2025. gada 9. oktobrī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) organizētajā konferencē “Teritoriju attīstība klimata pārmaiņu laikmetā” nozaru ministriju, augstskolu, pašvaldību un plānošanas reģionu pārstāvji diskutēja par teritoriju attīstības jautājumiem klimata pārmaiņu kontekstā, vienlaikus uzsverot pašvaldību nozīmīgo lomu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās pasākumu plānošanā un īstenošanā.
VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša: „Klimata pārmaiņas vairs nav tāls nākotnes scenārijs – tās jau šodien ir mūsu realitāte, kas ietekmē cilvēku ikdienu, ekonomiku un drošību. Dažkārt vienā dienā varam piedzīvot visus četrus gadalaikus. Katrs no mums izjūt šo pārmaiņu sekas – arvien biežākas lietavas un plūdus, sausuma periodus un spēcīgas vētras.
Pašvaldībām ir būtiska loma, jo tieši tās spēj visātrāk reaģēt, kad iedzīvotājiem nepieciešama aizsardzība, palīdzība un ilgtspējīgi risinājumi. Šie risinājumi rodami gan inovācijās, gan ciešākā sadarbībā starp visām iesaistītajām pusēm. Svarīgi, lai ikviens projekts un lēmums tiktu vērtēts divējādi – kā ieguldījums klimata mērķu sasniegšanā un vienlaikus kā ieguldījums iedzīvotāju drošībā un dzīves kvalitātē.”
Konferences mērķis bija veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu par efektīvākajiem risinājumiem klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu pārvarēšanai vietējā līmenī. Diskusiju centrā bija jautājumi par to, kā pašvaldības — būdams pirmajā līnijā, kad iedzīvotājiem nepieciešama palīdzība — var visātrāk un lietderīgāk rīkoties, lai mazinātu riskus un stiprinātu kopienu noturību. Dalībnieki analizēja līdzšinējo pieredzi klimatneitrālas ekonomikas veidošanā, energokopienu attīstībā, infrastruktūras un komunālo pakalpojumu pilnveidē, kā arī identificēja turpmākās rīcības iespējas klimata politikas integrēšanai teritoriju attīstībā.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) pārstāve Eleonora Vesta (Eleanor West) iepazīstināja ar teritoriālo pieeju klimata politikas veidošanā un aicināja ņemt vērā katras teritorijas specifiku rīcību plānošanā. Teritoriju daudzveidība rada nepieciešamību atšķirīgai pieejai klimata politikas veidošanā, reālistisku mērķu uzstādīšanai un rīcībām klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem.
Konferences pirmajā daļā tika akcentēta teritoriālās pieejas nozīme klimata politikas īstenošanā un pašvaldību praktiskā pieredze ceļā uz noturīgām teritorijām. Dalībnieki ieguva ieskatu par VARAM pārziņā esošajiem Eiropas Savienības fondu atbalsta instrumentiem, aktuālajām klimata tendencēm un datu nozīmi lēmumu pieņemšanā. Savukārt otrajā daļā uzmanība tika pievērsta pašvaldību ikdienas darbam būtiskām jomām – aprites ekonomikai, energokopienām, infrastruktūrai un komunālajiem pakalpojumiem –, aplūkojot praktiskus risinājumus un turpmākās rīcības iespējas pašvaldību noturības stiprināšanai.
Konferences noslēgumā norisinājās paneļdiskusija, kas meklēja atbildi uz jautājumu - kā klimata pārmaiņas pārvērst iespējās līdzsvarotai teritoriju attīstībai un kāds atbalsts tam būtu nepieciešams. Diskusijā piedalījās Natālija Cudečka-Puriņa - Latvijas Universitātes Banku augstskolas profesore un Latvijas Zinātnes padomes eksperte sociālajās zinātnēs, Toms Akmentiņš - Talsu novada pašvaldības energopārvaldības vadītājs, Krista Pētersone - biedrības “Zaļā brīvība” eksperte, Rihards Āboltiņš - Latvijas Būvuzņēmēju apvienības projektu vadītājs. Diskusijas eksperti uzsvēra, ka klimata politika prasa gan pielāgošanos, gan aktīvus pasākumus klimata pārmaiņu mazināšanai, tomēr liela daļa risinājumu ir atkarīgi no resursu pieejamības. Diskusijā būtiski tika akcentēta pieredzes apmaiņas un sadarbības nozīme – gan starp pašvaldībām, gan ar uzņēmējiem, piemēram, veidojot publiskās un privātās partnerības projektus. Tāpat svarīgi ir nezaudēt fokusu uz datiem – strukturēta datu vākšana un analīze var kļūt par pamatu finansējuma piesaistei nākotnē. Kopumā konference apliecināja, ka ilgtspējīga teritoriju attīstība klimata pārmaiņu apstākļos balstās uz zinātni, datiem un sadarbību. Pašvaldības ir centrālais elements, kas var savienot telpiskās plānošanas, aprites ekonomikas un enerģētikas inovācijas, vienlaikus nodrošinot sabiedrības līdzdalību un noturību pret nākotnes izaicinājumiem.
Konference tika organizēta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), sadarbojoties ar Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales plānošanas reģioniem īstenotā Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.8. pasākuma projekta Nr. 6.1.1.8/1/24/I/001 “Pašvaldību un plānošanas reģionu speciālistu prasmju paaugstināšana klimatneitrālas ekonomikas un sociālekonomisko seku saistībā ar klimata pārmaiņām mazināšanas jautājumos” ietvaros.
Plašāk informācija par projektu pieejama: https://www.varam.gov.lv/lv/projekts/prasmes_klimata_parmainu_radito_risku_mazinasanai
Prezentācijas: