2021.gada 13.jūlijā ES Padome Ekonomikas un finanšu jautājumos apstiprināja Atveseļošanās fonda (AF) plānu. Tas dod iespēju ilgtermiņā mazināt Covid-19 krīzes radītās sekas, sniedzot atbalstu uzsāktajām strukturālajām reformām, piemēram administratīvi teritoriālajai reformai, un primāri investīcijām zaļajā un digitālajā ekonomikas transformācijā, kas ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vienas no nozīmīgākajām prioritātēm. Kopumā VARAM aktivitātēm AF plānā paredzēti 363.84 milj. eiro.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): “Šīs Atveseļošanās fonda sniegtās investīcijas sniegs ievērojamu atbalstu mūsdienīgu risinājumu īstenošanai, kas ilgtermiņā pozitīvi ietekmēs Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitāti, tostarp attīstot jaunas nozares un radot jaunas darba vietas iedzīvotājiem. Vairāk nekā puse no kopējā Latvijai atvēlētā fonda finansējuma paredzēta klimata mērķu sasniegšanai un digitālās transformācijas īstenošanai, kas sniegs būtisku ieguldījumu sabiedriski un valstiski nozīmīgu iniciatīvu realizēšanai, piemēram, energoefektivitātes jomā, valsts un pašvaldību sniegto pakalpojumu pilnveidē un digitālo prasmju apguvē visu sabiedrības grupu iedzīvotājiem.”
Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja
AF plānā ietvertajā klimata pārmaiņu un vides ilgtspējas komponentē plānots mazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un palielināt ogļskābās gāzes (CO2) piesaisti. Lai sasniegtu šos mērķus, paredzēts veicināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, investēt ilgtspējīgos transporta risinājumos pakalpojumu sasniedzamības uzlabošanai, t.sk. administratīvi teritoriālās reformas kontekstā, kā arī uzlabot energoefektivitāti dzīvojamās ēkās un uzņēmējdarbībā un veicināt katastrofu pārvaldības pasākumus un pielāgošanos klimata pārmaiņām.
Lai uzlabotu pašvaldību ēku un infrastruktūras energoefektivitāti un samazinātu ikgadējo primāro enerģijas patēriņu, kā arī sasniegtu enerģijas ietaupījumu, tiks īstenota pašvaldību ēku un infrastruktūras uzlabošana, veicinot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu un uzlabojot energoefektivitāti. Tam ir apstiprināti 29,3 milj. eiro.
Aktivitāšu rezultātā atbalstītajās pašvaldību ēkās tiks samazināts primārās enerģijas patēriņš vismaz par 30% katrā ēkā , kopumā samazinot primārās enerģijas patēriņu par 4,5 GWh/gadā. Energoefektivitātes pasākumi samazinās pašvaldību izdevumus par siltumapgādi un pagarinās ēku ekspluatācijas termiņus, kā arī uzlabos gan ēku vizuālo izskatu, gan sakārtos apkārtējo vidi.
Reģionālās nevienlīdzības mazināšana
Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) ir būtisks priekšnoteikums reģionālās attīstības atšķirību mazināšanai, izveidojot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas, lai pašvaldības nodrošinātu pieejamu un kvalitatīvu funkciju izpildi, kā arī sniegtu iedzīvotājiem pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
ATR kontekstā AF ir iekļauta valsts reģionālo un vietējo autoceļu tīkla uzlabošana (92,3 milj. eiro), lai nodrošinātu pilsētu un 35 novadu administratīvo centru, kā arī darbavietu un pakalpojumu drošu sasniedzamību pēc ATR (tostarp izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas kontekstā, kā arī veselības, kultūras, sociālo u.c. pakalpojumu sasniedzamībai), kas ir būtiski arī uzņēmējdarbības attīstībai reģionos. Tāpat plānā ir paredzēta pašvaldību kapacitātes stiprināšana darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai (2,5 milj. eiro), lai pašvaldības nodrošinātu pieejamu un kvalitatīvu funkciju izpildi, kā arī sniegtu iedzīvotājiem pakalpojumus par samērīgām izmaksām.
Lai sekmētu uzņēmējdarbības attīstību reģionos, plānots attīstīt komersantu pieprasījumā balstītus industriālos parkus un teritorijas reģionos (80 milj. eiro), t.sk. sakārtojot ēkas, inženierkomunikācijas, pievedceļus un teritorijas. Vienlaikus šīs investīcijas ļaus veicināt jaunu darba vietu rādīšanu, kas ir būtiski arī reģionālās attīstības atšķirību mazināšanasperspektīvas. Tāpat AF ļaus iegādāties bezizmešu transportlīdzekļus pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu sniegšanai (10 milj. eiro), sniedzot iespēju iegādāties vismaz 15 tīros transportlīdzekļus, primāri – skolēnu autobusus, kas darbināmi ar elektrību, un nodrošinot to apkalpošanai nepieciešamo uzlādes infrastruktūru.
Digitālā transformācija
Digitālā transformācijas reformas mērķis ir valsts pārvaldes, t.sk. pašvaldību pakalpojumu un procesu modernizācija un pieejamība, datu ekonomikas attīstība, kā arī racionāli organizētas un “zaļas” valsts digitālās infrastruktūras nodrošināšana. Tai skaitā paredzēti pasākumi uzņēmējdarbības un pakalpojumu digitālās transformācijas sekmēšanai, nodrošinot valsts platformu un pakalpojumu atvēršanu un pieejamību inovatīviem komercsektora risinājumiem un pakalpojumiem.
Šo mērķu realizēšanai VARAM aktivitātēm paredzēti 149,74 milj. eiro. No tiem valsts procesu un pakalpojumu modernizācijai un digitālai transformācijai piešķirti 24,44 milj. eiro. Valsts informācijas un komunikācijas resursu izmantošanas efektivitātes un sadarbspējas paaugstināšanai – 82,68 milj. eiro, savukārt tautsaimniecības datu un digitālo pakalpojumu ekonomikas attīstībai – 21,75 milj. eiro. Tāpat VARAM plāno īstenot divus pasākumus Izglītības un zinātnes ministrijas atbildībā esošās reformas “Digitālās prasmes sabiedrības un pārvaldes digitālajai transformācijai” ietvaros: digitālo prasmju veicināšana iedzīvotājiem, t.sk. jauniešiem (12,63 milj. eiro), kā arī valsts un pašvaldību digitālās transformācijas prasmju un spēju attīstība (8,25 milj. EUR).
Plašāka informācija par Atveseļošanās fondu: https://www.esfondi.lv/atveselosanas-un-noturibas-mehanisms