Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šī gada augustā, kopā ar citām Eiropas valstīm, iesniedza pieteikumu liela mēroga Eiropas Savienības (ES) digitālās identitātes maka pilotprojektam, paredzot Digitālās identitātes maka izveidi, kas ļautu digitālā formātā uzglabāt personu apliecinošu dokumentu, apliecināt identitāti un veikt maksājumus drošā veidā.
Šomēnes daudzvalstu konsorcijs, kurā apvienojušies Eiropas uzticamākie identitātes eksperti, ir paziņojis par lēmumu īstenot Eiropas līmeņa maksājumu risinājuma pilotprojektu, kas saskaņots ar Eiropas Komisijas ES digitālās identitātes maku programmas mērķiem. Konsorcija ietvaros piedalās sešas valstis - Dānija, Vācija, Islande, Itālija, Latvija un Norvēģija, kuras vada Baltijas un Ziemeļvalstu eID projektu.
ES digitālās identitātes maks būs droša lietotne, kas ļaus iedzīvotājiem visā ES viegli digitālā veidā verificēt savus personu apliecinošos dokumentus, lai piekļūtu publiskajiem un privātajiem pakalpojumiem, nodrošinot pilnu kontroli pār šo datu izplatīšanu. Tas paredz, ka ikviens ES pilsonis vai iedzīvotājs nākotnē varēs izmantot personīgo digitālo maku.
Plānotais pilotprojekts fokusēsies uz maksājumu procesu, tādēļ pilota projekta īstenošana spēs palielināt esošo maksājumu infrastruktūru un veiktspēju lai, tūlītējos maksājumus, kontu pārskaitījumus un maksājumu pieņemšanu gan veikalā, gan tiešsaistē. Tas ir izstrādāts, lai papildinātu ES plānus, kas paredzēti, lai dotu papildu iespēju dalībvalstīm un racionalizētu pārrobežu maksājumus, piemēram, Eiropas maksājumu iniciatīvu un Digitālo eiro. Projektam atbalstu nodrošina arī banku un finanšu nozares pārstāvji, kas arī apliecina projekta būtiskumu.
Projekts tiek īstenots kontekstā ar papildinājumiem Eiropas digitālās identitātes regulējumā, kura viens no mērķiem ir uzlabot iedzīvotāju piekļuvi ļoti augstas uzticamības un drošiem elektroniskās identitātes līdzekļiem un uzticamības pakalpojumiem, piemēram, elektroniskajiem parakstiem vai atribūtu apliecinājumiem, paplašināt iedzīvotāju iespējas tos izmantot, lai piekļūtu publiskiem un privātiem tiešsaistes pakalpojumiem, un uzlabot viņu spēju kontrolēt, kad un kuriem viņu personas identitātes datiem tiek piekļūts vai tie tiek kopīgoti drošā un privātuma saglabāšanas veidā.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs uzskata: “Lai gan tas ir dabisks solis uz priekšu, digitālās identifikācijas maciņš, bez šaubām, paplašinās iespējas vēl vairāk uzlabot digitālo telpu un ļaus attīstīt jaunus digitālos pakalpojumus visā Eiropas Savienībā. Digitālais maciņš iedzīvotājiem nodrošinās ērtu veidu mobilā lietotnē pārvaldīt savu būtisko datu izmantošanu digitālās vides pakalpojumu saņemšanai, tādējādi ļaujot attīstīt jaunus, modernus digitālās vides pakalpojumus valsts un privātajā sektorā. Ja runa ir par digitālo identifikāciju, tas ir nākamās paaudzes rīks.”
Valsts akciju sabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols: “Eiropas digitālās identitātes koncepcija un digitālās identitātes maka attīstība iezīmēs pagrieziena punktu uzticamiem pakalpojumu sniedzējiem Eiropā, atverot jaunus personalizētus pakalpojumus, kas tiks izstrādāti kā pārrobežu pakalpojumi pēc noklusējuma, vienlaikus atrisinot dažas problēmas, ar kurām saskaras visas ES valstis, īstenojot e-identifikācijas prasības, piemēram, elektroniskās identifikācijas un pārrobežu identifikācijas risinājumus. Latvijas Valsts radio televīzijas centrs ir ļoti lepns, ka ir daļa no Ziemeļeiropas un Baltijas valstu eID projekta (NOBID) konsorcija, un mēs ar nepacietību gaidām vienotā digitālā tirgus turpmāko attīstību kopā ar mūsu partneriem NOBID konsorcijā.”
Digitālā identitāte iesaistītajās valstīs:
Latvija
-
No 2023. gada maija “Personu apliecinošu dokumentu” likums noteiks eID kartes kā obligātu personu apliecinošu dokumentu Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kas vecāki par 15 gadiem, savukārt ārvalstīs dzīvojošajiem – sākot ar 2025. gadu.
-
Personas apliecība ir valsts garantēts identifikācijas līdzeklis, tāpēc pilsoņi var viegli, ātri un efektīvi saņemt jebkurus valsts elektroniskos pakalpojumus.
-
Pēdējo 15 gadu laikā e-paraksts tika izmantots vairāk nekā 55 miljonus reižu, un 15 gadu laikā kopš tā laišanas tirgū tam ir bijuši gandrīz 350 000 unikālu lietotāju.
Dānija
-
Dānija ir panākusi, ka eID saņēmuši vairāk nekā 90% pilsoņu. Miljoniem iedzīvotāju katru dienu piekļūst publiskiem un privātiem digitālajiem pakalpojumiem, izmantojot eID.
-
Dānija ir priekštece digitālo maksājumu jomā. Pašlaik miljoniem Dānijas iedzīvotāju un uzņēmumu gūst labumu no pašreizējiem digitālo maksājumu risinājumiem un infrastruktūrām. Dānija ir uzsākusi darbu pie MittID, kas ir nākamās paaudzes eID risinājums iedzīvotājiem.
Norvēģija
-
Viena no attīstītākajām valstīm eID un digitālo maksājumu jomā. Norvēģijas ID vārteja tika uzsākta 2008. gadā, un tā kalpo par galveno savienojumu centru visiem elektroniskajiem ID un digitālajiem pakalpojumiem. Šī vārteja kalpo vairāk nekā 90% no visiem iedzīvotājiem un tika izmantota 317 miljonus reižu 2021. gadā.
-
Mūsdienās ID vārtejai ir pieslēgti vairāk nekā 1000 digitālie pakalpojumi (publiskie un privātie). Pakalpojumi ietver pieteikšanos uz skolu, nodokļu maksāšanu, automašīnas iegādi, laulības vai uzņēmuma dibināšanu.
-
Norvēģija ir viena no vadošajām valstīm digitālo maksājumu jomā, izmantojot eID. Piemēram, vairāk nekā 75% (4,1 miljons) izmanto populāro digitālo maksājumu rīku Vipps.
Islande
-
95%, kas atbilst kritērijiem (13 gadus veci vai vecāki), ir eID viedtālruņa autentifikācijas lietotne vai ir eID karte, tostarp 75% cilvēku, kas vecāki par 75 gadiem
-
2021. gadā eID lietotāji autentificējās vairāk nekā 20 reizes mēnesī. Plaši tiek izmantots arī e-paraksts.
-
47% no tiem, kam ir autovadītāja apliecība, mobilā tālruņa seifā jau ir digitālā licence, kas ir derīga identifikācijas metode Islandē.
Itālija
-
Digitālajai identifikācijai Itālijā pašlaik lieto divus atsevišķus risinājumus: sabiedriskā digitālās identifikācijas sistēma , kurai 2022. gada septembrī bija 33 miljoni lietotāju, un elektroniskā identifikācijas karte, ko izmantoja 30,6 miljoni itāļu.
-
Pēdējos astoņos 2022. gada mēnešos sabiedriskā digitālās identifikācijas sistēma tika izmantots gandrīz 675 miljonus reižu, lai piekļūtu tādiem tiešsaistes pakalpojumiem kā nodokļu pakalpojumi un Covid sertifikāti.
-
2021. gada aprīlī izsludinātās stratēģijas “Italia 2026” mērķis ir stiprināt digitālās identitātes ieviešanu, lai līdz 2026. gadam sasniegtu 70 % pieaugušo iedzīvotāju saskaņā ar ES mēroga mērķiem.
Vācijas banku asociācija
-
Asociācija ir lielākā banku grupa Vācijā, kurā vairāk nekā 510 locekļi ir pārstāvēti ar vairāk nekā 15 000 filiāļu starpniecību, kas aptver visu mazumtirdzniecības klientu un uzņēmumu finanšu vajadzību klāstu.
-
Ir vairāk nekā 49 miljoni aktīvu kontu, kas ir saistīti ar krājbanku asociācijas dalībniekiem, un pagājušajā gadā vien darījumu apjoms bija aptuveni 3,38 miljardi eiro.
-
Izmantojot multibanku mobilo lietotni Sparkasse, Banku asociācija ir piegādājusi progresīvu risinājumu iedzīvotājiem, kuri vēlas veikt banku pakalpojumus viedtālrunī – lietotne tika novērtēta kā labākā vairāku banku lietotne Vācijā.
Ziemeļeiropas un Baltijas valstu eID projektu (NOBID) uzsāka Ziemeļvalstu Ministru padomes paspārnē. NOBID strādā pie eID risinājumu saskaņošanas astoņās Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs, lai realizētu pārrobežu piekļuvi digitālajiem pakalpojumiem visā reģionā. Pēc tam šī sadarbība tika paplašināta, lai kopīgi pieņemtu eIDAS regulu.
Pēc paziņojuma par aicinājumu veikt liela mēroga izmēģinājuma projektus saistībā ar gaidāmo ES digitālo identifikāciju, NOBID ir nolēmusi izmantot savu esošo infrastruktūru un sadarbības platformu, lai izveidotu spēcīgu konsorciju. Šajā konsorcijā mēs apvienojām spēkus arī ar dažām Eiropas lielākajām ekonomikām, Itāliju un Vāciju.