Konferences "Klikšķis bez barjerām," auditorija

Digitālās transformācijas procesā digitālā piekļūstamība kļūst par būtisku priekšnosacījumu kvalitatīvu un iekļaujošu pakalpojumu nodrošināšanai, vienlaikus izvirzot jaunus uzdevumus gan valsts pārvaldei, gan uzņēmumiem. Lai veicinātu izpratni un dalītos ar praktiskiem risinājumiem, 2026. gada 19. martā norisinājās Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētā konference “Klikšķis bez barjerām: digitālā piekļūstamība publiskajā un privātajā sektorā.” 

Konferencē tika uzsvērts, ka digitālā piekļūstamība Latvijā attīstās – pieaug organizāciju skaits, kas ievieš praktiskus risinājumus un var dalīties ar pieredzi. Diskusijās arvien lielāks uzsvars tika likts uz konkrētu darbību ieviešanu, nevis teorētiskām vadlīnijām. Konferencē piedalījās vairāk nekā 80 dalībnieki no valsts pārvaldes, privātā sektora un nevalstiskajām organizācijām. “Šogad īpaši redzam pāreju no teorijas uz praktisku ieviešanu – organizācijas jau dalās ar reāliem risinājumiem, nevis tikai vadlīnijām,” uzsver konferences organizators Pauls Puķītis no VARAM. 

Starptautisko pieredzi sniedza Gašpers Žubers no Slovēnijas Digitālās transformācijas ministrijas, uzsverot, ka piekļūstamība visefektīvāk darbojas, ja tā tiek iekļauta jau digitālo risinājumu izstrādes sākumā. Viņš akcentēja, ka lielākā daļa piekļūstamības problēmu ir vienkāršas, atkārtotas un savlaicīgi novēršamas, ja tiek nodrošināta gan izpratne, gan regulāra uzraudzība.  

Latvijas Mobilā Telefona Digitālā dizaina attīstības daļas vadītāja Inta Kozinda prezentēja uzņēmuma praktisko pieeju piekļūstamības ieviešanai, uzsverot, ka tā tiek integrēta ikdienas darbā un digitālo produktu izstrādē. Viņa iezīmēja arī turpmākos soļus piekļūstamības testēšanā, tostarp sadarbojoties ar vājredzīgiem lietotājiem, kā arī attīstot iekšējos risinājumus, lai piekļūstamība kļūtu par neatņemamu kvalitātes standartu. 

Savukārt Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule sniedza pārskatu par piekļūstamības risinājumiem kultūras sektorā, tostarp muzejos un citās kultūras iestādēs. Tika akcentēta nepieciešamība nodrošināt saturu dažādām sabiedrības grupām, izmantojot vieglo valodu, zīmju valodas tulkojumus un citus risinājumus gan klātienē, gan digitālajā vidē. 

Par piekļūstamības ieviešanu valsts pārvaldē stāstīja Valsts kancelejas tīmekļvietņu vienotās platformas projekta vadītāja Ineta Magone, uzsverot vienotas pieejas nozīmi valsts iestāžu tīmekļvietņu attīstībā. Vienotā platforma nodrošina kopīgu tehnisko pamatu, uz kura tiek veidotas valsts iestāžu mājaslapas, tādējādi veicinot arī piekļūstamības prasību konsekventu ieviešanu. Vienlaikus tika akcentēts, ka ar tehniskiem risinājumiem vien nepietiek – būtiska nozīme ir arī satura veidotāju kompetencei.  

Piekļūstamības eksperts Pēteris Jurčenko no “TURN Digital” pievērsās biežākajām problēmām digitālajās vidēs, uzsverot, ka aptuveni 87% tīmekļvietņu trūkst alternatīvo tekstu attēliem vai tie nav informatīvi. Tas nozīmē, ka neredzīgi lietotāji nesaņem būtisku informāciju par attēlu saturu, lai gan šos trūkumus bieži iespējams novērst ar vienkāršiem risinājumiem un automatizētiem rīkiem. 

Konferencē īpaša uzmanība tika pievērsta arī lietotāju pieredzei, tostarp cilvēku ar kognitīviem traucējumiem vajadzībām. Aleksandra Pavlovska un Pjotrs Atroščenkovs uzsvēra, ka šī lietotāju grupa bieži ir “neredzama,” un ka īpaši būtiska ir vienkārša un saprotama informācija par svarīgiem dzīves jautājumiem, piemēram, par veselību un sociālajiem pakalpojumiem. Tika akcentēts, ka informācijai jābūt pieejamai arī tajās platformās, kur lietotāji to patiesībā meklē, piemēram, sociālajos tīklos. 

Ar lietotāju pieredzi dalījās arī Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais, uzsverot piekļūstamības nozīmi digitālo pakalpojumu kvalitātē. Viņš norādīja, ka piekļūstama mājaslapa ir kvalitātes rādītājs, savukārt nepiekļūstams saturs bieži vien nav uzticams un nav izmantojams ar palīgtehnoloģijām, piemēram, ekrānlasītājiem.  

Konference veicināja arī savstarpēju tīklošanos – dalībnieki aktīvi iepazinās, diskutēja un dalījās ar savu pieredzi, stiprinot sadarbību starp publisko un privāto sektoru. 

Konferencē izskanējušās atziņas apliecina, ka digitālā piekļūstamība kļūst par neatņemamu kvalitatīvu pakalpojumu sastāvdaļu gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Tā nav tikai prasību izpilde, bet pieeja, kas palīdz veidot saprotamākus, lietotājam draudzīgākus un iekļaujošākus digitālos risinājumus. Konferences ieraksts pieejams ikvienam interesentam, veicinot zināšanu pieejamību arī pēc pasākuma. 

Konferences ieraksts:

Konference apliecina, ka piekļūstamība Latvijā no prasības kļūst par kvalitātes standartu, kas arvien vairāk tiek integrēts ikdienas praksē. 

Saistītas tēmas

Aktualitātes:
Digitālā piekļūstamība Digitālā transformācija Preses relīze