Publicēts: 17.03.2020.

Sadaļa ir arhivēta. Informācija pēdējoreiz atjaunināta 2019. gada decembrī.

  • Tālrunis: 68 806 999
  • Darba laiks: P.- Pk. 9:00 - 17:00
  • Ir iespēja saņemt atbildi rakstiski uz Jūsu pasta adresi
  • Jautājumus un priekšlikumus aicinām iesūtīt arī rakstiski uz reforma@varam.gov.lv

Zvanu centrs ir izveidots, lai:

  • informētu iedzīvotājus par ministrijas īstenoto vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo reformu;

  • atbildētu uz aktuāliem jautājumiem;

  • kā arī uzklausītu viedokļus un ieteikumus.

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes:

  • Kādas izmaiņas būs iedzīvotājiem saistībā ar dokumentu maiņu, kur norādīta adrese?
    Pēc pašvaldību reformas nebūs nepieciešams speciāli mainīt dokumentus, jo elektroniskajās sistēmās viss tiks nomainīts automātiski. Citos dokumentos to varēs darīt tad, kad būs kāds cits iemesls konkrēto dokumentu mainīt – ja tam beidzas derīguma termiņš vai tamlīdzīgi. Piemēram, iedzīvotāji varēs saglabāt esošās zemesgrāmatas apliecības, pēc jaunām dodoties gadījumā, ja rastos tāda nepieciešamība (piemēram, veicot kādus darījumus ar nekustamo īpašumu). Tāpat tas notika arī iepriekšējā pašvaldību reformā.

 

  • Vai pašvaldību reforma ietekmēs uzņēmējdarbības atbalsta organizēšanu, piemēram, biznesa inkubatoru darbību?
    Biznesa inkubatoru darbība ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kompetencē, kas arī plāno un nosaka biznesa inkubatoru sniegto pakalpojumu klāstu. Taču, ņemot vērā, ka uzņēmējdarbība ir būtisks priekšnoteikums reģionu izaugsmei, tad paralēli pašvaldību reformai VARAM izstrādājusi arī Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam, kuras paredz vairākus instrumentus pašvaldībām uzņēmējdarbības vides uzlabošanai reģionos. Piemēram, rīkus infrastruktūras attīstībai uzņēmējdarbības atbalstam, uzņēmējdarbības atbalsta komplekta izveidei pašvaldībās, mājokļu pieejamības darbaspēkam veicināšanai reģionos, reemigrācijas atbalsta pasākumiem u.c. Tādējādi plānots, ka šo atbalsta pasākumu rezultātā iedzīvotājiem būs lielākas darba un mobilitātes iespējas, savukārt uzņēmējiem – pieejama nepieciešamā uzņēmējdarbības infrastruktūra, mazāks birokrātiskais slogs un pieejams atbalsts uzņēmuma un inovāciju attīstībai.

 

  • Kādas būs iedzīvotāju iespējas aizstāvēt savas intereses jaunajās pašvaldībās?
    Iedzīvotājiem ir un arī pēc reformas būs dažādas iespējas līdzdarboties pašvaldības darbā. Piemēram, šobrīd likumā “Par pašvaldībām” noteikts, ka novada pašvaldības dome pagasta vai pilsētas pārvaldes
    darbības koordinēšanai var izveidot teritoriālo komiteju, iesaistot tajā attiecīgā pagasta vai pilsētas iedzīvotājus, tādā veidā nodrošinot šo teritoriju iedzīvotāju interešu aizstāvību novadā. Arī jaunajā likumā
    tiek plānots turpināt iespēju pašvaldībai veidot iedzīvotāju konsultatīvās padomes, caur kurām var veicināt iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību. Tāpat jaunajā likumā  “Par pašvaldībām” tiek plānots noteikt
    pašvaldībām tiesības izveidot līdzdalības budžetu, caur kuru iedzīvotāji varēs tieši lemt par publisko līdzekļu izlietošanu savā pašvaldībā.

 

  • Kāda būs pašvaldību reformas virzība 2020. gadā?
    2020. gadā turpināsies Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojekta izskatīšana Saeimā otrajā un trešajā lasījumā. Lai jaunais pašvaldību iedalījums stātos spēkā 2021. gadā un jaunās domes varētu darbu uzsākt 2021. gada 1. jūlijā, Saeimai likums būtu jāpieņem līdz 2020. gada jūnijam.
    Vienlaikus VARAM sadarbībā ar citām nozaru institūcijām strādās pie dažādu normatīvo aktu izstrādes, kas saistīti ar izmaiņām pašvaldību iedalījumā – piemēram, Ministru kabineta (MK) noteikumiem par mērķdotāciju piešķiršanu pašvaldību apvienošanās projektu un attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, robežu noteikšanas kārtību u.c.
    Tāpat paralēli reformai tiek plānoti atbalsta pasākumi reģionu attīstībai, viens no tiem ir investīciju programma autoceļu attīstībai.

 

  • Kādas priekšrocības būs novadiem, kuros apvienotas pilsēta ar lauku teritorijām?
    Tendences citās valstīs parāda, ka lielāku izaugsmes potenciālu un labākus rezultātus uzrāda pilsētreģioni. Tas skaidrojams ar attīstības centros esošā potenciāla iespējām (iedzīvotāju skaits, infrastruktūra, izglītības iespējas) mērķtiecīgai privāto investīciju piesaistei, kas var nodrošināt teritorijas ekonomisko pašpietiekamību. Šādi tiks veicināta līdzsvarota visas valsts teritorijas attīstība un inovācijas.
    Reformas rezultātā tiks novērstas pašreizējās pretrunas starp pilsētu un ap tām esošo lauku vai mazpilsētu pašvaldībām, ap attīstības centriem veidojot funkcionālās teritorijas un to ietvaros nodrošinot noteiktu pakalpojumu grozu (izglītība, sabiedriskais transports, primārā medicīnas aprūpe, valsts institūciju pakalpojumi).

 

  • Kādēļ šobrīd tiek ierobežota pašvaldību plānošanas dokumentu izstrāde?
    Lai izvairītos no pašvaldību budžeta līdzekļu ieguldīšanas jaunu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē pirms stājas spēkā jaunais administratīvi teritoriālais iedalījums, saskaņā ar likumprojektu
    “Grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā” laika posmā no 2020. gada 1. jūnija tiek ierobežota jaunu Teritorijas attīstības plānošanas likuma 20.panta 1.-3.punktā noteikto teritorijas attīstības
    plānošanas dokumentu, t.i., pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, attīstības programmas un teritorijas plānojuma izstrāde. Tas nozīmē, ka izstrādē esošos plānošanas dokumentus pašvaldības dome
    ir tiesīga apstiprināt līdz minētajam termiņam.  Savukārt pēc noteiktā termiņa izstrāde turpināma kontekstā ar jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu, un attiecīgo plānošanas dokumentu apstiprinās
    jaunizveidotās pašvaldības dome, kas tiks ievēlēta 2021. gada pašvaldību vēlēšanās. Likumprojekts nav attiecināms uz pašvaldības teritorijas plānojuma grozījumiem, lokālplānojumiem vai to grozījumiem,
    detālplānojumiem un tematiskajiem plānojumiem.
    Papildus ministrija pašvaldību reformas ietvaros ir paredzējusi valsts budžeta līdzfinansējumu jaunizveidojamo novadu teritorijas attīstības plānošanas dokumenta projekta izstrādei, kas kalpos par pamatu
    jaunizveidotās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādei.

 

  • Kādi ir pašreizējā administratīvi teritoriālā iedalījuma trūkumi?
    2013. gadā tika veikts 2009. gada pašvaldību reformas izvērtējums, secinot, ka ir izveidota iedzīvotāju skaita ziņā ļoti neviendabīga novadu pašvaldību sistēma, kas kavē publiskās pārvaldes pilnveidi. Tika izveidoti vairāki novadi, kuros nav spēcīgu attīstības centru vai kas jau sākotnēji neatbilda novadu veidošanas kritērijiem, apgrūtinot līdzsvarotu reģionālo attīstību. Vairākām mazajām pašvaldībām ir nepietiekama nodokļu ieņēmumu bāze un kapacitāte, lai patstāvīgi realizētu savas autonomās funkcijas, veiktu efektīvu pārvaldi, kā arī koncentrētu finanšu līdzekļus infrastruktūras projektu attīstībai.
    Pašreizējās reformas rezultātā ir plānots veidot līdzsvarotāku pašvaldību iedalījumu, kur tiek radīti labāki priekšnosacījumi tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem.

 

  • Kāpēc administratīvi teritoriālais iedalījums ir būtisks?
    Administratīvi teritoriālajam iedalījumam ir pakārtots valsts pārvaldes teritoriālo iestāžu izvietojums un sniegtie pakalpojumi – ceļu tīkls un sabiedriskais transports, komunālie pakalpojumi, izglītības iestādes u.c. Pašreizējais pašvaldību iedalījums nesniedz skaidru priekšstatu par to, kur un kādi atsevišķu pašvaldību pakalpojumi iedzīvotājiem tiek sniegti. To norādījusi arī Valsts kontrole, uzsverot, ka tikai ar valsts teritoriālās struktūras sakārtošanu iespējamas arī pārējās valstiski nozīmīgās reformas, piemēram, veselības aprūpē, izglītībā un citās jomās. Administratīvi teritoriālā reforma ieviesīs vairākas pārmaiņas, kas labvēlīgi ietekmēs pašvaldību veiktspēju.

 

  • Vai pilsētas, kuras tiks apvienotas ar novadiem, zaudēs pilsētas statusu?
    Nē, pilsētas, kuras tiks apvienotas ar novadiem, pilsētas statusu nezaudēs. Tāpat kā pašlaik, arī pēc reformas novadus veidos divu veidu teritoriālās vienības – novada pilsētas un pagasti.
    Latvijā jau šobrīd ir vairāki novadi ar vairāk nekā vienu pilsētu, kuras savu statusu ir saglabājušas, arī iekļaujoties lielākā novadā. Piemēram, Talsu novadā ietilpst Talsu, Sabiles, Valdemārpils
    un Stendes pilsētas un 14 pagasti. Turklāt līdz ar administratīvi teritoriālo reformu plānots pilsētas statusu piešķirt arī diviem ciemiem – Koknesei un Iecavai.

 

  • Kādi ir pašvaldību izveides kritēriji Pierīgā? Sadrumstalotais pašvaldību iedalījums Pierīgā kavē saskaņotu teritorijas pārvaldību un attīstības plānošanu. Tas ir būtiski gan kvalitatīvas dzīves vides nodrošināšanai iedzīvotājiem, gan radot iespējas stiprināt Rīgu un Pierīgu kā valsts ekonomiskās aktivitātes dzinējspēku.
    Ar efektīvāku publisko resursu izmantošanu un pašvaldību funkciju nodrošināšanu, Pierīgas novadiem ir iespējas radīt darbavietas un piesaistīt investīcijas, lai vienas pašvaldības ietvaros veidotos gan industriālās, gan dzīvojamās zonas. Tāpēc Pierīgas novadiem papildus tiek izvirzīts atsevišķs kritērijs - iedzīvotājs skaits novadā nedrīkst būt mazāks par 15000. Savukārt kritērijs par reģionālās vai nacionālās nozīmes attīstības centra iekļaušanu novadā uz Pierīgu neattiecas.

 

  • Vai pēc reformas apvienotajām pašvaldībām tiks nodotas jaunas funkcijas?
    Reformas ietvaros nav plānots pašvaldībām deleģēt papildu funkcijas. Sagaidāms, ka reformas rezultātā visas pašvaldības spēs patstāvīgi īstenot tām jau noteiktās funkcijas. VARAM ir apkopojis pavisam 111 uzdevumus, kas ir pašvaldību atbildībā, un tās ir noteiktas ne tikai likumā “Par pašvaldībām”, bet arī citos normatīvajos aktos. Piebilstams, ka šobrīd VARAM strādā pie jauna likuma “Par pašvaldībām”, kur tostarp plānots precīzāk un atbilstoši mūsdienu terminoloģijai definēt pašvaldību kompetences.

 

  • Kā pašvaldību reforma īstenota Lietuvā un Igaunijā?
    Gan Lietuvā, gan Igaunijā tāpat kā Latvijā šobrīd ir viena līmeņa pašvaldības. Vēlētu apriņķa pašvaldību tajās nav. Lietuvā un Igaunijā apriņķos – reģionālajā teritoriālajā ietvarā – noteiktos jautājumos sadarbojas un savu darbību koordinē valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijas.
    Lietuvā pašvaldības reformu rezultāts bija pamatā juridisks, nevis teritoriāls. 1994. gadā no 581 pašvaldības tika izveidotas 56 vietvaras, apvienojot rajona pašvaldību un vietējo pašvaldību funkcijas
    un izpildot tās rajonos un valsts lielākajās pilsētās. Attiecīgi arī daļa Lietuvas pašvaldību ir palikušas rajonu mērogā.
    Igaunijā 2017. gadā no 213 pašvaldībām tika izveidotas 79 pašvaldības. Kā rekomendējošais iedzīvotāju skaits pašvaldībā tika noteikts 11 000, tomēr pēc reformas kritēriju nesasniedza 51 pašvaldība.
    Likuma noteiktais kritērijs bija ne mazāk kā 5000 iedzīvotāji teritorijā, bet arī šo kritēriju nesasniedza 15 pašvaldības. Lai kompensētu nevienmērīgi izveidoto teritoriālo strukturējumu, daļu jautājumu pašvaldībām
    jāizpilda kopā – 15 rajonu (apriņķu) administratīvajās teritorijās.

 

  • Kādēļ pašvaldības tiek veidotas ap reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centriem?Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam ir noteikti reģionālās (21) un nacionālās (9) nozīmes attīstības centri, ap kuriem koncentrējas ekonomiskā attīstība, darbavietas, pakalpojumu infrastruktūra, tādējādi kalpojot par būtisku dzinējspēku reģionu attīstībai. Izvērtējot 2009.gada reformu, pētnieki rekomendē pašvaldību iedalījumu veidot ap šiem centriem, lai nodrošinātu racionālu publisko pakalpojumu un infrastruktūras plānošanu un izvietošanu. Tāpēc arī šobrīd pašvaldību reforma tiek plānota sasaistē ar attīstības centriem, lai nodrošinātu vienmērīgu valsts attīstību un mazinātu reģionālās atšķirības. Noslēdzoties reformai, plānots reģionālās un nacionālās nozīmes attīstības centru lomu spēcināt un atbalstīt arī nākamajā ES fondu plānošanas periodā.

 

  • Kad notiks nākamās tikšanās ar iedzīvotājiem?
    Šajā nedēļā paredzētas vairākas tikšanās ar iedzīvotājiem Pierīgā un Latgalē, kurās piedalīsies gan ministrs Juris Pūce, gan citi ministrijas pārstāvji. Aktuālā informācija par nākamajām tikšanās reizēm tiek regulāri publicēta ministrijas mājaslapā, sadaļā “Administratīvi teritoriālā reforma”.

 

  • Kādam mērķim tiks izmantoti reformas rezultātā ietaupītie līdzekļi?
    Pēc Latvijas Bankas aprēķiniem, koncentrējot pašvaldību pakalpojumu sniegšanu iedzīvotāju skaita ziņā lielākās administratīvi teritoriālajās vienībās, potenciālais budžeta līdzekļu ietaupījums varētu sasniegt līdz pat 189 milj.EUR.
    Ietaupītie līdzekļi paliks pašvaldību rīcībā, ko tās varēs izmantot pašu izvēlētām prioritātēm un pašvaldību sniegto pakalpojumu klāsta vai to kvalitātes uzlabošanai.

 

  • Vai jaunajām pašvaldībām ir paredzēts pārejas periods?
    Pēc likumprojekta «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums» izskatīšanas un pieņemšanas Saeimā (plānots 2020.gadā), paredzēts, ka pašvaldībām būs aptuveni gads, lai sagatavotos apvienošanās procesam un pilnveidotu savu darbību.
    Šim mērķim ministrija paredzējusi gan finansējumu novadu apvienošanās projektu un plānošanas dokumentu izstrādei jaunajiem novadiem, kā arī vienreizējai dotācijai papildu izmaksu segšanai, gan metodisku atbalstu pašvaldībām apvienošanās procesā un pārvaldes organizēšanā lielākos novados. Pēc pašvaldību vēlēšanu noslēguma jaunās pašvaldību domes apvienotajos novados darbu uzsāks 2021.gada 1.jūlijā.

 

  • Kādēļ Saeima izveidojusi speciālu komisiju reformas izskatīšanai?
    Š.g. 7. novembrī Saeima 1. lasījumā atbalstīja Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumprojektu, paredzot arī priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
    Lai atvieglotu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas darbu, kurā pašlaik lielu darba laika daļu aizņem pašvaldību reformas jautājumi, deputāti lēma izveidot speciālu komisiju, kura izskatīs šo likumprojektu un citus ar pašvaldību reformu un tās īstenošanu saistītos likumprojektus un jautājumus, tādējādi nekavējot arī citu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai skatāmu jautājumu virzību. Saeimas kārtības rullis paredz, ka atsevišķu likumdošanas uzdevumu veikšanai parlaments var izveidot speciālas komisijas. Paredzēts, ka komisija savu darbību veiks līdz visu ar pašvaldību reformu un ar to saistīto likumprojektu izskatīšanai.

 

  • Kā reforma ietekmēs skolu tīklu?
    Latvijā vērojama izglītības kvalitātes atšķirība starp skolēnu mācību sasniegumiem lauku un pilsētu skolās, un, kā secina Latvijas banka, skolas efektivitāti nosaka tās lielums, nevis atrašanās vieta.
    Savukārt pašvaldību budžeta izdevumu uz vienu izglītojamo atšķirības starp lielākajiem un mazākajiem izdevumiem ir pat trīs reizes.
    Lielāku pašvaldību izveide mazinās pašvaldību savstarpējo konkurenci par izglītojamajiem un radīs papildu iespējas izglītības reformai. Viens no valdības apstiprinātajiem novadu izveides kritērijiem
    ir vismaz viena perspektīva vidusskola, to šobrīd turpina vērtēt Saeima. Sakārtojot skolu tīklu un nodrošinot optimālu skolēnu skaitu, paaugstināsies izglītības kvalitāte un būs iespēja nodrošināt
    konkurētspējīgu noslodzi pedagogiem.

 

  • Kā tiks mazināta iedzīvotāju aizplūšana no laukiem?
    Iedzīvotāju pārcelšanās uz pilsētām saistīta ar darba iespēju trūkumu reģionos, un tas ir viens no galvenajiem iemesliem iedzīvotāju skaita samazinājumam laukos.
    Lai iedzīvotājiem radītu darba iespējas pašvaldībā, kurā viņi dzīvo, ir nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbību.
    Lielākas pašvaldības ar lielāku budžetu varēs investēt infrastruktūras attīstībā, kā arī īstenot atbalsta pasākumus iedzīvotāju piesaistei (mājokļa programma, stipendijas speciālistiem u.c.), tādā veidā veicinot investoru interesi par darbavietu radīšanu konkrētā pašvaldībā.

 

  • Kā tiks veicināta sociālo pakalpojumu pieejamība?
    Pašreiz normatīvie akti nosaka, ka uz katriem 1000 iedzīvotājiem jābūt vismaz 1 sociālā darba speciālistam.
    Ja iedzīvotāju skaits teritorijā pārsniedz 3000, tad sociālajā dienestā strādā ne mazāk kā 3 sociālā darba speciālisti – sociālais darbinieks darbam ar ģimenēm un bērniem, sociālais darbinieks darbam ar pilngadīgām personām un sociālās palīdzības organizators.
    Tāpēc lielākā novadā būs iespēja attīstīt sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības grozu, to padarot pieejamāku un kvalitatīvāku.

 

  • Kā novadu robežu maiņa uzlabos dzīvi reģionos?
    Administratīvi teritoriālais iedalījums ir būtisks, jo uz tā pamata tiek organizēti arī valsts pārvaldes pakalpojumi pašvaldībās. Pašvaldībām jādarbojas kā pārmaiņu līderiem reģionos, rūpējoties par uzņēmējdarbības vides attīstību un pakalpojumu efektivitāti.
    Lai stiprinātu pēc reformas izveidoto pašvaldību kapacitāti, turpmākajos gados paredzēts ES fondu finansējums vairāk nekā 900milj. EUR apmērā ar mērķi mazināt reģionālās attīstības atšķirības
    un atbalstīt konkurētspējīgus projektus reģionos, kas vērsti uz uzņēmējdarbības, pakalpojumu un pašvaldību kapacitātes attīstību.

 

  • Kā mazo novadu iedzīvotāji nodrošinās sev pārstāvniecību apvienotajos novados?
    Līdz ar pašvaldību reformu tiek piedāvāts palielināt deputātu skaitu jaunajos novados. Jāņem vērā, ka deputāti pašvaldībās netiek ievēlēti no konkrētām teritorijām (Latvijā nav mažoritāras vēlēšanu sistēmas), un ievēlēt var jebkuru kandidātu, kam izdodas pārliecināt pietiekamu vēlētāju skaitu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka iedzīvotājiem svarīgi, ka pašvaldība pagastos nodrošina pakalpojumus tuvāk iedzīvotājiem, kā arī ir labs pārvaldnieks, kas pārzina pagastā notiekošo un vajadzības. Starpvēlēšanu laikā iedzīvotāji var līdzdarboties pašvaldības darbā caur konsultatīvajām padomēm, biedrībām un citiem līdzdalības veidiem, un šis ir jautājums, kam reformas gaitā arī tiek pievērsta uzmanība.

 

  • Kā iespējams iepazīties administratīvi teritoriālā iedalījuma karti?
    Ar jauno administratīvi teritoriālā iedalījuma karti ir iespējams iepazīties ministrijas mājaslapā www.varam.gov.lv sadaļā “Administratīvi teritoriālā reforma” pie informatīvajiem materiāliem.

 

  • Kāpēc pašvaldību reforma notiek tagad?
    Ņemot vērā valsts teritorijas nevienmērīgo ekonomisko izaugsmi un demogrāfiskās situācijas radītos izaicinājumus, pašvaldību reforma ir viena no valdības deklarācijā izvirzītajām prioritātēm. Jau 2013.gadā ziņojumā par iepriekšējās reformas izvērtējumu secināts, ka 2009.gadā tika izveidota ļoti neviendabīga pašvaldību sistēma, kas nenodrošina līdzvērtīgas iespējas ekonomiskajai attīstībai un iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, un sniegti ieteikumi teritoriālā iedalījuma pilnveidei. Atbilstoši Saeimas š.g. 21.marta lēmumam reformu pabeigt līdz 2021.gadam, ministrija veic nepieciešamos sagatavošanās soļus un nodrošina reformas virzību, konsultējoties ar pašvaldībām, veicot sabiedrisko apspriešanu un izstrādājot normatīvos aktus, lai šo mērķi sasniegtu.

 

  • Vai reformas rezultātā novadu attālākajās teritorijās neradīsies nomales efekts?
    Reģionos galvenais iedzīvotāju skaita samazinājums ir bijusi emigrācija, kas ir cieši saistīta ar darba iespējām. Plānojot pašvaldību teritoriju attīstību ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem, tiks radītas iespējas pilnvērtīgāk izmantot teritoriju potenciālu un nākotnē mazinātu emigrāciju. Būtiski ir arī stiprināt vietējo kopienu pilsonisko apziņu (piemēram, veidojot biedrību, apkaimes kopienu, konsultatīvo padomi u.tml.), ar kuru palīdzību iedzīvotāji var iestāties par labāku dzīves kvalitāti savas dzīvesvietas tuvumā. Sevišķi svarīgi tas būs lielajos novados, tādēļ paralēli reformai ministrija izstrādā arī jaunu pašvaldību likumu, paredzot pašvaldībām papildu iespējas iedzīvotāju līdzdalības veicināšanai.

 

  • Kā tiks risināts pašvaldību saistību jautājums, tām apvienojoties?
    Pēc reformas visu apvienoto pašvaldību īpašumus, kā arī saistības (piemēram, ES fondu projektos) pārņems jaunais novads. Saskaņā ar Finanšu ministrijas un Valsts kases publiski pieejamo informāciju, visas Latvijas pašvaldības ir uzņēmušās saistības atbilstoši normatīvajos aktos atļautajam saistību apmēram. Paredzams, ka jaunajos novados, koncentrējoties finanšu līdzekļiem un arī cilvēkresursiem, pašvaldībām būs kapacitāte gan norēķināties par esošajām saistībām, gan nodrošināt līdzfinansējumu jaunu investīciju piesaistei.

 

  • Salīdzinot ar kaimiņiem, mūsu novadā viss attīstās, kāpēc mums jāapvienojas?
    Latvijā iedzīvotāju skaits diemžēl turpina samazināties, un nekas neliecina par to, ka notiks demogrāfiskais izrāviens. Tāpēc, pašvaldību funkciju apjomam nemainoties, pieaugs pašvaldību uzturēšanas izdevumu īpatsvars. Šobrīd Latvijā ir ļoti dažādas pašvaldības ar dažādu iedzīvotāju skaitu un dažādu rocību. Reforma ir nepieciešama, lai mazinātu atšķirības starp pašvaldībām un
    lai iedzīvotājiem visā Latvijā būtu iespējas saņemt kvalitatīvus pakalpojumus. Iedzīvotāju interesēs ir plānot teritoriju ap reģionālās un nacionālās nozīmes centriem,
    tādējādi mazinot arvien pieaugošo plaisu starp laukiem un pilsētām.

 

  • Kādas ir administratīvi teritoriālās reformas izmaksas?
    2019. gadā reformas sagatavošanai (socioloģisko pētījumu un ekspertu atzinumu sagatavošanai, izbraukumu konsultāciju ar pašvaldībām un iedzīvotāju līdzdalības nodrošināšanai, sabiedrības informēšanai) paredzēti 500 tūkst. EUR. Nākamgad finansējums 1,1milj. EUR apmērā paredzēts reformas pabeigšanas organizatoriskajiem izdevumiem, kā arī pašvaldībām reformas īstenošanas līdzfinansēšanai (novadu administratīvās struktūras projektu izstrādei un attīstības plānošanas dokumenta projekta izstrādei jaunajiem novadiem). 2021. gadā vairāk nekā 8 milj. EUR paredzēti, lai līdzfinansētu novadu administratīvās struktūras un attīstības plānošanas projektu izstrādi, kā arī vienreizējai dotācijai jaunveidojamajiem novadiem papildu izdevumu segšanai (piemēram, veidlapu, plākšņu nomaiņai u.tml.).

 

  • Kā pašvaldības pēc reformas īstenos savas funkcijas?
    Saskaņā ar likumu „Par pašvaldībām” pašvaldībām ir noteiktas daudzas autonomas funkcijas, kas skar, piemēram, izglītības un veselības aprūpes pieejamības nodrošināšanu, komunālo pakalpojumu organizēšanu u.c. Pašreizējā situācijā vērojams, ka 57 gadījumos pašvaldības savas funkcijas deleģē citiem. Arī pēc reformas šīs funkcijas saglabāsies pašvaldību kompetencē, taču reformas mērķis ir izveidot tādas administratīvas teritorijas, kuras patstāvīgi spētu izpildīt tām likumos noteiktos uzdevumus, tādējādi iedzīvotājiem radot pārliecību par savas pašvaldības darbotiesspēju.

 

  • Kāpēc nepieciešams veidot lielas pašvaldības?
    Lai visā Latvijā, īpaši ārpus Lielrīgas, veidotos privātā sektora darba vietas uzņēmumos, ir nepieciešamas lielākas pašvaldības ar lielāku budžetu, lielu iedzīvotāju skaitu un lielākām iespējām pakārtot nepieciešamo infrastruktūru atbilstoši uzņēmēju vajadzībām. Pašreiz daļa pašvaldību, uzturot plaši sazarotu publisko pakalpojumu tīklu nelielam iedzīvotāju skaitam, nespēj sabalansēt pakalpojumu izmaksas attiecībā
    pret kvalitāti un piesaistīt investorus un privātos uzņēmējus savas teritorijas izaugsmei. Pašvaldību reformas mērķis ir veidot viendabīgāku pašvaldību iedalījumu visā valstī, domājot par valsts attīstību kopumā.

 

  • Kā pašvaldību reforma ietekmēs citas valsts pārvaldes reformas?
    Iedzīvotāju interesēs ir veidot skaidri pārskatāmu valsts pārvaldes iestāžu darbību neatkarīgi no tā, vai pakalpojumu sniedzējs ir pašvaldība vai kāda cita valsts pārvaldes institūcija. Savlaicīgi īstenojot pašvaldību reformu, būs iespējams uzlabot pakalpojumu kvalitāti citās nozarēs, piemēram, izglītībā vai veselības aprūpē. Apvienojot pašvaldības, būtiski samazināsies administratīvais un birokrātiskais slogs visai valsts pārvaldes sistēmai, vienlaikus būtiski uzlabojot sadarbību un savstarpējo uzticēšanos starp pašvaldībām un valsts iestādēm, nevalstisko sektoru, uzņēmējiem u.tml.

 

  • Kā pašvaldību centralizācija sekmēs valsts aizsardzību?
    Spēcīgas pašvaldības spēj labāk sagatavoties dažāda veida krīžu pārvarēšanai un efektīvāk koordinēt dažādus aizsardzības pasākumus. Reformas rezultātā optimizētie pašvaldību resursi atvieglotu savstarpējo koordināciju un komunikāciju situācijās, kad būtu nepieciešama pašvaldību iesaiste, piemēram, Nacionālo bruņoto spēku veicamo uzdevumu izpildei.

 

  • Vai reformas rezultātā necietīs izglītības pieejamība?
    Izglītības nodrošināšana ir viena no būtiskākajām pašvaldību autonomajām funkcijām, kam pašvaldības tērē visapjomīgāko daļu sava budžeta – ap 40%. Jau šobrīd pašvaldības savstarpēji sadarbojas izglītības pakalpojumu nodrošināšanā, un skolēnu plūsma galvenokārt notiek uz tām izglītības iestādēm, kas atrodas attīstības centros. Pašvaldību apvienošanās rezultātā būs iespēja optimizēt pašvaldības institūciju darbību gan izmaksu, gan kvalitātes ziņā, jo, palielinoties iedzīvotāju skaitam pašvaldībā, izglītības uzturēšanas izdevumi uz vienu iedzīvotāju samazinās. Turklāt spēcīga un perspektīva vidusskola ir viens no jauno novadu izveides kritērijiem.

 

  • Kā reforma nodrošinās vienmērīgu valsts attīstību arī ārpus administratīvajiem centriem?
    Reformas rezultātā pilsētas ar savu kapacitāti spēs atbalstīt lauku teritorijas. Jau šobrīd daudzi lauku teritorijās dzīvojošie dodas strādāt un saņem pakalpojumus tuvākajās pilsētās.
    Rezultātā nodokļi nonāks pašvaldībā, kur iedzīvotāji gan dzīvo, gan strādā. Pašvaldībai, kas saimnieko atbildīgi, būs jārūpējas par līdzsvarotu savas teritorijas attīstību, domājot gan par centrā, gan par lauku teritorijās dzīvojošajiem.

 

  • Kā mainīsies ES fondu ieviešana pašvaldībās?
    Pašvaldību budžets ir viens no ES fondu apguvi ietekmējošiem faktoriem, jo pašvaldības ar lielāku budžetu var nodrošināt nepieciešamo priekšfinansējumu un līdzfinansējumu, īstenojot ES fondu projektus. Arī lielāks iedzīvotāju skaits pozitīvi ietekmē ES fondu aktivitāšu realizāciju, kas saistāms ar pašvaldības administratīvās kapacitātes pieaugumu un kvalificētu cilvēkresursu pieejamību.

 

  • Kāda ir pašreizējā reformas virzība?
    Atbilstoši Saeimas š.g. 21. marta lēmumam, VARAM ir sagatavojusi konceptuālo ziņojumu par administratīvi teritoriālo iedalījumu, kas MK tika apstiprināts 17. septembrī. Vienlaikus VARAM strādā pie Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma jaunās redakcijas, lai to līdz 21. novembrim iesniegtu MK un līdz 1. decembrim – Saeimā. Tāpat paralēli noris darbs pie grozījumiem likumos, ko skar novadu reforma, piemēram, Republikas pilsētas un novada domes vēlēšanu likums, Teritorijas attīstības plānošanas likums u.c.

 

  • Vai reforma nemazinās iedzīvotāju pārstāvniecību ārpus novada centra?
    Reformas piedāvājumā tiek rosināts palielināt deputātu skaitu jaunveidojamo novadu pašvaldībās, lai pārstāvjiem no jebkuras novada teritorijas sniegtu iespēju tikt ievēlētiem. Vienlaikus kopējais pašvaldību deputātu skaits valstī samazināsies. Jau šobrīd Latvijā ir novadi, kur apvienojusies pilsēta un lauku teritorijas, un domēs lielākoties ir ievēlēti gan pārstāvji no pilsētas, gan no pagastiem. Papildus jāuzsver, ka iedzīvotāju iesaistīšana ir iespējama ne tikai caur vēlēšanām, bet arī, piemēram, veidojot katra pagasta iedzīvotāju konsultatīvo padomi vai līdzdalības budžetu, kur iedzīvotāji var lemt, kam tērēt kādu noteiktu daļu no budžeta.

 

  • Vai tiks domāts par ceļu remontiem?
    VARAM šobrīd sadarbībā ar “Latvijas Valsts ceļiem” un Satiksmes ministriju ir sagatavojusi pieteikumu programmai reģionālo ceļu sakārtošanai, kā prioritāti izvirzot ceļus uz jaunajiem administratīvajiem centriem. Plānots, ka turpmākajos trīs gados reģionālo ceļu sakārtošanā tiks ieguldīti aptuveni 300 miljoni eiro. Pašvaldībām būs būtiska loma, nosakot prioritāri sakārtojamo ceļu posmus.

 

  • Vai manā pagastā paliks kultūras nams / bibliotēka?
    Līdzšinējā prakse Latvijas pašvaldībās rāda, ka lauku pagastos tiek saglabātas bibliotēkas, kultūras nami, pagastu pārvaldes, lai iedzīvotāji var saņemt pakalpojumus tuvāk savai dzīvesvietai, pat ja pašvaldības dome atrodas pilsētā. VARAM īstenotā digitālo aģentu projekta ietvaros daudzās bibliotēkās Latvijā ir apmācīts darbinieks, kas apmeklētājam var palīdzēt elektroniski saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus.

 

  • Kāpēc lielās pilsētas apvieno ar lauku novadiem?
    Lielās pilsētas ir cieši saistītas ar apkārtējām teritorijām – darbavietas šobrīd lielākoties rodas pilsētās vai to tiešā tuvumā, kur iedzīvotāji ne tikai strādā, bet arī mācās, iepērkas un saņem dažādus pakalpojumus. Tas nozīmē, ka tieši pilsētās rodas nodokļos samaksātā nauda, t.sk. iedzīvotāju ienākuma nodoklis, kas veido lielāko daļu no pašvaldību budžeta.
    Apvienojot vienā pašvaldībā lielās pilsētas un to apkārtējās teritorijas, budžeta līdzekļi tiktu gan radīti, gan arī izlietoti vienotā teritorijā – tādējādi būs iespēja racionālāk plānot teritorijas attīstību.

 

  • Kā reformas rezultātā palielināsies darbavietu skaits reģionos?
    Reformas rezultātā veidosies lielākas pašvaldības ar lielāku iedzīvotāju skaitu, apvienotajās teritorijās koncentrējot arī lielākus budžeta līdzekļus un resursus. Lielāks pašvaldību budžeta apjoms un administratīvā kapacitāte sniegs iespēju piesaistīt privātos investorus un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību, kā arī realizēt investīciju projektus, kas var rezultēties jaunu darbavietu radīšanā reģionos.

 

  • Kā tiks saglabāta esošā novada identitāte?
    Pēc reformas tiks saglabāts teritoriālais dalījums pagastos un pilsētās, saglabāsies vietējie nosaukumi, tādējādi iedzīvotāji varēs uzturēt savu identitāti tāpat kā līdz šim. Pašvaldībām arī likumā ir noteikts pienākums sekmēt vietējo kultūras vērtību saglabāšanu, tāpēc būs visas iespējas stiprināt esošo identitāti – un papildus iegūt arī jaunu identitāti kā jaunās, apvienotās pašvaldības iedzīvotājam.

 

  • Kā konkrēti tiks uzlabota iespēja saņemt pakalpojumus, kas publiski tiek solīts lauku teritoriju iedzīvotājiem?
    Valstī tiek attīstīts Valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru tīkls – šogad būs jau 91 centrs, kur iedzīvotāji var saņemt valsts un pašvaldības pakalpojumus vienuviet un tuvāk savai dzīvesvietai. Ļoti daudz pakalpojumu var veikt elektroniski, un, ja nepieciešama palīdzība, var doties uz tuvāko bibliotēku, kur atbalstu sniegs digitālais aģents. Tie ir īpaši sagatavoti
    speciālisti - valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki, tajā skaitā valsts un pašvaldību vienoto klientu apkalpošanas centru darbinieki, bibliotekāri un skolotāji, kas parāda un pastāsta, kā rīkoties e-vidē un palīdz uzsākt e-pakalpojumu lietošanu. Līdz 2020.gada vidum Latvijā būs sagatavoti 6000 digitālo aģentu.

 

  • Vai ar robežu mainīšanu tiks uzlabota ekonomiskā situācija Latvijā?
    Reformas rezultātā tiks izveidotas lielākas pašvaldības ar lielāku budžetu un spēju veikt nozīmīgākus ieguldījumus gan infrastruktūrā, gan cilvēkresursos. Spēcīgākas pašvaldības ir pievilcīgākas investoriem un uzņēmējiem, kas ir atslēga uz ekonomiskās situācijas augšupeju.

 

  • Kāpēc ir izvēlēts tieši šāds modelis?
    Ministrija ir izvēlējusies piedāvāt mūsdienīgu teritoriālā iedalījuma modeli, kur vienas pašvaldības ietvaros tiek sasaistītas pilsētas un lauku teritorijas, veidojot pilsētreģionus. Par šādu pieeju bieži tiek diskutēts arī citās ES valstīts. Teritoriālais iedalījums ir veidots ap valsts plānošanas dokumentos noteiktajiem nacionālajiem un reģionālajiem attīstības centriem, ņemot vērā iedzīvotāju paradumus, esošo starpinstitūciju sadarbību, kā arī kultūrvēsturiskos aspektus.

 

  • Vai ir paredzēts kāds mehānisms, kas veicinās attīstību ārpus administratīvā centra iedzīvotāju interesēs?
    Paralēli reformai ministrijā notiek arī jauna likumprojekta “Par pašvaldībām” izstrāde. Tajā plānots ieviest vairākus jauninājumus, piemēram – līdzdalības budžetu, kas paredz iespēju iedzīvotājiem tiešā veidā piedalīties publisko projektu plānošanā un īstenošanā.

 

  • Kā reforma ietekmēs pašvaldības pakalpojuma saņēmējus?
    Pakalpojumi kļūs iedzīvotājiem pieejamāki un to kvalitāte uzlabosies. Vienā pašvaldībā apvienojot attīstības centrus un ar tiem saistītās lauku teritorijas, pašvaldības būs spējīgas nodrošināt racionālāku pakalpojumu tīklu un tā pārvaldību. Pašlaik nav iespējams vienoties par vienotu pakalpojumu “grozu” un teritoriālās pieejamības kritērijiem, tāpēc ka Latvijā iedzīvotāju skaita ziņā ir tik atšķirīgi novadi. To varētu izdarīt tikai samazinot pašvaldību skaitu un samērojot to teritorijas. Pašvaldības mazāku daļu no budžeta tērēs administratīviem izdevumiem, bet lielāku daļu pakalpojumiem. Pašvaldībām būs arī vairāk resursu kvalificētu speciālistu algošanai.

 

  • Kāda ir turpmākā reformas gaita?
    13.augustā saskaņošanai tika nosūtīts konceptuālais ziņojums “Par administratīvi teritoriālo iedalījumu”, septembrī to virzīs izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministrija paralēli ir sagatavojusi arī likumprojektu “Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums”, kas 29.augustā tika izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc tam likumprojekts tiks virzīts tālāk izskatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā.

 

  • Kā notiks jauno pašvaldību ievēlēšana?
    Iedzīvotāji jaunās pašvaldības vēlēs kā līdz šim, proporcionālās vēlēšanās. Taču ministrija rosina saglabāt iespēju pašvaldību vēlēšanās startēt arī vēlētāju apvienībām, ne tikai politiskajām partijām. Kā arī tiek piedāvāts palielināt deputātu skaitu novados, lai nodrošinātu plašāku iedzīvotāju pārstāvniecību. Savukārt kopējais pašvaldībās ievēlamo deputātu skaits valstī samazināsies.

 

  • Kas notiks ar pašvaldību uzņēmumiem?
    Par pašvaldību uzņēmumu struktūru un skaitu lems pašas pašvaldību domes, taču pieredze pēc iepriekšējās reformas liecina, ka lielākoties pašvaldību uzņēmumi tiek apvienoti (piemēram, komunālo pakalpojumu nodrošināšanai). Līdz ar reformu varēs izveidot racionālu un modernu apsaimniekošanas sistēmu. Izvērtējot pakalpojumus, kurus visefektīvāk var veikt pašvaldības, reformas rezultātā varētu panākt efektīvu uzņēmumu pārvaldi, veidojot pašvaldību uzņēmumus pakalpojumu nodrošināšanai, izvēršot uzņēmumu tīklojumu novada teritorijās atbilstoši pakalpojumu apkalpes mērogam un specifikai.

 

  • Vai būs divu līmeņu pašvaldības?
  • VARAM ir uzdevums izvērtēt otrā līmeņa pašvaldību nepieciešamību. Šis darbs jau ir uzsākts un piedāvājums veidot teritoriālās pārvaldes otro līmeni būs. Tajā pašā laikā tas neatceļ nepieciešamību veikt uzlabojumus un efektīvāk organizēt pirmo pārvaldes līmeni.

 

  • Kas ir izmainīts jaunajā piedāvātajā 36 novadu pašvaldību modelī?
    Izvērtējot iedzīvotāju skaita dinamiku, mobilitātes un pakalpojumu izmantošanas paradumus, kā arī saņemot datos balstītus alternatīvus priekšlikumus, VARAM Konceptuālajā ziņojumā ir iekļāvusi izmaiņas sākotnēji piedāvāto pašvaldību iedalījumā, kas vienlaikus izpilda arī Informatīvajā ziņojumā definētos novadu izveides kritērijus. Jaunajā modelī Pierīgā piedāvāts izveidot vēl vienu novadu – Ulbrokas novadu ar administratīvo centru Ulbrokā, apvienojot Ropažu, Stopiņu un Garkalnes novadus, kā arī iekļaut tajā Vangažu pilsētu, ko sākotnēji bija plānots apvienot Siguldas novadā. Šīs izmaiņas skar arī Salaspils novadu, kas jaunajā iedalījuma projektā paliek esošajās robežās, un apvienoto Ādažu novadu, kur līdz ar to vairs neietilpst Garkalnes novads.

 

  • Kāds būs pašvaldību finansiālais ieguvums pēc reformas?
    Koncentrējot pašvaldībām deleģēto pakalpojumu sniegšanu lielākos novados, ir aprēķināts, ka potenciālais pašvaldību budžeta līdzekļu ietaupījums izglītības, sociālās aizsardzības un vispārējo valdības dienestu uzturēšanas jomā var būt vismaz no 17 milj. eiro, ja vidēji novadā dzīvo 10 000 iedzīvotāji, līdz pat 130 milj. eiro gadā, pie novada vidējā iedzīvotāju skaita 20 000. (Latvijas Bankas pētījums)

 

  • Vai pakalpojumus būs iespējams saņemt tikai jaunajā administratīvajā centrā?
    Administratīvais centrs nebūs vienīgā vieta, kur iedzīvotājs varēs saņemt pakalpojumus. Pašvaldībām arī turpmāk būs jānodrošina pakalpojumi iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai, nodrošinot tos pagasta pārvaldēs, vietējā bibliotēkā vai caur klientu apkalpošanas centriem. Pašvaldību pārziņā būs iespēja izvēlēties kuru no pakalpojumu sniegšanas modeļiem izmantot. Līdzšinējā prakse Latvijas pašvaldībās rāda, ka lauku pagastos tiek saglabātas pagastu pārvaldes un tiek nodrošināti dažādi pakalpojumi, un iedzīvotāji var tos saņemt tuvāk savai dzīvesvietai, pat ja pašvaldības dome atrodas pilsētā.

 

  • Kādēļ ir nepieciešams reformēt pašvaldības?
    Šobrīd 60 pašvaldības neatbilst esošajiem likuma kritērijiem. Vairākas pašvaldības pašas neveic tām likumā noteiktās funkcijas. Esošā pašvaldību karte daudzās vietās nav loģiska, līdz ar to veidojas nepilnības arī dažādos pakalpojumu tīklos un tiek nelietderīgi tērēti līdzekļi. Viens no reformas pamatuzdevumiem ir apturēt pakāpenisko lejupslīdi, lai pašvaldības arī pēc desmit gadiem spētu nodrošināt iedzīvotājus ar pakalpojumiem labākā kvalitātē.

 

  • Kāpēc reforma netiek sākta vispirms pašvaldībās, kuras šobrīd neizpilda esošos kritērijus?
    Kopš iepriekšējās reformas ir pagājuši 10 gadi un tajā laikā izveidotie kritēriji vairs nevar nodrošināt ilgtspējīgu pašvaldību izveidi, atbilstoši situācijai mūsdienās. Ir nepieciešama reforma visas Latvijas teritorijā, lai pašvaldības būtu pietiekami spēcīgas un spējīgas attīstīties ilgākā laika periodā.

 

  • Vai ir paredzēti pašvaldībām kādi atbalsta mehānismi?
    2020. un 2021. gada valsts budžetā tiks pieprasīts finansējums, lai sniegtu atbalstu pašvaldībām apvienošanās projektu izstrādei un citiem papildu izdevumiem, lai 2021. gadā tās veiksmīgi uzsāktu jaunā novada darbību.

 

  • Kad jaunais pašvaldību iedalījums stāsies spēkā?
    Jaunais pašvaldību iedalījums būs spēkā no 2021. gada, bet jaunās pašvaldību domes darbu uzsāks 2021. gada jūlijā. Esošās 119 pašvaldību domes turpinās darbu līdz pašvaldību vēlēšanām.

 

  • Vai sociālie dienesti un aprūpes iestādes turpinās darbu kā līdz šim?
    Ja sociālais dienests vai aprūpes iestāde ir pašvaldības iestāde, tad par tās pastāvēšanu, darbību, u.c. jautājumiem lems jaunās pašvaldības domes deputāti. Ja iestāde ir kāda cita pārvaldībā, par to lems tās īpašnieks.

 

  • Vai mainīsies kopējais deputātu skaits jaunajā novadā?
    Pašreizējā piedāvājuma modelī tiek piedāvāts palielināt deputātu skaitu jaunajos novados atbilstoši iedzīvotāju skaitam, vienlaikus samazinot kopējo pašvaldību deputātu skaitu valstī. Ar piedāvāto jauno deputātu skaitu konkrētos novados ir iespējams iepazīties informatīvajā ziņojumā “Par sabiedriskai apspriešanai izvirzāmo administratīvi teritoriālā iedalījuma modeli” 45.–49. lpp. pielikuma tabulā.

 

  • Kā mainīsies adreses, pasta indeksi, zemesgrāmatas pieraksts pēc reformas?
    Pilsētu, pagastu, ciemu un viensētu nosaukumi un pasta indeksi paliks nemainīgi. Atsevišķos gadījumos var manīties pašvaldības nosaukums. Līdz ar ko adreses nav plānots mainīt, arī ieraksti zemesgrāmatā nebūs jāmaina. Datorizētajās sistēmās izmaiņas notiks automātiski, bet iedzīvotāji varēs saglabāt esošās zemesgrāmatas apliecības, pēc jaunām dodoties gadījumā, ja rastos tāda nepieciešamība, piemēram, veicot kādus darījumus ar nekustamo īpašumu.

 

  • Vai pēc reformas saglabāsies pagasta pārvalde?
  • Pagastos ir un būs pagastu pārvaldes – iedzīvotāji uz vietas var un arī turpmāk varēs risināt daudzus jautājumus. Reforma neskar šo jautājumu, tā ir un arī turpmāk būs katras pašvaldības atbildība - par pagasta pārvalžu darbību lems katra jaunievēlētā novada dome.

 

  • Kādi būs reformas ieguvumi?
    Iedzīvotājiem uzlabosies saņemto pakalpojumu kvalitāte, jo reforma dos iespēju pašvaldībām mazāku daļu no budžeta tērēt uzturēšanas izdevumiem, bet lielāku daļu – pakalpojumiem. Piemēram, izglītībai, sociālajiem pakalpojumiem, infrastruktūrai, transportam, arī kultūrai un sportam. Pakalpojumi uzlabosies, kļūs profesionālāki arī tāpēc, ka pašvaldībām būs iespēja nodarbināt darbiniekus uz pilnu slodzi un par padarīto maksāt atbalsošu atalgojumu.