Preses relīze
Plastmasas pudeles

Šodien Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādāto likumprojektu par vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumu daļēju aizliegumu. Plastmasu saturošu izstrādājumu patēriņa samazināšanas likums  paredz no šī gada 3.jūlija aizliegt  laist tirgū konkrētus plastmasas izstrādājumus, noteikt pasākumus to patēriņa samazināšanai, kā arī ieviest ražotāju atbildību uz plašāku preču klāstu. Vienlaikus likums nosaka, ka veikali un citi komersanti varēs iztirgot tos vienreizlietojamos plastmasu saturošos izstrādājumus, kas iekrājušies un iegādāti līdz š.g. 2.jūlijam, ja šo izstrādājumu laišanas tirgū faktu var pamatot ar preču piegādes dokumentiem vai muitas deklarācijām.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP!): “Līdz ar šī likuma pieņemšanu, esam spēruši nozīmīgu soli, lai mazinātu plastmasas negatīvo ietekmi uz dabu. Kopš plastmasa kļuvusi par mūsu ikdienas sastāvdaļu, ir mainījusies ne vien mūsu dzīve, bet arī daba. Un nu var droši apgalvot, ka plastmasas piesārņojums nenoliedzami ir viens no lielākajiem draudiem ne vien apkārtējās vides, bet arī cilvēka veselībai. Esmu drošs, ka esam uz pareizā ceļa, lai piekoptu ilgtspējīgu patēriņu un dabai draudzīgu saimniekošanu un paradumu maiņu. Esmu gandarīts, ka Latvija kopā ar pārējām Eiropas Savienības valstīm veikusi visiem mums tik nozīmīgu izvēli par labu tīrai videi un veselīgai sabiedrībai.”

Jaunais regulējums paredz aizliegt vairāku vienreizlietojamu plastmasu saturošu izstrādājumu ražošanu, ievešanu no citām Eiropas Savienības(ES) valstīm, importēšanu, un to piedāvāšanu patērētājam bez maksas, noteikt pārstrādātā materiāla obligāto minimālo īpatsvaru dzērienu polietilēntereftalāta (PET) iepakojumā un citos iepakojumos. Tāpat regulējums paredz prasības dzērienu iepakojuma ar vāciņiem dizainam un pienākumu marķēt virkni vienreizlietojamus plastmasu saturošus  izstrādājumus. Likumprojektā ietverts  pienākums veidot ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas jauniem objektiem – mitrajām salvetēm, baloniem, tabakas izstrādājumiem ar filtriem un tabakas filtriem, kā arī plastmasu saturošiem zvejas rīkiem –, ražotājam nosakot atbildību par to, kā tiek apsaimniekoti atkritumi, kas rodas, lietojot šādus izstrādājumus. Noteikta arī prasība nodrošināt dzērienu iepakojuma dalītu vākšanu.  

Likums attiecas uz tiem vienreizlietojamiem plastmasu saturošajiem  izstrādājumiem, kam jau ir pieejamas videi draudzīgākas alternatīvas, piemēram, vates kociņi, plastmasas galda piederumi un šķīvji, dzērienu salmiņi, maisāmkociņi, balonu kociņi, putuplasta polistirola pārtikas un dzērienu iepakojums, kā arī no oksonoārdāmas plastmasas ražoti izstrādājumi. Savukārt glāzes vēl šobrīd netiek aizliegtas, taču notekti pasākumi, lai samazinātu to patēriņu. Pienākums samazināt patēriņu un veidot ražotāju atbildības sistēmas attiecas arī uz plastmasu saturošiem zvejas rīkiem, kas rada piesārņojuma vidē. Likumā noteiktās normas un saskaņošanas periodā ieviestās izmaiņas ir pārrunātas ar nozaru asociācijām.

“Jaunais likumprojekts paredz plastmasas atkritumu samazinājumu par 40 tonnām gadā. Redzu, ka varam mainīt mūsu paradumus un atteikties no tā, kas lieks un nevajadzīgs, turklāt viegli aizvietojams ar dabai draudzīgākiem risinājumiem. Ticu, ka šis likums iezīmē jaunu domāšanas veidu,  arvien plašāk veicina izdarīt videi draudzīgas izvēles ikdienā, kā arī liecina par arvien pieaugošu vides apziņas kultūru,” uzsver vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāre Dace Bluķe (AP!).  

Likumā noteiktais neattiecas uz eksportam ārpus ES kopējā tirgus paredzētiem izstrādājumiem un produktu daļām, kas nepieciešamas eksportam paredzētu izstrādājumu ražošanai, kā arī medicīniskiem nolūkiem paredzētiem plastmasu saturošiem izstrādājumiem. Aizliegums netiks attiecināts uz  precēm, ja tās izmanto veselības aprūpē un uz tām attiecas regulējums par medicīniskām ierīcēm. Izmaiņas neattieksies uz pārtikas iepakojumu žāvētai pārtikai, tostarp iepakojumu jēlai gaļai, kā arī uz primāro iepakojumu, kurā pārdod pārtiku vairāk nekā vienas porcijas daudzumā.

Ar šo likumu Latvija pārņem ES direktīvas prasības samazināt konkrētu plastmasu saturošu  izstrādājumu un plastmasu saturošu zvejas rīku patēriņu un to ietekmi uz vidi, kā arī prasību šādu izstrādājumu atkritumu apsaimniekošanas  pilnveidošanai. Šī pieeja ir viens no pasākumiem pārejai uz aprites ekonomikas modeli. Direktīvas prasības  Latvijai jāpārņem tiesību aktos līdz šā gada 2.jūlijam. 

Eiropas Komisijas aplēses liecina, ka vairāk nekā 70% no visiem Eiropas jūru atkritumiem ir tieši plastmasa, pārsvarā vienreiz lietojamās preces. Jūras piesārņojums ar plastmasu ir viena no graujošākajām mūsdienu globālajām problēmām, ko rada resursu nepārdomāta izmantošana.

VARAM paralēli strādā arī pie citām iniciatīvām, kas paātrinās zaļās politikas tempu, iedzīvinās aprites ekonomikas principus tautsaimniecībā un reorganizēs pieeju atkritumu apsaimniekošanā, piemēram, no nākamā gada darbību uzsāks depozīta sistēma dzērienu iepakojumam Latvijā, ir apstiprināts atkritumu apsaimniekošanas plāns līdz 2028.gadam , tostarp paredzot atkritumu šķirošanas un pārstrādes sistēmas plašāku ieviešanu un attīstīšanu.  

Plašāka informācija par likumprojektu un  atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem - https://www.varam.gov.lv/lv/plastmasas-un-saturosie-izstradajumi