Vebināra ietvaros demonstrē izstrādāto bezmaksas ESG novērtēšanas rīku!

Jautājums

Atbilde

Vai ir nozare, kam nav jāveic ESG izvērtējums?

Tā gluži nevar pateikt. Atkarīgs no tā, kādas partnerības vai sadarbības jūs vēlaties veidot ar citiem uzņēmumiem un ko tie no jums sagaida. Lielajiem uzņēmumiem var būt obligātas ziņošanas prasības, kur jāveic būtiskuma izvērtējums obligāti (taču tas arī īsti nav nozaru griezumā, bet atkarīgs no uzņēmuma mēroga - darbinieku skaita un finanšu rādītājiem). Izpratnes veidošanas līmenī to būtu vismaz sākotnēji vēlams apzināties katram uzņēmumam. 

Vai ir jau labās prakses piemēri, kā nomērīt ESG ieguvumus 

Ja par tiem ieguvumiem, par kuriem sākumā runājām, - tie visdrīzāk būs uzņēmuma griezumā. Piemēram, efektivitātes uzlabošana. Finanšu jomā pagaidām nav tādu precīzu datu, piemēram, par cik procentpunktiem varētu mainīties procentu likmes vai tml. - bet ir piemēri, kur uzņēmumi ir ar ļoti izdevīgu procentu likmi piesaistījuši tieši "zaļo" finansējumu. 

Savukārt attiecībā uz vēlamajiem sasniedzamajiem rādītājiem - ir, piemēram, ar Parīzes nolīgumu savietojami emisiju samazināšanas rādītāji, kas būtu jāsasniedz; ir rādītāji, kas iekļauti Atalgojuma pārredzamības direktīvā, kas ļauj secināt, cik liela dzimumu atalgojuma plaisa vēl ir pieņemama, bet cik - vairs nē u.tml. 

Uz šo skatītos nevis kā uz vienu konkrētu vēlamo rezultātu, bet procesu. Ilgtspēja nav sprints, bet gan drīzāk maratons.

Kādas izmaiņas ESG rīkā ir veiktas, salīdzinot ar sākotnējo pilotprojektu?

Ir veikti vairāki uzlabojumi:

• Sākot jaunu novērtējumu, tiek saglabāti iepriekšējā novērtējuma dati un informāciju nav nepieciešams aizpildīt no nulles;
• Rīks ir papildināts ar skaidrojumiem, formulām, instrukciju video materiāliem, pievienota papildus informācija pie atvērta tipa jautājumiem

Reģistrējoties, vai laukā “Organizācijas darbības nozare” nav iespēja norādīt - cits, ja nozare nav minēta?

Nē, diemžēl nav. Ja nevar piemeklēt attiecīgo nozari, aicinām izvēlēties variantu: “Citi sabiedriskie, sociālie un individuālie pakalpojumi”.  

Vai daba kā klusā ieinteresētā puse vienmēr ir jāiekļauj ieinteresēto pušu novērtēšanā?

Ja uzņēmuma darbībai ir pietiekami būtiska saskare ar vides jautājumiem, tad būtu vēlams. Cita lieta, ka praksē šo ieinteresēto pusi visbiežāk pārstāvēs kādas organizācijas, kas jau var objektīvāk novērtēt, cik nozīmīga ir jūsu darbības ietekme uz vidi. No praktiskā viedokļa un pieredzes - šo "ieinteresēto pusi" ir vērts piefiksēt, lai neaizmirstu vēlāk paskatīties uz visiem attiecināmajiem ar vidi saistītajiem aspektiem. Tai pašā laikā sākuma posmos uzņēmumi arī nereti skatās nevis tieši uz ieinteresētajām pusēm, bet uz savu vērtības ķēdi plašāk (kas neizbēgami arī ietver vismaz daļu no ieinteresētajām pusēm), un tur jau iezīmējas, kas ir tie virzieni, kur tālāk detalizētāk jāskatās IRO faktori. 

Kā tiks nodrošināta rīka aktualitātes pēctecība? Kurš būs rīka turētājs/īpašnieks un veiks vajadzīgos uzturēšanas darbus? Ja 2025.gada beigās ir projekta noslēgums, bet šobrīd vēl tiek apspriesti atjauninātie ESRS, tad, visticamāk, būs nepieciešamas korekcijas piedāvātajā saturā. 

Šobrīd tiek plānots, ka pēc projekta beigām rīka uzturēšanu nodrošinās Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija (vadošais partneris). Ja tas mainīsies, informēsim projekta komunikācijas kanālos. Tā kā metodoloģija ir balstīta uz riska novērtēšanas pieeju (standard risk assessment approach), tā nemainīsies pat tad, ja atjaunotie ESRS prasīs mazāku detalizāciju.