāpeniski piemērot atvērtā koda programmatūras licenci valsts un pašvaldību informācijas sistēmām. Ar šo apņēmīgo soli Latvija rāda priekšzīmi visai Eiropas Savienības dalībvalstu kopienai,” norāda Rolands Strazdiņš, LATA valdes priekšsēdētājs.
VARAM un LATA aicina citām valsts, pašvaldību, izglītības un pētniecības organizācijām, kā arī biedrībām un nodibinājumiem pievienoties šim Memorandam, apliecinot kopīgu mērķi – veidot drošu, caurspīdīgu un ilgtspējīgu digitālo publisko pārvaldi, kas balstīta programmatūras koda, datu un koplietošanas risinājumu atkārtotas izmantošanas principos.
VARAM valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols: “Memorands ar LATA iezīmē nākamo posmu valsts IKT pārvaldībā, stiprinot publiski finansētu risinājumu atvērtību un pārizmantojamību. Atkalizmantojams kods sniedz iespējas valsts risinājumu straujākai attīstībai, izmaksu ekonomiju ilgtermiņā, augstāku drošību un plašāku valsts piegādātāju konkurenci. VARAM ir publicējis DevOps vadlīnijas, kas rekomendē vienotu pieeju koda pārvaldībai, bet sadarbība ar nozari ir būtiska, lai labas prakses principi tiktu ne tikai definēti, bet arī ievēroti un izmantoti praksē.”
VARAM tīmekļvietnē ir publicētas DevOps vadlīnijas, kas izstrādātas, lai nodrošinātu vienotu, mūsdienīgu un standartizētu pieeju programmatūras izstrādei, uzturēšanai un darbināšanai valsts pārvaldē.
Konferences laikā tika apspriesti 3 aktuāli temati – procesi, datu centri un mākslīgais intelekts. Šobrīd atrodamies intensīvā valsts sektora ITK risinājumu atjaunošanas un nākamā attīstības cikla plānošanas posmā. Atskatoties uz paveikto, tika iezīmētas nākotnes prognozes. Konferencē piedalījās vairāki nozares profesionāļi – Artis Birziņš, VARAM, ministra padomnieks IKT jautājumos, Guna Puce, Mākslīgā intelekta centra direktore, Evijs Taube, LVRTC valdes loceklis, Pēteris Jurčenko, Piekļūstamības eksperts, Balsu talkas aktīvists un citi.
Konference norisinājās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), LNB direktore Dagnija Baltiņa uzsver: “Straujā mākslīgā intelekta attīstība, izmantojot arvien plašāk pieejamus publiskos datus, kā arī ģeopolitiskā situācija liek arvien biežāk atgriezties pie nemainīgām vērtībām un fokusēties uz uzticamu, uz sabiedrības interesēm vērstu rezultātu. LNB šajā uzdevumā ieņem daudzdimensionālu un valstiski kritisku lomu. Tā ir ne tikai lielākā zināšanu un datu turētāja Latvijā un latviešu valodā, bet arī būtiska valsts digitālās infrastruktūras sastāvdaļa. LNB ir viens no četriem valsts datu apstrādes mākoņa pārziņiem un nodrošina drošu, ilgtspējīgu un uzticamu datu centru un mākoņdatošanas pakalpojumu visai valsts pārvaldei. Tas nozīmē ne tikai tehnoloģisku kapacitāti, bet arī stratēģisku atbildību par datu drošību, pieejamību un Latvijas digitālo suverenitāti. Ar tālejošu un stratēģisku redzējumu šī loma ir iezīmēta LNB projektā, veidojot LNB arī kā nākotnes zināšanu un infrastruktūras centru. Šodien mēs ar pārliecību turpinām iesākto – attīstot vidi, kur vienuviet satiekas kultūras mantojums, modernās tehnoloģijas un valsts kritiskā informācijas infrastruktūra.”
Godinot aizvadītā gada paveiktos darbus, kas veicinājuši atvērto datu un tehnoloģiju digitālo transformāciju, un personības, kas to paveikušas, “LATA gada balva 2025” tika pasniegta divās nominācijās – “Avērtākais risinājums” un “Atvērtākā personība”.
Nominanti kategorijā “Atvērtākais risinājums”: SIA “TILDE”, Biedrība “Datoriķi”, SIA “Desktop Commander”, SIA “Asya”, SIA “ZenomyTech”. Balvu nominācijā “Atvērtākais risinājums” ieguva biedrība “Datoriķi”. Biedrība Datoriķi – Mārtiņa–CTF 2025 ir kļuvis par lielākajām komandu Capture-the-Flag kiberdrošības sacensībām Baltijā. Pasākuma mērķis ir popularizēt interneta higēnu, atvērtās tehnoloģijas un praktisku IT prasmju attīstīšanu studentu, jauniešu un IT entuziastu vidū jautrā veidā, un šogad šo mērķi izdevās sasniegt īpaši plašā mērogā.
Nominanti kategorijā “Atvērtākā personība”: Toms Bergmanis, Kaspars Grosu, Lauris Linabergs, Ilmārs Poikāns, Kristaps Skutelis. Nominācijā “Atvērtākā personība” balvu ieguva Lauris Linabergs. Lauris ir devis būtisku iegldījumu atvērto tehnoloģiju and atvērtā koda tehnoloģiju popularizēšana Latvijas valsts pārvaldē.
Konference tapusi, pateicoties partneriem Emergn, Dativa, Oracle, Datakom, Lailio Solutions un atbalstītājiem Tilde, ESET un Latvijas Nacionālā Bibliotēka. Plašāk par konferenci uzzināt šeit: https://www.lata.org.lv/konference-2026
Preses materiālu sagatavoja:
Zanda Šķēle
LATA pasākumu producente
+371 26063286