Lielā Talka Preses relīze
Aprites ekonomika, atkritumi, šķirošana

Sagaidot Latvijas 17. Lielo Talku, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija aicina iedzīvotājus iespēju robežās neradīt atkritumus, ieviešot aprites ekonomikas principus savos ikdienas paradumos.  

Latvijai līdz 2035. gadam ir jāpanāk, ka atkritumu poligonos tiek apglabāti ne vairāk kā 10 % gadā radīto sadzīves atkritumu. Tas ir ambiciozs, taču nebūt neiespējams mērķis. Attiecīgi visiem kopā ir jāstrādā, lai visos līmeņos lineāro ekonomiku aizstāj aprites ekonomikas principi, pagarinot vai piešķirot lietām jaunu dzīvi.  

Lineārā ekonomika paredz to, ka preces “dzīves cikls” aprobežojas vien no ražošanas, patēriņa un noslēgumā – atkritumu apglabāšanas. Aprites ekonomika paredz preces ražošanu, patēriņu, šķirošanu, savākšanu, pārstrādi, ražošanu u.t.t. Līdz ar to prece pēc tās izmantošanas kļūst par resursu, nevis atkritumu, kā rezultātā ilgu laiku nenonāk līdz atkritumu apglabāšanai poligonā.   

Jāapzinās, ka absolūti ikkatrs iedzīvotājs ir atkritumu radītājs, taču ieviešot jaunas prakses ikdienas gaitās, var ievērojami samazināt atkritumu daudzumu un to ietekmi uz vidi, piemēram, šķirojot. Taču pareiza atkritumu šķirošana nebūt nav vienīgais veids, kā samazināt apglabājamo sadzīves atkritumu apjomu. Pirms izmešanas iedzīvotāji aicināti pagarināt lietu dzīvi, tās labojot, pārizmantojot, atrast tām citu pielietojumu, atdot paziņām vai ziedot, ja tās ir labā stāvoklī. Savukārt izmešanas gadījumā aicinām lietot konkrētam atkritumu veidam atbilstošu konteineri. Par konteineriem un pārstrādes iespējām iedzīvotāji var jautāt savā pašvaldībā vai pie sava atkritumu apsaimniekotāja. Noderīgu informāciju par atkritumu šķirošanas un pārstrādes iespējām var gūt tīmekļvietnē šķiroviegli.lv. 

Visvienkāršāk ir ietekmēt tādus paradumus, kas rada plastmasas, pārtikas un tekstila atkritumus. Tā, piemēram, lai samazinātu vienreizlietojamu plastmasas maisiņu un iepakojumu atkritumus, iedzīvotāji ir aicināti uz veikalu ņemt līdzi savus, vairākkārt lietojamus maisiņus un piepildāmos traukus.  

Lai pēc iespējas mazāk radītu pārtikas atkritumus, pirms došanās uz veikalu var saplānot maltītes un sagatavot iepirkšanās sarakstu. Nepirkt vairāk kā nepieciešams un pagatavot maltīti tik daudz, cik spēj apēst. Jāņem vērā, ka 53 % no pārtikas atkritumiem Eiropas Savienībā rodas tieši mājsaimniecībās. Tā, piemēram, Latvijā 2020. gadā viens iedzīvotājs radīja 108,77 kg pārtikas atkritumu. Mērķis 2030. gadam ir panākt 76,14 kg atkritumu uz iedzīvotāju.  

Tekstila precēm ir viegli atrast jaunu pielietojumu, kā arī tās var ziedot un pārstrādāt. Taču arī iepērkoties, iedzīvotāji ir aicināti pārdomāt, vai jauna prece patiesi ir nepieciešama. 2018. gada dati rāda, ka vidēji viens Latvijas iedzīvotājs patērēja aptuveni 17 tekstila preces (12 jaunas un 5 lietotas), savukārt 2021. gadā – aptuveni 19 tekstila preces (14 jaunas un 5 lietotas). Diemžēl 2021. gadā atkritumu poligonos kopumā tika apglabātas 317 tonnas tekstila atkritumu.  

Iedzīvotāju iesaiste nebūt nav vienīgais faktors virzībā uz atkritumu samazināšanu, taču ļoti būtisks – tāpēc katram svarīgi saprast un apzināties savu atbildību, izdarot savas izvēles, iepērkoties, radot arvien mazākus atkritumu apjomus un radītos atkritumus pārdomāti šķirojot.