Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars 2025. gada 10.jūlijā savā pirmajā reģionālajā vizītē apmeklēja Latgali, kur Ludzā tikās ar Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem un administrāciju. Tikšanās laikā notika diskusija par pasākumiem, kas nepieciešami Austrumu pierobežas reģionu ilgtspējīgas attīstības un drošības nodrošināšanai ilgtermiņā, tajā skaitā par jaunu katastrofu pārvaldības centru būvniecību, patvertņu pielāgošanu un aprīkošanu, kā arī Sēlijas poligona pievedceļa infrastruktūras attīstību.
Uzmanības centrā austrumu pierobeža
Dienas sākumā Viedās administrācijas un reģionālās attīstības (VARAM) delegācija apmeklēja Terehovas robežkontroles punktu, kur ministrs iepazinās ar situāciju uz Latvijas un Eiropas Savienības austrumu robežas.
"Mēs esam uz Eiropas Savienības un Krievijas ārējās robežas Terehovas robežkontroles punktā, kur diendienā vīri un sievas gādā par mūsu drošību. Šo reģionu ekonomiski sociālās vajadzības ir īpaši uzmanības centrā," komentēja R. Čudars.
Turpinājumā ministrs tikās ar Latgales jaunievēlēto pašvaldību vadītājiem un Latgales plānošanas reģiona administrācijas pārstāvjiem, lai diskutētu par tiem jautājumiem, kas tieši šobrīd ir īpašā uzmanības centrā – pierobežas reģionu attīstība, ekonomiskie rādītāji, drošības izaicinājumi un pašvaldību finansējums.
Atklāta dialoga nepieciešamība starp VARAM un vietējām pašvaldībām
Latgales pašvaldību pārstāvjiem šī bija pirmā tikšanās ar 2025.gada 19.jūnijā amatā apstiprināto jauno VARAM ministru R.Čudaru. Vairāku pašvaldību vadītāji īpaši vērsa ministra uzmanību uz tiem izaicinājumiem, kas steidzami jārisina pašvaldību budžeta un funkciju sadales, kā arī reģiona kopējās noturības un ekonomiskās izaugsmes jomās.
Diskusijas noslēgumā ministrs pateicās Latgales plānošanas reģiona pašvaldību vadītājiem un administrācijai par atklātību dialoga norisē. “Mēs visi pilnīgi apzināmies reģiona demogrāfiskās tendences, kas, diemžēl, ir kritiskas. Kā arī apzināmies to, ka Latgales reģiona pašvaldību budžeta izdevumi lielā mērā tiek veltīti sociālajām funkcijām, kas saistīts arī ar iedzīvotāju novecošanas faktu. Tas ir par pamatu arī finanšu izlīdzināšanai kopumā valsts līmenī, sniedzot to nepieciešamo atbalstu vietējo kopienu dzīvei šeit, reģionā, kā arī pašvaldību sekmīgai funkcionēšanai.
"Tas, ka atslēga uzlabojumiem reģionā ir uzņēmējdarbības aktivitāte, tam mēs piekrītam pilnībā visi. Un es vēlētos domāt, ka programma austrumu pierobežas reģionu attīstībai[1] arī nesīs būtiskus uzlabojumus. Ir svarīgi, ka mēs turpinām iesākto un iegūstam atbalstu arī Eiropas Komisijas līmenī."
Visam pāri, protams, ir drošības aspekti un Latgale ir tuvākā mūsu valsts daļa, kura atrodas pie agresorvalstu robežām. Tas nozīmē, ka valsts armijas gatavība un arī sabiedrības izpratne tieši austrumu reģionos ir ļoti nozīmīga. Mums ir jārēķinās, ka Latgale lielā mērā būs šis Latvijas aizsardzības priekšpostenis. Vienmēr. Ar to mums būs jādzīvo, bet tas nenozīmē, ka šai situācijai būtu negatīvi jāietekmē uzņēmēdarbības aktivitāti un kopējo sociālekonomisko situāciju reģionā” rezumēja R.Čudars.
Apspriests plašs problēmjautājumu spektrs
Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Sergejs Maksimovs uzsvēra, ka tikšanās laikā ar VARAM ministru bija ļoti produktīva un tieša saruna. Patiesībā, kā atzīmēja Maksimovs, tika apspriests viss to problēmjautājumu spektrs, kas uztrauc gan pašvaldību vadītājus, gan Latgales iedzīvotājus, – sākot ar drošību un beidzot ar sociālo palīdzību un iedzīvotāju uzticību valstij kopumā.
"Liels paldies ministram par konstruktīvo sarunu un jautājumu aktualizēšanu par pašvaldību budžeta un funkciju nodrošināšanu. Mēs visi pašvaldībās ceram uz veiksmīgu sadarbību arī ar Eiropas Komisiju, īpaši atbalstu struktūrfondu piesaistē pierobežas reģioniem. Lai mums kopīgiem spēkiem veiksmīgs turpmākais darbs," novēlēja S.Maksimovs.
Vizītes noslēgumā VARAM ministrs devās uz Ludzas ražošanas zonu, kas tika izveidota ar Eiropas Savienības fondu atbalstu (Projekts “Degradētās teritorijas revitalizācija un ražošanas zonas izveide Ludzas pilsētā”, Nr. 5.6.2.0/20/I/016), atjaunojot degradētu teritoriju kādreizējās Linu fabrikas atrašanās vietā.
Pēc apmeklējuma Čudars atzina: “Apsveicami, ka arī Ludzas novadā ir īstenota VARAM iniciētā programma degradēto teritoriju pārveidei par ražošanas zonām – piesaistot investorus un radot jaunas darba vietas. Tas ir reāls atbalsts un arī reāls rezultāts, kas ir sasniegts. Jāatzīmē, ka galvenā palīdzība pašvaldībām, kuras atrodas pietiekami sarežģītā situācijā, vienmēr būs, pirmkārt, vērsta uz uzņēmējdarbības aktivitātes palielināšanu. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai tiktu attīstīti industriālie parki, kur uzņēmējam jau ir iespēja izvēlēties atbilstošu zemes gabalu vai rūpniecības ēku, tādā veidā piedāvājot vieglāk investēt un radīt pievienoto vērtību tieši reģionos!”
[1] Rīcības plāns Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskās izaugsmes un drošības stiprināšanai, paredzot 645 miljonu eiro ieguldījumus nākamajos trīs gados drošības, ekonomikas un cilvēkresursu jomās, kā arī Kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gada starpposma pārskatā Latvija ir ieplānojusi papildu 137 miljonus eiro Austrumu pierobežas reģionam.