3. jūnijā Ministru kabineta sēdē tika pieņemts informatīvais ziņojums “Par Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai īstenošanas 2020.-2023. gadā starpposma novērtējumu” (turpmāk - Piekrastes ziņojums).
Piekrastes ziņojums tika sagatavots, lai uzraudzītu Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk - Plānojums) īstenošanu. Tajā novērtēta Plānojuma ieviešanas gaita un sniegti priekšlikumi turpmākai piekrastes attīstībai un efektīvākai Plānojuma īstenošanai.
Ziņojumā secināts, ka Piekrastes plānojuma stratēģisko virsmērķu sasniegšanu būtiski ietekmējušas globālās tendences, tai skaitā Covid-19 pandēmija, kā ietvaros pieauga sabiedrības interese izmantot piekrastes rekreācijas iespējas ikdienā, un ģeopolitiskie izaicinājumi, kas akcentējuši enerģētiskās drošības un aizsardzības vajadzības, aktualizējot diskusijas par atkrastes vēja parku būvniecības potenciālo ietekmi uz ainavu un vietējo kopienu. Ziņojumā konstatēts, ka arī klimata pārmaiņas, demogrāfiskie procesi un sabiedrības paradumu maiņa ir ietekmējuši norises un vajadzības piekrastē. Šie un citi aspekti atspoguļojas Piekrastes plānojuma indikatoru un aktivitāšu izvērtējumā.
Piekrastes plānojuma indikatori liecina, ka kopumā pieaug ekonomiskā aktivitāte, tiek piesaistītas investīcijas un uzlabojas pārvaldības kvalitāte, tomēr būtu nepieciešams strādāt pie risinājumiem, kas atbalsta dažādu inovāciju un Zilās ekonomikas attīstības sabalansēšanu ar tradicionālajām nozarēm (zveja, tūrisms, osta u.c.) un to savstarpēju integrāciju. Secināts arī, ka investīciju un apmeklētāju plūsmas mērķtiecīga pārvaldība ir mazinājusi antropogēnās slodzes ietekmi uz piekrastes veģetāciju, taču bioloģiskās daudzveidības kvalitātes dati par būtiskiem uzlabojumiem vēl neliecina.
Neraugoties uz izaicinājumiem, Piekrastes plānojuma īstenošana līdz šim bijusi sekmīga, īpaši publiskās infrastruktūras uzlabošanā, ievērojot Plānojumā noteikto pieeju – attīstību plānot un virzīt galvenokārt tajās vietās, kas noteiktas kā prioritāras. Ziņojuma noslēgumā sniegti priekšlikumi, lai sasniegtu Plānojumā noteiktos mērķus līdz 2030. gadam – ir būtiski plānot un īstenot dažādus atbalsta mehānismus no valsts puses, kā arī stiprināt piekrastes pašvaldību kapacitāti un starpinstitucionālo sadarbību, un nodrošināt pēc iespējas labāku datu un analīzes kvalitāti, ko izmantot plānošanas un lēmumu pieņemšanas procesā. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka prioritāri piekraste ir dzīvesvieta lielai daļai Latvijas iedzīvotāju un ir nepieciešams līdzsvarot vietējās kopienas un piekrastes viesu vajadzības.
Apkopojot Ziņojuma izstrādē iegūto informāciju, secināts, ka Plānojuma tvērums būtu jāpaplašina, lai visaptveroši attīstītu dzīves kvalitāti piekrastē. Tas ietver gan uz klimata pārmaiņām noturīgas vissezonas infrastruktūras nodrošināšanu, dažādus mobilitātes risinājumus, īpaši akcentējot "Eirovelo 13" nozīmi arī ikdienas pārvietošanās ietvaros, kā arī daudzfunkcionālas piekļuves vietas jūrai.
Ziņojumā sniegti priekšlikumi arī par investīciju prioritātēm piekrastē – tie būtu ieguldījumi ceļu tīklā, inženierkomunikāciju risinājumos, pielāgošanās klimata pārmaiņām, publiskās ārtelpas uzlabošana un degradēto teritoriju transformācija, piemēram, bijušo rūpniecības un militāro objektu revitalizācija jaunām funkcijām.
Ziņojuma sagatavošanas procesā VARAM aktīvi sadarbojās ar Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas koordinācijas grupas pārstāvjiem un piekrastes pašvaldībām, kā arī izmantoja rezultātus un pieredzi dažādiem starptautiskiem projektiem, piemēram, “Baltic Sea2Land”, “SELINA”, “Land-Sea-Act” un citiem, kur ministrija ir viens no partneriem. Piekrastes ziņojuma izstrādes process bija arī daļa no projekta “Baltic Sea2Land” pilotēšanas aktivitātēm, kurā tika testēts projekta centrālais risinājums Sea2Land Navigator - atbalsta rīks jūras un piekrastes plānošanai, iekļaujot daudzlīmeņu pārvaldības metožu un pieeju rīku, ģeotelpisko datu platformu un zināšanu krātuvi, kur apkopota līdzšinējā plānošanas pieredze Baltijas jūras reģionā, kā arī pieejami dažādi tematiski pētījumi.
Jāpiemin, ka VARAM aizvadītajā gadā izstrādāja arī interaktīvu lietotni Jūras un piekrastes telpiskās plānošanas rīks, izmantojot projekta “Baltic Sea2Land” ietvaros radītās platformas Sea2Land Navigator atbalstu. Rīka mērķis ir sniegt atbalstu dažādu ar jūras un piekrastes telpisko plānošanu saistītu uzdevumu risināšanā.
Rīks publicēts: ŠEIT.
Piekrastes ziņojums pieejams: https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/d33ca7fb-04c4-4549-9b03-58a4e3b3d081
Piekrastes ziņojums izstrādāts ar Interreg Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmas 2021.–2027. gadam projekta “Integrētas pārvaldības veicināšana piekrastē, ilgtspējīgi izmantojot dabas un sociālo kapitālu (Baltic Sea2Land)” atbalstu.
